Ekonomisko lietu tiesas tiesnese pirms četriem gadiem figurējusi naudas atmazgāšanas ziņojumā
PIETIEK11.03.2021.
Komentāri (122)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova, ko Tiesu administrācija atlasīja Jāņa Bordāna lolotās Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata vietai un kuru šajā amatā 18. februārī apstiprināja Saeima, pirms četriem gadiem ir figurējusi tagad par Finanšu izlūkošanas dienestu pārsauktā un pārveidotā LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumā Valsts policijai. Pēc visa spriežot, šī informācija nav tikusi darīta zināma ne tiesneša amata kandidātu atlasītājiem, ne, protams, arī Saeimai, tā metot tumšu ēnu uz visu tiesneša amata kandidātu atlases procedūru.
Deviņu Saeimas apstiprināto jaunās tiesas tiesnešu vidū ir arī O. Pulle-Čižova, kas saskaņā ar oficiālo informāciju „guvusi pieredzi kā zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore, šķīrējtiesnese Šķīrējtiesā "Rīgas arbitrāža". Tāpat strādājusi par juristi juridiskajā birojā "Ekslege"”.
„Pulle-Čižova norāda, ka kvalitatīva un ātra tiesas spriešana neapšaubāmi veicina aktīvu apgrozījuma ātrumu komerctiesiskajā vidē, kā rezultātā veidojas lielāks realizācijas apgrozījuma apjoms, komersants gūst lielāku peļņu, kas ir komercsabiedrības darbības mērķis,” savu izraudzīto kandidāti aprakstīja Tiesu administrācija.
Taču tā nepiemin vai arī, visticamākais, vienkārši nav tikusi informēta, ka pirms četriem gadiem, 2017. gada 26. aprīlī Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir nosūtījis Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei ziņojumu par maksātnespējīgo SIA "Kazakov" un ar to saistītām amatpersonām.
„Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk Kontroles dienests) rīcībā ir informācija par darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tautsaimniecībā, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā,” Valsts policiju informējis dienests.
Šajā ziņojumā kā viena no personām, kas, „iespējams, darbojas saskaņoti Shēmā iesaistīto juridisko personu patiesā labuma guvēja labā, izmantojot MSIA "Kazakov" maksātnespējas procesu, lai, iespējams, tādā veidā pilnībā atgūtu MSIA "Kazakov" kontā AB "Šiauliu Bankas" Lietuvas bankā bloķētos, iespējams, noziedzīgas izcelsmes naudas līdzekļus 475 959.36 EUR apmērā”, reizē ar kādu advokātu ir pieminēta arī O. Pulle-Čižova.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt komentārus ne no Valsts policijas un Tiesu administrācijas, ne no kādas no ziņojumā pieminētajām personām.
Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, 2020. gada sākumā O. Pulle-Čižova ir bijusi maksātnespējas administratore šādos uzņēmumos:
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KAZAKOV" 50103882381 Latvija, Rīga, Vaidavas iela 3
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Frizieru Cunfte" 40103771915 Latvija, Rīga, Tirgoņu iela 9
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Projektēšanas aģentūra" 50103999251 Latvija, Ādažu nov., Polietilēnu ražotne
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rockabilly House" 40103909307 Latvija, Rīga, Vīlandes iela 7
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Drukmeistars" 40103630723 Latvija, Rīga, Vīlandes iela 7
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bambusa pasaule" 40203018859 Latvija, Rīga, Brīvības iela 101
Administrators SIA "BUSINESS DEVELOPMENT COMPANY" 40003969085 Latvija, Rīga, Stabu iela 29
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LUX DECOR" 41203030263 Latvija, Ventspils, Jāņa Poruka iela 7
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
