Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju vai ka es censtos tās slēpt. Gluži otrādi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiķu viedokļa pat margināls, un savu pozīciju mēdzu publiskot skaļi un neiecietīgi.

Bet šoreiz, visas pasaules un it īpaši eiroprogresīvo spēku uzvaras pavasarī akcentēšu skaidri redzamu līniju šo faktu pasniegšanā, pilnīgi neatkarīgi no pašas politikas. Manuprāt, tas būs noderīgi līdz pat rudenim, jo bezgalīgi objektīvas sajūsmas pilnas relācijas par slavas vainagotu ceļu no uzvaras uz uzvaru būs visu gadu, ikurāt kā brežņevlaiku partijas kongresu gaidās.

Eiropas vēlēšanu sarakstā šogad ir minēta 21, dažas no tām jau garām un mūsu dzīvē aumež nejūtamas (kā Lihtenšteinas vispārējās vai Vācijas prezidenta), citas tiešām neizbēgami nozīmīgas kā Francijas prezidenta vēlēšanu divas kārtas ar finišu 7. maijā, mazāk dzirdētās franču parlamenta vēlēšanas, kas sekos mēnesi pēc tam, ar, iespējams, nopietnākām sekām nekā izdaudzinātās Vācijas Bundestāga vēlēšanas 24. septembrī. Pa to burzmu būs arī virkne parlamentu un pašvaldību vēlēšanu, kas iepriekšminēto uzturētajā ažiotāžā paies tikpat kā nemanītas.

Aicinu vēsu prātu palūkot, kas tāds ir nolēcies, ka Nīderlandes parlamenta vēlēšanu rezultāti tiek pasniegti kā visu gaismas spēku monumentāla uzvara, gandrīz vai kā Prohorovkas tanku kauja staļiniskās vēstures bilžu grāmatā. Lielākie pērnā gada blīkšķi bija brexit referendums, kurā ar nelielu pārsvaru uzvarēja eirointegrācijas pretinieki, un Trampa sensacionālā uzvara ASV. Šīm eirorastu un liberāļu sakāvēm ir šķietami atšķirīgi iemesli, par ko drusku vēlāk. Tomēr svarīgākais notikums šīgada saprašanas nozīmē risinājās visā pērnā gada garumā, un tā reālie fakti tika pilnīgi ignorēti.

Tā bija Austrijas prezidenta vēlēšanu sāga, kas sākās jau pavasarī un attīstījās visu gadu līdz pat decembrim, beidzoties ar nu jau ierasto gaismas spēku uzvaras raportu. Skaitļi pa tam vidam rādīja ārkārtīgi zīmīgu ainu. Vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu, proti, pusotra miljona no nepilniem 4,3 miljoniem derīgo ieguva Austrijas Brīvības partijas kandidāts, medijos godāts par labējo populistu, antiviskautko un tikpat kā par sātana izdzimumu. Pilnībā pazuda fakts, ka Austrijas abu dominējošo, visu pēckara periodu valdošo partiju kandidāti netika ne otrajā, ne pat trešajā vietā. Aiz Hofera palika divi neatkarīgie kandidāti, bet valdošās elites reprezentanti, abi bijušo valdību ministri katrs savāca mazāk par trešdaļu no 1. kārtas uzvarētāja balsu skaita.

Ārpus mūsu tēmas lai paliek vēlēšanu otrās kārtas peripetijas, kurās galu galā uzvarēja Hofera pretinieks van der Bellens. To arī raportēja labākajās gebelsiski brežņeviskajās tradīcijās. Kaut arī jau pēc pirmās kārtas, 2016. gada aprīlī bija skaidrs pavisam kas cits, proti, ka valdošā pareizā, nepopulistiskā, atbildīgā utt. politika ir pilnībā zaudējusi elektorāta uzticību, ir beigta un pagalam. Tā vispār bija kļuvusi nesvarīga. Vēlēšanu cīņa bija starp diviem margināļiem – krasi labēju politiķi, ko apkaroja visi mediji, un zaļu proeiropeisku frīku bez formālas partijas piederības, kurš arī uzvarēja visai eirošļurai par laimi un patikšanu, uzvara, urā!

