Ekonomikas policija izskaidro kriminālprocesa izbeigšanu pret Karginu un Krasovicki
PIETIEK25.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izbeidza kriminālprocesu, kas bija sākts saistībā ar aizdomām, ka bijušie Parex bankassaimnieki Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins mēģina izvairīties no tiesas lēmuma izpildes par bankā noguldīto līdzekļu apķīlāšanu, saviem dēliem atdāvinot tiesības uz iespaidīgiem noguldījumiem? Publicējot policijas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, Pietiek saistībā ar tā apstākļiem un motīviem oficiālā iesniegumā uzdeva virkni jautājumu pārvaldes priekšniekam Gatim Gudermanim (attēlā). Šodien publicējam Ekonomikas policijas skaidrojumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
Iesniegums Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam
"Šā gada 5. augustā portālā Pietiek publicēts raksts ar virsrakstu "Kāpēc izbeidza kriminālprocesu par Kargina un Krasovicka dārgajām dāvanām?"
No šim rakstam pievienotā dokumenta izriet, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs noilguma dēļ izbeidzis kriminālprocesu saistībā ar bijušo AS Parex banka akcionāru veiktajiem dāvinājumiem.
Tāpat no šī dokumenta izriet, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pieļāvusi, ka personas, no kurām pieprasīta liecību sniegšana, četrus mēnešus izvairās no liecību sniegšanas vai paziņošanas, ka atsakās šādas liecības sniegt.
Šīs nolaidības dēļ konkrētajā lietā iestājies noilgums, un iespējamie vainīgie izvairījušies no atbildības.
Ar šo vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kāds ir konkrētās lietas izmeklētāja vārds, uzvārds, ieņemamais amats?
2) kāda ir konkrētās lietas izmeklētāja iegūtā izglītība un pieredze?
3) vai Jūsu vadītā pārvalde nodrošināja minētajam izmeklētājam pietiekamus laika un citus resursus minētās lietas izmeklēšanai?
4) vai Jūs kontrolējāt minētās lietas izmeklēšanas gaitu?
5) ar ko skaidrojams, ka minētajā lietā pirms izmeklēšanas pabeigšanas iestājās noilgums?
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa atbilde
"Atbildot uz Jūsu 06.08.2013. iesniegumu, informējam, ka Jūsu iesniegumā minēto kriminālprocesu izmeklēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vecākais inspektors Voldemārs Mūrnieks, kas ir ieguvis augstāko juridisko izglītību un iekšlietu iestādēs strādā kopš 1993 .gada.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā kontrolē izmeklētāja tiešais priekšnieks, savukārt uzraudzību konkrētā kriminālprocesā veic izmeklēšanu uzraugošais prokurors.
Šajā sakarā vēlamies Jūs informēt, ka jau kopš procesa uzsākšanas briža visas izmeklētāja veiktās izmeklēšanas darbības tika saskaņotas gan ar tiešo priekšnieku gan ar uzraugošo prokuroru, vairākas reizes process tika nosūtīts prokuratūrai pārbaudes veikšanai, saskaņoti izmeklēšanas darbību plāni, apspriestas turpmākās perspektīvas, kā arī saskaņots, kas izmeklēšanas gaitā būtu papildus jānoskaidro. Prokuratūrā uzraudzības kārtībā veikto pārbaužu laikā tika vērtēts izmeklētāja darbs šī procesa ietvaros un no prokuratūras puses netika saņemti nekādi pārmetumi par procesa iespējamo novilcināšanu, termiņu neievērošanu vai nekvalitatīvām izmeklēšanas darbībām, līdz ar ko konstatējams, ka izmeklēšana tika veikta bez neattaisnotas novilcināšanas, savukārt procesa virzītājs nodrošināja mērķtiecīgu izmeklēšanu, lai ar kriminālprocesuālajām metodēm objektīvi pārbaudītu visus faktus, kam varētu būt nozīme kriminālprocesā un kas ir būtiski krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.
Sakarā ar kriminālprocesā iestājušos noilgumu informējam, ka lielāko daļu laika minētā kriminālprocesa izmeklēšanā aizņēma lietas ietvaros nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijas Federācijas tiesībsargājošām iestādēm, atbildes uz kuriem tika saņemtas vairāk kā pēc gada, savukārt bez šīm atbildēm nebija iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu, jo tam bija būtiska nozīme lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesa tālāko virzību.
Vienlaicīgi vēlamies vērst uzmanību uz to, ka tas apstāklis, ka V.Krasovickis un V.Kargins sākotnēji atteicās no liecību sniegšanas, nevar tikt uzskatīts kā izmeklētāja nekvalitatīvs darbs, jo minēto personu kriminālprocesuālais statuss deva viņiem tiesības kriminālprocesā neliecināt, un procesa virzītājs šādu lēmumu nav tiesīgs ietekmēt. Tāpat norādām, ka vēlāk V.Krasovicka un V.Kargina sniegtās liecības nebija par pamatu pret viņiem uzsāktā kriminālprocesa izbeigšanai, jo kriminālprocess ir izbeidzams tikai izvērtējot visus kriminālprocesa ietvaros iegūtos materiālus un pierādījumus kā kopību, nevis balstoties uz atsevišķo procesa dalībnieku liecībām.
Sākotnēji kriminālprocess tika izbeigts noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, par ko tika pieņemts pirmais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, kas tika saskaņots ar uzraugošo prokuroru. Vēlāk process tomēr tika atjaunots, lai veiktu papildus nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kas šajā gadījumā nebūt nenozīmē, ka ar šīm darbībām būtu viennozīmīgi iegūti pierādījumi konkrētu personu vainās konstatēšanai, jo ar jebkurām izmeklēšanas darbībām tiek iegūti gan pierādījumi, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma sastāva esamību, gan arī pretēji - neesamību. Kā jau tika atzīmēts, šādas papildus izmeklēšanas darbības tika veiktas, bet ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus (KF tiesībsargājoši institūciju ilgstoša informācijas nesniegšana uz tiesiskās palīdzības lūgumiem), kā arī to, ka lēmums par papildizmeklēšanas veikšanu tika pieņemts neilgi pirms noilguma iestāšanās, atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām uzsāktais process tika izbeigts, iestājoties noilgumam."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
