Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Smaka (literārs pseidonīms)
06.07.2015.
Komentāri (31)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko tas nozīmē Latvijas izdzīvošanas cerībām.

Vakar Grieķijā notika referendums, kur bija jāizdara izvēle starp noliegumu (NĒ) līdzšinējai eksteritoriālās varas uzurpētajai ārvaldībai kapitālistisko bonzu interesēs vai jāsniedz mazohistiskais atbalsts (JĀ) pilnībā sevi diskreditējušajai neoliberālajai nožņaugšanas politikai.

Taču jāņem arī vērā, ka atsevišķās īpaši svarīgās jomās, kā banku depozītu apdrošināšana, nevienā gadījumā nav risinājuma. Referenduma dalībnieku vairākums nobalsoja JĀ, taču jebkurš referenduma iznākums būtu nozīmējis Eiropas Savienības likumdošanas abrogāciju: gan Eiropas Centrālās bankas kā finansiālās stabilitātes garanta anulāciju, gan LESD anulāciju sadaļā par Eirozonas integritāti, gan depozītu garantijas praktisko neesamību un veselu virkni lielāku un mazāku likumdošanas subversijas gadījumu.

Vispār ir jāstāda jautājums, kāda ir ES likumdošanas būtība pēc šī referenduma, ja tās darbības raksturs ir tik selektīvs un eksteritoriāls. Un cik tālu Latvijai būtu sevi jāsubordinē tik caurumaini selektīvai likumdošanai, piemēram, bēgļu jautājumā, kas var sagraut Latvijas sabiedrības eksistences kulturālo pamatu, turklāt ļoti īsā laikā.

Pēdējā pusgada laikā atrodamies informācijas cenzēšanas režīmā. Un t.s. starptautiskās preses viedokli arī nav vērts īpaši idealizēt. 2009. gadā šī starptautiskā prese aizgūtnēm rakstīja par nekaunīgo Latviju, kas negriež pensijas un nepiekrīt aizdevēju nosacījumiem, starptautiskie mediji bija pilni ar reportieru vēmekļiem par Latviju.

Visupirms interesants ir sabiedrības stratifikācijas vērtējums. Kas tad ir NĒ un JĀ nometnes Grieķijā?

Lielākā un redzamāka NĒ aizstāvoša grupa ir jaunieši. Šodienas Grieķija ir valsts, kura jauniešiem nespēj piedāvāt nekādu perspektīvu, jauniešu bezdarbs 55%. Ne tikai aizdevēju prasības, bet arī straujie novecošanās un marasmizācijas procesi ir radījuši visai spēcīgu gerontokrātiju. Grieķijā tāpat kā Latvijā nenormāli lielu darba vietu īpatsvaru aizņem pensionāri.

Ne mazāk svarīgs ir tūkstošgadu tradīcijās augušo jauniešu, arī bagāto, pretīgums pret tādu savu valsti, kura visu laiku atrodas ar ģīmi mēslos. Te gan jāpiezīmē, ka Latvijā šādas pašapziņas problēmas ir svešas, politiskais diskurss reklamē, ka mēsli ir labi, jo pūstot izdala siltumu.

Labi organizēta grupa NĒ nometnē ir valsts kalpotāji, t.sk. ierēdņi. Dažādas SVF programmas tradicionāli iekļauj valsts sektorā strādājošo rituālu pazemošanu. Tā ir tradicionālā shfela, kas ļauj izgaršot to cilvēku sakāvi, kuri lepni pārstāvēja savu valsti, bet nu spiesti rāpot uz ceļiem un lūgt palīdzību.