Valdošās elites nenovērtēts aspekts izrādījās brexita milzu pārsteiguma pamatā. Palikšanas kampaņa balstījās lielākoties racionālā argumentācijā: cik labi mums ir tai ES un kā mūsu ekonomika un katrs no mums zaudēs materiālās labklājības nozīmē, ja mēs spersim pašnāvniecisko izstāšanās soli. Pie reizes pabaidot ar britu ekonomikas sabrukumu nākošajā nedēļā pēc balsojuma.

Bet britu vēlētāju vairākums lika pirmā vietā vērtības, nevis ērtības: lai ko tas maksātu GDP procentos un ārējās tirdzniecības bilances skaitļos, mēs gribam atpakaļ savu valsti. Lemt pašiem, nevis izpildīt visādus junkersismus.

Par palikšanu aģitēja ne tikai valdošie konservatori, bet arī opozīcijas leiboristi un galvenie eirooptimisti liberāļi. Tātad visi. Visi vērā ņemamie politiskie spēki bija pret izstāšanos, un tie zaudēja. Šeit nav runa par pāris procentu punktiem vienā vai otrā pusē, visa valdošā elite bija vienā pusē, zaudētāju pusē.

Līdz ar to saprotama stratēģiskā nozīme ASV prezidenta vēlēšanām, kurās faktiski bija tas pats spēku sadalījums: visa valdošā elite pret izlēcēju Trampu. Par viņa sabiedriski politiskās komunikācijas shēmu esmu rakstījis iepriekš, te svarīgākais ir kas cits, proti, valdošā elite, neraugoties uz neredzētu mēdiju angažētību un milzīgu finanšu pārsvaru, zaudēja. Uzvarēja vienkāršs, varbūt pat primitīvs lozungs, lielā mērā breksitisks: mēs gribam savu valsti atpakaļ, mūsu valsts pirmā, pārējie pēc tam.

Savelkot kopā Austrijas, Lielbritānijas un ASV pēckara valdošo spēku sakāvi, kļūst skaidrāks, ka eirorastisko mediju histērija katru nākošo vēlēšanu sakarā rodas no viņu dzīvnieciskām nāves bailēm. Aiz Francijas prezidenta kandidāta ģimenes locekļu blēdībiņu skandāla atkal pazūd saturiski svarīgākais: prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzīgi kā Austrijā pērn netiks ne valdošie sociālisti, ne visu pēckara periodu ietekmīgie labējie. Sacensība atkal būs starp galējo ekstrēmistisko utt. Francijas Nacionālo fronti un neatkarīgo kreiso kandidātu. Elite ir ceļā uz mēslaini. Daiļa un politkorekta runāšana jau ir zaudējusi. Sacensībā paliek daudz vienkāršāki argumenti.

Uz visa šī fona ir daudz vieglāk saprast ārprātsajūsmīgo Nīderlandes vēlēšanu rezultātu sagaidīšanu medijos. Katrs var saukt par uzvaru, ko vien vēlas, bet ir fakti, nesarežģīti un skaidri skaitļi. Vēlēšanās valdošās partijas (“uzvarētājas”) zaudēja, jā, jā, es nepārrakstījos, zaudēja 37 deputātu vietas (tur parlamentā kopā ir 150 deputātu), 8 zaudēja vēlēšanu “uzvarētāji”, Marka Rutes labējie, bet 29 – valdību veidojošie kreisie, kas uzsāk ceļu uz to pašu izgāztuvi, kurp devušies jau iepriekšaprakstītie valdošie. Viss kā jau apcerētajā pjaķiļetku terminoloģijā: ja divi seti pakāsti, tad trešais ir izšķirošais. ”Rešajuščij!”

