Ekonomikas kuģis stūrē nepareizā virzienā: ja gribam kursa maiņu, kurās iestādēs būtu nepieciešams remonts?
Gatis Eglītis22.11.2024.
Komentāri (42)
Ar esošo trajektoriju jau nākamgad Latvija var kļūt par otru nabadzīgāko valsti ES aiz Bulgārijas (IKP uz iedzīvotāju pēc PPP). Ekonomikas kuģis stūrē nepareizā virzienā: ja gribam kursa maiņu, kurās iestādēs būtu nepieciešams remonts?
1. Finanšu ministrija. Jau apmēram 15 gadus par valsts budžetu, VID, ES fondiem, finanšu sektoru virsatbildīga ir Baiba Bāne (kura "piehaltūrē" arī Rīgas ostā) un viņas ilggadējā komanda. Šo gadu laikā iestājusies totāla ideju, iniciatīvas, atbildības stagnācija. Budžetā no gada uz gadu tās pašas ekseļa tabulas, finanšu sektorā saimnieko lielbanku kartelis, ES fondiem hroniskas kavēšanās, utt. Arī B.Bānes vietnieki L.Kļaviņa un A.Eberhards stipri aizsēdējušies, bet Valsts atbalsta kontroles departaments strādā kādas citas valsts labā, kas nav Latvija.
2. Latvijas Banka. Diemžēl Latvijas Bankas padome nav attaisnojusi uz to liktās cerības: mūsu banku sektorā saimnieko lielbanku kartelis, kredītportfelis mums mazākais eirozonā, kredīti paši dārgākie, bet banku peļņas rekordlielas. Lielās bankas slinki pilda savu finanšu atbalsta/kreditēšanas funkciju pret mūsu ražotājiem, ģimenēm, kas vēlas tikt pie kvalitatīva mājokļa, un mazajiem-vidējiem uzņēmumiem, kas grib augt. Nepietiek tikai ar ekonomisko prognožu ražošanu (kuras jau pēc 3 mēnešiem ir nederīgas) un smalku monētu kalšanu.
3. Konkurences padome un SPRK. Mūsu nominālie ienākumi var augt un augt, bet mēs turīgāki nekļūsim, ja cenas veikalos, pakalpojumiem augs tikpat un vēl vairāk. Monopoli, duopoli, karteļi, aizliegtās vienošanās, dominējoša tirgus stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt: kādam iedzīvotāju maciņi no šīm alkatības un peļņas maksimizēšanas izpausmēm ir jāpasargā, diemžēl Konkurences padome ir kļuvusi bezzobaina un neefektīva sodu piemērošanā godīgas konkurences likumpārkāpējiem, bet SPRK pietiekami nespiež uz efektivitāti lielo valsts/pašvaldību monopolu iesniegtajos tarifu plānos.
4. Premjeres birojs - Valsts kanceleja. Daudz tiek runāts par to, ka birokrātiskais aparāts ir kļuvis tik liels un pašpietiekams, ka ātri, saprātīgi, ekonomikai svarīgi lēmumi nāk ļoti lēni un nekvalitatīvi. Premjere un Valsts kanceleja ir atbildīgas par visas valsts pārvaldes/ierēdniecības darba efektivitāti, par Ministru kabineta darba kārtību (kurš lēmums nonāk vai nenonāk ministru lemšanai, cik ātri utt), premjere var tieši un netieši ietekmēt koalīcijas darba kārtību un Saeimas balsojumus. Valsts kanceleja arī kontrolē, ko liekam mūsu lielo valsts uzņēmumu valdēs un padomēs: līdz šim valsts aktīvu pārvaldītājiem politiska paklausība bijusi daudz izdevīgāka par profesionālu izcilību.
5. Ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, KNAB vadītājs. Kā zināms, bagātākās ir tās valstis, kurās ir stipras tiesiskuma saknes, efektīva tiesu sistēma, kas spēj ātri un kvalitatīvi risināt dažāda veida strīdus un likumpārkāpumus, un zema korupcija, kas neļauj dažiem ietekmīgiem darboņiem sagrābt kopēju sabiedrības labumu caur koruptīvām shēmām, iepirkumiem utt. Skandināvijas valstis, Šveice, Luksemburga uc to ir apliecinājušas. Ja būs godīga, prognozējam biznesa vide, noteikti Latvija spēs piesaistīt daudz lielāku ārvalstu investīciju apjomu, un arī vietējiem uzņēmumiem būs godīgi spēles noteikumi jaunu biznesa projektu īstenošanā.