Šī pazemojuma dēļ arī kultūras un mākslas darbinieki ir NĒ atbalstītāji. Milzīgs skaits kultūras cilvēku no visas pasaules ir atbalstījuši NĒ balsojumu. Itālijas populārākās partijas vadītājs artists Grillo pilnībā nostājies NĒ pusē un rudenī gaidāmajās vēlēšanās kopā ar lielajām opozīcijas partijām plāno koalīciju, kuras vienīgais mērķis ir Itālijas izvešana no eiro. Pašreizējais premjerministrs Renci vairs nebauda savas sociāldemokrātiskās partijas atbalstu, vadošie sociāldemokrāti proponē kopējo ultimātu: vai nu akomodatīva finansiālā politika, vai arī iziešana no Eirozonas.

NĒ nometnei ir sava seja - premjerministrs Ciprs un finanšu ministrs Varufakis.

JĀ nometnes galvenais spēks ir pensionāri. Gerontokrātiskā valstī jebkuras pārmaiņas ir nevēlamas.

JĀ nometne ir vēl dažas mazas grupas kā, piemēram, Eiropas fondu apguvēji. No šiem fondiem Grieķijas tautsaimniecībai nav bijis nekāda labuma, bet tie ir radījuši šauru priviliģētu eirofondu mangotāju slāni, kas neko citu darīt neprot.

Te gan jāpiezīmē, ka struktūrfondu slaucēju aprindas ir mazinājušās, jo krīzes valstīm Eiropas Komisija struktūrfondus un citas centralizētas programmas neizmaksā. Tā jūnijā parādījās informācija, ka grieķu studentiem pēkšņi nogriezts finansējums no ERASMUS+.

Formāli Grieķijai iepriekšējā plānošanas periodā bija pieejami struktūrfondi 38 miljardu, pašreizējā periodā - 35 miljardu apmērā, taču atbilstošie projekti vairumā gadījumu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Arī Latvijā struktūrfondu izlietojumu nosaka zaļie baroni, un valsts konkurētspēju tie pasliktina, jo tiek būvēti un atjaunoti ceļi pie katras kūts, turklāt tērējot lielas summas Latvijas līdzfinansējumam.

JĀ nometnei nav savas sejas un identifikācijas. Daļēji to mēģina dot ASV dzimušais Atēnu pilsētas mērs Kaminis, kam ir ASV un Grieķijas dubultpilsonība. Pati mērija gan lielu atbalstu nebauda, jo zīmējusies ar dažādiem apšaubāmiem struktūrfondu apgūšanas brīnumiem.

Līdz ar to NĒ nometnei Grieķijā bija un arī pēc referenduma ir nepārprotams morāls pārsvars.

Referenduma sagatavošana un norise sniedza pieradījumus Eiropas dažādu līmeņu vadītāju un institūciju bezprecedenta antidemokrātiskiem uzbrukumiem suverēnai valstij. Eiropas Savienības eksteritoriālais un antidemokrātiskais raksturs vairs nav noslēpjams. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs šucmaņa cienīgā stilā draudēja Grieķijas tautai ar armagedonu, ja nobalsos pret troikas prasībām. Eiropas institūcijas aktīvi provocēja banku noguldītāju paniku Grieķijā.

Par referenduma taimingu. Daudz to, kam liekas, ka taču varēja to rīkot ātrāk. Patiesībā nevarēja. Taimings ir izvēlēts izcili, lai procesu vairs nevarētu apturēt. Ja referenduma ideja būtu cilāta jau agrāk, tad būtu mēģinājumi novākt jebkuriem līdzekļiem pašreizējo Grieķijas valdību. Paziņojot par referendumu 29. jūnijā un 30. jūnijā neatmaksājot kredīta daļu SVF, process kļuva neapturams. Periods, kurā varēja bez problēmām izņemt naudu no bankām, bija veseli 6 mēneši.

Tiešas sekas šim taimingam un SVF kredīta neatmaksai ir tas, ka SVF vairs nekad neielaidīsies šādās netipiskās programmās Eiropā. Tas vienmēr prasīs devalvāciju un parādu norakstīšanu būtiskos apmēros.