Vēlēšanu “zaudētāji” vietu skaitu palielināja, galēji labējie par 5 vietām, kreisi zaļie frīki – par 10. Tā pati aina, kas iepriekš: elites izvirst un sprāgst nost, populisti un frīki pieņemas spēkā.

Tā kā šis raksts, kā jau solīts, nav par politiku, bet par to, ko mums stāsta un ko mēs klausāmies, tad piefiksēšu šeit dažus apolitiskus secinājumus.

Par pareizu rezultātu gaidu formēšanu. Tas, kas kontinentālās Eiropas elitēm tiešām spoži izdevās, ir Austrijas un Nīderlandes tradicionālo sociāldemokrātisko un labēji–konservatīvo spēku sagrāves pasniegšana kā visu gaismas spēku uzvaru. Respect! Shēma jau sen pazīstama no anekdotes par Novosibirskas dzemdību namu sazvanījušo jauno tēti: „Sieva dzemdēja? Es uztraucos, viņa pēdējos mēnešos murgoja, ka dzemdēs divgalvainu nēģeri! Vai viss labi? Nav? Melnādains?! Ar divām galvām? Ar vienu tikai! Nu, paldies mīļam Dieviņam!” Uzvara, citiem vārdiem sakot.

Par pašpārliecinātību. Gan britu, gan amerikāņu elites uzskatīja par pietiekošu to, kas ir viņu rīcībā: loģiski argumenti un establišmenta pilnīgs atbalsts. Izrādās, tas negarantē rezultātu. Amerikāņu gadījumā ļoti grodi iezīmējās klasisko masu mediju nespēja pārraut tās jaunās ietekmes ķēdes, kas veidojas sociālo platformu laikmetā. Briti savukārt nobalsoja par tādu kā nepieklājīgu un politnekorektu, aizliegtu saukli: pietiek mums to poļu (kas nozīmē arī leišu, latviešu, Baltijas krievu utt.), pietiek! Mēs gribam būt angļi un dzīvot Anglijā! Kas lielā mērā ir tas pats trampiskais “America first!”.

Par vienkāršību. Trampa kampaņas sakarā par to jau runāts daudz, te būtu vietā piezīmēt, ka Nīderlandes “uzvarētājs” Marks Rute, aptauju draudīgo skaitļu ietekmēts, ievērojami mainīja savu komunikāciju uz vienkāršāku un pat agresīvāku, ko jau pirms laiciņa pamanīja nopietnākie ES politikas komentētāji. Īsi pirms vēlēšanām pat noriskēja – sarīkoja ālēšanos ar Turcijas ministru pabakstīšanu un, kā izrādījās, izspruka ar mazu vinnestu. Gan jau “uzvarētāja” ņemšanās ar valdības sastutēšanu, kas varētu ievilkties krietnu pusgadu, paliks citu notikumu ēnā.

Par mums un ES. Lai kā mēs justu līdzi vieniem vai protestētu pret citiem, Latvijas vēlētāju ietekme uz procesiem ES ir margināla. Blēņām par “pavisam cita veida savienību” netic pat to trubadūri. Ja padomijā mēs bijām apmēram viens procents pēc ikkatra parametra un uz mums skatījās kā uz eiropeiskāko daļu, tad ES mēs esam zem pusprocenta, milzu raiba kolhoza tāla, auksta austrumu nomale. Būsim mierīgi un gudri. Mūsu izdzīvošana ir iespēju izmantošanā, ne ideoloģizētā eksaltācijā. Sekosim faktiem. Mediji ir ērta un derīga lieta, šamie ne jau visu paši safabricē. Bet ir ziņu virsraksti, ir pašas ziņas, un tad vēl ir fakti, kas ar iepriekšējo ne vienmēr ir dižos draugos. Tas, ka krietna pusgadsimta iedibinātā kārtība mainās un iepriekšējie valdītāji, paši savas tukšdiršanas nosmacēti, liek nost karotes pie daudziem galdiem un silēm, vēl nenozīmē pasaules galu. Jebkā beigas ir kaut kā cita sākums.

Pārpublicēts no benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...