Ekonomikas ministrija cenšas piesegt iespējamās nelikumības OIK jomā, nevis tās atklāt
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts01.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visi fakti liecina, ka Ekonomikas ministrija (EM) acīmredzami maldina sabiedrību par to, ar kādu mērķi tā veic pārbaudes apšaubāmās koģenerācijas stacijās, – nevis, lai censtos atklāt iespējamās nelikumības vai neatbilstības normatīvo aktu prasībām, bet gan, lai censtos pēc iespējas piesegt tās, tāpēc "pārbaude" ir tā ieilgusi.
Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums “Par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm, un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām”.
Saskaņā ar EM apgalvoto jau vairāk nekā piecus mēnešus ilgst 39 staciju pārbaudes. Analoģiski žurnālistu atklātajām “konteinershēmām” visām šīm stacijām pēc dokumentiem uzstādītā jauda ir būtiski zemāka par EM atļaujās paredzēto, un tikai septiņām no tām ir noslēgti līgumi par elektroenerģijas realizāciju. Šajā laikā ministrija reāli ir pārbaudījusi tikai 8 stacijas.
Tikai pēc tam, kad par EM veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem ir uzsākta parlamentārā uzraudzība, liekot ministrijai atskaitīties par savu paveikto un tā atbilstību sabiedrības interesēm, EM nu ir paziņojusi, ka “jau” 15 stacijām atļaujas ir anulējamas, un par tām 7 stacijām, kurām atļaujas esot saglabājamas, EM pārliecības vairs neesot, esot vēl jāturpina pārbaudes.
Nav saprotams, kā EM savulaik ir guvusi pārliecību par to, ka šīm 7 stacijām atļaujas ir saglabājamas, ja reāli pārbaudīta ir tikai viena no šīm septiņām stacijām. Un EM nesaprotamu iemeslu dēļ vēlas slēpt no sabiedrības, kuras ir šīs 7 laimīgās stacijas.
Tāpat nav saprotams, ko īsti ir pārbaudījusi šo vairāku mēnešu laikā Ekonomikas ministrija, ja Pieprasījumu komisijas sēdē ministrijas pārstāvji nespēja atbildēt pat to, cik tad staciju no šīm 39 ir reāli uzbūvētas un cik – atļaujā paredzētajā termiņā uzsākušas ražošanu. Ja pat uz šiem jautājumiem EM nav spējīga dot atbildes pēc piecu mēnešu ilgām "pārbaudēm", tad vispār nav saprotama šo "pārbaužu" jēga, ja vien šī "pārbaude" netiek īstenota ar mērķi piesegt iespējamās nelikumības, ilgstoši neveicot darbības, kas ļautu pārliecināties par lietu patieso kārtību.
EM tā arī nespēja paskaidrot, kā šādas savas “pārbaudes” ietvaros tā spēs objektīvi pārliecināties, ka šīs stacijas strādā atbilstoši tām atļaujā paredzētajiem nosacījumiem pat attiecībā uz tām septiņām stacijām, kurām “atļaujas būtu saglabājamas”, EM izvairījās sniegt Sēdes protokolam apliecinājumu, ka šīs stacijas strādā atbilstoši atļaujā paredzētajiem nosacījumiem.
Tas viss tikai vēl vairāk apstiprina deputātu paustās bažas, ka EM tikai imitē darbības, kas vērstas uz OIK sloga samazināšanu, bet patiesībā cenšas piesegt iespējamās nelikumības, kuras pati ir pieļāvusi.
Deputātu pieprasījumu izskatīšana turpināsies arī nākamajā Pieprasījumu komisijas sēdē.
Lūk, šodien skatītais pieprasījums: https://titania.saeima.lv/LIVS/Saei...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