Tā kā uzvarējis NĒ viedoklis, visai drīz radīsim atbildi uz jautājumu, vai Eirozona vispār ir spējīga funkcionēt. Pagājušajā gadā ECB veica Eirozonas banku pārbaudes, visas 4 lielās Grieķijas bankas tika atzītas par maksātspējīgām. Ja nākamnedēļ sāksies procesi, kuru rezultātā tiks kaut daļēji konfiscēti depozīti zem 100.000 EUR, tad jebkuram ir jāsaprot, ka reālas depozītu apdrošināšanas Eirozonā nav. Šveicē ir, ASV ir. Bet ne Eirozonā.

Grieķijas banku krahs nevar būt izolēts notikums. Bulgārijā un Rumānijā milzīgu daļu no banku sektora aizņem grieķu bankas. Visiem vēl atmiņā Bank of Cyprus negaidītā slēgšana Rumānijā 2013. gadā, kad izrādījās, ka tā ir veikli izsūkta tukša. Depozītu garantijas maksāja Rumānijas valdība. Taču grieķu banku kraha gadījumā to nespēs ne Rumānija, ne Bulgārija milzīgo summu dēļ. Bloomberg raksta, ka ECB ir piedāvājusi Bulgārijas bankām pieeju diskonta logam. Tas ir ārkārtīgi neordināri, Latvijai kā valstij ārpus Eirozonas 2008. gadā to nepiedāvāja, Latvija arī atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas nesaņēma ECB valūtas svapus. Bet tas arī norāda, cik dramatiskas sekas Balkānu reģionā būs Grieķijas bankrotam.

Nav jēgas cilāt vēlreiz cēloņus, kas šo situāciju ir radījuši. Taču ir būtiski Grieķijas krīzes cēloņi, kuri netiek plaši apspriesti. Tāds ir vājprātīgais bēgļu daudzums, kas ieplūdis Grieķijā – valstij ar 11 miljoniem iedzīvotāju jāuzņem 2 miljoni bēgļu. Grieķijas tūrisma industrija ir iznīcināta, jo skaistās pludmales ir nosētas ar labākas dzīves meklētājiem no Mazāzijas un Ziemeļāfrikas un viņu ekskrementiem. Politico publicēja šausminošu rakstu par to, kas notiek rietumu tūristu iemīļotajā Lezbas salā, kur ik dienas ierodas 700 izbadējušos bēgļu no Tuvajiem Austrumiem. http://www.politico.eu/article/europes-refugee-crisis-unfolds-on-greek-shores/

Būtībā Grieķijai būs vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai satīrītu kūrortus tādā līmenī, ka uz tiem kāds maksātspējīgs vispār gribētu braukt. Ja tiek iznīcināta valsts galvenā tautsaimniecības nozare, turklāt bēgļu rašanās un invāzija ir tiešas Rietumvalstu politikas sekas, tad grūti par to vainot Grieķiju. Un cik jauki ir dzirdēt babuškas Laimdotas litānijas, ka nu Dievzemītei būs jāuzņem visa Āfrika un Āzija.

Latvijas nekritiska līšana caurumos Vācijai jautājumos, kas saistīti ar Grieķijas krīzi, ir visai smieklīga. Katrs, kuram pēdējā laikā bijusi saskaršanās ar Vācijas un Krievijas pārstāvju mijiedarbību, ir šokēts, cik nenormāli liela ir Vācijas labvēlība pret Krieviju. Uz Molotova-Ribentropa pakta 2.0 tinte jau nožuvusi. Vācijas Siemens piegādās aprīkojumu jauno elektrostaciju iekārtošanai Krimā. Būtībā vienīgais Vācijas un Krievijas saplūšanas bremzējošais faktors ir ASV pozīcija, kas noteikti kļūs stingrāka, tuvojoties nākamajam Republikāņu prezidentam.

Jebkurā gadījumā dažu tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs būsim liecinieki notikumiem, kas radīs jaunu izpratni par Eiropas Savienību. Tiem, kas neņems šīs mācības vērā, jāvaino pašam sevi, jo muļķiem palīdzēt nav iespējams.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...