Ekonomikas ministrija mēģina samelot, ka privātseminārā haltūrējošie ierēdņi esot darbā
L. Lapsa13.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Abi ir darbā,” – šāda ceturtdienas priekšpusdienā bija Ekonomikas ministrijas oficiālā atbilde par diviem augstiem ierēdņiem, kuri patiesībā tajā laikā nevis atradās savā darba vietā, bet piepelnījās kādas privātfirmas rīkotā seminārā. Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz abu amatpersonu dalību seminārā, ministrija nāca klajā ar jaunu versiju, kurai savukārt nespēja vai nevēlējās sniegt nekādu dokumentos fiksētu apstiprinājumu.
Kā Pietiek jau ziņojis, dažādu ministriju un citu iestāžu amatpersonas masveidā piepelnās, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros. Tas notiek ierēdņu darba laikā, kad tiem būtu jāatrodas savās darba vietās, turklāt ne jau vienmēr viņi savu prombūtni oficiāli noformē kā bezalgas atvaļinājumu vai ikgadējā atvaļinājuma daļu.
Ceturtdien Pietiek aprakstīto semināru vidū bija arī pasākums ar nosaukumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi: kā rādīja šī semināra sludinājums, ikviens interesents par 40 latiem tajā darba laikā - no pulksten 10 līdz 14 – varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Kad Pietiek ceturtdien jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ilzei Ošai un Mārtiņam Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums. Kaut arī vēl nupat bija apgalvots, ka „abi ir darbā”, nu jau tika paziņots: „Noprecizēšu un tad došu Jums ziņu.”
Precizēšana prasīja lielāko darba dienas daļu, un tikai pievakarē ministrija nāca klajā jau ar jaunu versiju. Tās Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Saskaņā ar ministrijas jauno versiju „tā kā konkrēto lekciju lasīšana tika veikta darba laikā, minētie darbinieki ir vienojušies ar vadību, kad attiecīgais darba stundu skaits tiks nostrādāts citā laikā”.
Tomēr, kad Pietiek palūdza Ekonomikas ministrijai kādu dokumentālu pamatojumu, kas apstiprinātu šīs jaunās versijas patiesīgumu, izrādījās, ka ministrija šādu apliecinājumu sniegt nespēj.
Kā jau ziņots, nav pamata uzskatīt, ka pieminētās Ekonomikas ministrijas amatpersonas semināros piepelnās trūkuma dēļ: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, bet Auders – 14 130 latus.
Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.
Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: Ošas parādsaistības šā gada sākumā bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.
Pagaidām nav zināms, vai savas ministrijas ierēdņu piepelnīšanos darba laikā, oficiāli nenoformējot prombūtni no darba vietas, atbalsta līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Citā valsts iestādē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede piektdien plānojusi piepelnīties seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā, - darbiniece bija izrādījusies godprātīga: vēl nezinot, par kādu tēmu runa, pārvalde apliecināja, ka Briede atrodas atvaļinājumā.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
