Iesaki rakstu: 
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka valdība nav izpildījusi solīto par 2011.gada budžeta veidošanu un pašlaik ir parādījusi, ka nevēlas risināt patiesās problēmas, bet cer uz brīnumiem.
Premjers un valdošās koalīcijas līderi Saeimā iesniegto 2011.gada budžeta projektu nosaukuši par stabilitātes budžetu. Vai jūs kā ekonomikas eksperts tam piekrītat? Vai tas ir budžets, kādu Vienotība solīja pirms vēlēšanām?
Es to nosauktu par vilšanās budžetu. No šīs valdības vismaz personīgi es gaidīju vairāk. Manas ekspektācijas bija lielākas, jo bija solījumi, kuri no tāda vidējā nodokļu maksātāja interesēm bija labāki.
Viens konkrēts piemērs ir par PVN paaugstināšanu par vienu procentu, ko valdība izdarīja, un par samazinātās PVN likmes atcelšanu, par ko valdība neizšķīrās. Ir skaidrs, ka samazināto likmju atcelšana plus kompensācijas mehānisms mazturīgajiem iedzīvotājiem bija krietni labāks piedāvājums.
Piemēram, samazinātā PVN likme par siltumu. Skaidrs, ka samazinātās likmes rezultātā siltuma cena ir mazāka. Ir skaidrs, ka vajag palīdzēt pensionāriem un trūcīgām ģimenēm samaksāt par siltumu, bet pavisam nav skaidrs, kāpēc ar šo samazināto PVN likmi vajag palīdzēt par siltumu samaksāt arī, piemēram, Šleseram.
Vai ar to norādāt, ka šajā budžeta piedāvājumā nav ielikta progresivitāte, kuru solīja partijas – no bagātajiem paņemt vairāk?
Jā. Un to var pateikt arī citādāk. Tas ir, vai mums ir mērķis palīdzēt trūcīgām ģimenēm, pensionāriem un mēs meklējam risinājumus, kā to nodrošināt, kas šo mērķi palīdz sasniegt, vai arī kas?
Šī samazinātā PVN likme siltumam - tas nav instruments, kas nodrošina konkrētu subsīdijas mehānismu tieši trūcīgiem cilvēkiem.
Respektīvi, valdība, ja gribēja ar nodokļu sistēmu palīdzēt trūcīgiem cilvēkiem, varēja izvēlēties citu mehānismu, kā palīdzēt, nevis atstāt samazinātas PVN likmes un celt vispārējo PVN?
No tautsaimniecības attīstības viedokļa būtu daudz labāk, ja šis PVN nebūtu par procentu lielāks, bet tiktu atceltas šīs samazinātās likmes un valdība piedāvātu kaut kādu konkrētu subsīdiju mehānismu mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Protams, tas prasītu skaidrošanu sabiedrībai, valdībai tas prasītu lielākas pūles utt., tāpēc acīmredzot valdība to neizdarīja, vai arī valdībai nav pietiekamas kapacitātes, lai sabiedrībai to tā izstāstītu, vai kas, es nezinu.
Runājot par šī budžeta projekta kvalitāti un budžeta lēmumu ilgtspēju, vai redzat, ka tā ir ietverta budžeta piedāvājumā?
Nē, nevar to saredzēt, gan runājot par šīm samazinātām likmēm, gan, piemēram, par sociālā nodokļa efektīvu celšanu. Nu ne pie kā laba tas nenovedīs.
Skatoties uz 2011.gada budžeta projektu kopumā, manuprāt, redzams, ka tā ir nevēlēšanās patiesībā risināt patiesās problēmas.
Tas attiecas arī uz citiem, šajā budžetā piedāvātajiem pasākumiem, kuri ir īstermiņa pasākumi. Piemēram, 2.pensiju līmenis. Bija aizdevējiem apsolīts, ka iemaksas 2.pensiju līmenī tiks paceltas uz 4%, bet valdība tomēr no tā atteicās, atstājot iemaksas uz 2%. Problēma ir tāda, ka ar šādu demogrāfiju, kāda mums ir, tie cilvēki, kas ir 20, 30, 40 gadu vecumā, nav motivēti maksāt sociālo nodokli, jo viņi nevarēs saņemt pensijas, kuras būtu atbilstošas viņu sociālajām iemaksām.
Šī pensiju reforma jau savulaik tieši tāpēc tika īstenota, lai mainītu cilvēku domāšanu, lai izvairītos no sociālā sprādziena. Un valdība šo mehānismu sagrauj.
Vai iemesls ir tas, ka valdību šobrīd, tik īsu brīdi pēc vēlēšanām baidījās pieņemt nepopulāros, bet ilgtspējīgus lēmumus, tāpēc tos atlikusi uz kaut kādu vēlāku laiku, nākamo gadu?
Jā, domāju, ka baidījās. Bet, ja valdība un politiķi sāk baidīties, tad kāpēc mums jātic šai valdībai un politiķiem, ka pēkšņi, pēc dažiem mēnešiem vai pusgada viņi vairs nebaidīsies. Ja valdība sāk baidīties un nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, un nav gatava tos izskaidrot, tad, sorry, man nav pārliecības, ka šīs bailes pēc kaut kādiem pāris mēnešiem pazudīs.
Bet ir taču skaidrs, ja valdība grib īstenot mērķi par eiro ieviešanu 2014.gadā, tad nevarēs iztikt bez šiem nepopulārajiem lēmumiem, reformām, budžeta izdevumu samazināšanas?
Mans redzējums ir vienkāršs. Problēmas ir jārisina šodien un tūlīt, un, protams, tas nozīmē, ka šie lēmumi ir jāizskaidro sabiedrībai. Jāizskaidro, kāpēc tas tiek darīts un tā tālāk, bet šī valdība lielā mērā, vismaz man ir tāds iespaids, dzīvo tādas cerībās uz to, ka situācija ekonomikā izradīsies labāka, krietni labāka, nekā to prognozē lielākā daļa analītiķu.
Faktiski šī valdība cer uz brīnumiem. Rodas sajuta, ka valdībā ir kaut kādi brīnišķi optimisti.
Vai redzat, ka šī valdība saņemsies uz ilgtspējīgiem risinājumiem?
Es negribētu izteikt šādu prognozi. Taču, protams, es ceru, ka šī valdība uz to saņemsies, un es arī dodu signālu, ka šī valdība šobrīd nerisina problēmu ar budžeta konsolidāciju. Vai valdība to izdarīs vai ne? Laiks parādīs.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
