Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eksāmenu ritmiskums mēdz būt atšķirīgs. Daudzus eksāmenus kārtojam reizi dzīvē. Piemēram, apliecinot izglītībā iegūtās zināšanas. Tas attiecas uz eksāmenu matemātikā, vēsturē, latviešu valodā, latviešu literatūras vēsturē, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, kulturoloģijā, filosofijā, ekonomikā, ģeogrāfijā.

Taču vienu eksāmenu kārtojam katru dienu. Tas attiecas uz eksāmenu brīvībā. Eksāmenu priekšmetā „brīvība” kārtojam ikreiz, kad rīkojamies saskaņā ar prātu un sirdsapziņu. Tātad eksāmenu brīvībā kārtojam tad, ja paši pieņemam lēmumu.

Eksāmens brīvībā sākas tad, kad izmantojam iespēju rīkoties neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Mēs apzināmies, ka ārējiem apstākļiem nebūs nekāda teikšana mūsu rīcībā. Mūsu smadzenēs uzplaukst brīvības apziņa. Par brīvību priecājamies, ja klusē ārējie apstākļi. Brīvības apziņa mūs spārno un iedvesmo.

Eksāmeni mēdz būt atšķirīgi arī no atbildības viedokļa. Kārtojot eksāmenu mācību priekšmetos, atbildība gulstas uz mums pašiem. Katrs sev esam atbildīgi par eksāmenu iznākumu. Turpretī, kārtojot eksāmenu brīvībā, vienmēr esam atbildīgi līdzcilvēku priekšā. Mēs nedrīkstam citiem nodarīt ļaunumu. Mūsu brīvība nedrīkst ierobežot citu brīvību. Brīvības perspektīvas ir darīt visu, ko gribam. Vienīgi nedrīkstam darīt to, kas slikti atsauksies uz līdzcilvēkiem. Brīvība vienmēr ir jāizmanto, maksimāli jūtot atbildību pret citiem cilvēkiem. Nedrīkstam ierobežot viņu brīvību.

Protams, ne visi gribēs atzīt ideālo iespēju rīkoties neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Tā nevar būt. Ārējiem apstākļiem vienmēr ir noteikta loma cilvēka rīcībā, jo ārējie apstākļi ir cilvēka mentalitātē. Tātad prātā un sirdsapziņā.

Tas ir labi zināms, ka mentalitāti ietekmē kultūra. Tātad ārējie apstākļi. Latvietis izbauda brīvību saskaņā ar latvisko mentalitāti. Katra latvieša brīvības izpratne reizē ir visu latviešu brīvības izpratne. Tas nozīmē – latviešu tautas brīvības izpratne. Savukārt latviešu tautas brīvības izpratne ir latviešu tautas kultūras atvasinājums.

Jebkura eksāmena struktūrā ietilpst vērtējums. Saņemam pelnīto atzīmi. Tas attiecas arī uz eksāmenu priekšmetā „brīvība”. Ja izglītības eksāmenā cilvēks saņem atzīmi par zināšanām, tad brīvības eksāmenā cilvēks saņem atzīmi par izturību, pacietību, nelokāmību, rīcības principu un izvēles kritēriju nemainīgumu. Respektīvi, brīvības eksāmenā saņem atzīmi par morālo kondīciju – morālo gatavību un morālo kvalitāti. Bez noteiktas morālās kondīcijas nav iespējama atbildība pret citiem cilvēkiem. Proti, brīvības godīga izmantošana.

Katrs būs lasījis vārdus „cilvēks nogurst no brīvības”. Tā bieži izsakās ne tikai tā dēvētie brīvības filosofi. Nogurums no brīvības faktiski ir ikdienišķā parādība. Tas ir loģiski, jo katru dienu saskaramies ar brīvību. Katru dienu kārtojam eksāmenu brīvībā. Un tas var nogurdināt.

Taču cilvēks nogurst nevis no brīvības, bet no atbildības. Brīvība ir atbildība. Milzīga atbildība. Pie tam cilvēks viens pats nes atbildības slogu. Viņam nav iespējams atbildības slogu dalīt ar citiem. Cilvēks ar savu atbildību ir atrauts no pārējiem (var teikt – no bara, pūļa, masas). Katram pašam nākas atbildēt par savu rīcību.

Bet tas vairo arī vientulību. Atbildība cilvēku dara vientuļu. Atbildība var vairot arī bezspēcību un bailes, sociālo marginalizāciju un atsacīšanos aktīvi iejaukties dzīves procesos.

Brīvība nogurdina. Savukārt nogurums var izraisīt sekas. Cilvēks var atsacīties no individuālās rīcības un atgriezties barā, pūlī, saplūst ar masu. Cilvēks var ignorēt atbildību un saņemt nesekmīgu atzīmi eksāmenā. Priekšmetā „brīvība” viņš var saņemt divnieku.

Vēl viens moments ir ļoti svarīgs. Brīvība liek katram uzņemties milzīgu atbildību. Taču tas vēl nav viss. Brīvība liek katram noskaidrot patiesību. Pie tam tas ir jādara ar lielu atbildību. Brīvība pieprasa perfektas (pilnīgas) zināšanas par patiesību. Bez pilnīgas patiesības noskaidrošanas cilvēks nevar pieņemt vispareizāko lēmumu. Ja cilvēks balstās uz nepatiesām zināšanām, tad viņa rīcība būs nepatiesa, aplama, kropla, kļūdaina, nevērtīga, primitīva, sekla, kaitīga. Viņa rīcība negatīvi atsauksies uz pārējiem. Vispareizākais lēmums balstās uz perfektām zināšanām par patiesību. Pirms lēmuma pieņemšanas cilvēks studē attiecīgo materiālu, lai iegūtu pilnīgi patiesas zināšanas. Tās viņam vajadzīgas, lai optimāli izmantotu brīvību.

Brīvība pavēl katram nemitīgi papildināt zināšanas. Bez zināšanām cilvēks nevar atbildīgi rīkoties, un brīvība zaudē jēgu. Tādējādi nākas ņemt vērā, ka brīvības kompleksā ietilpst gan pilnīgas zināšanas par patiesību un atbildība, gan nogurums no atbildības un šī noguruma sekas.

LR vērojot pēcpadomju brīvībā konstatējamo regresīvo mīcīšanos politikā, ekonomikā, izglītībā, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, nākas jautāt par brīvības negatīvajām sekām. Jautājums ir šāds. Kas pie mums visvairāk izraisa brīvības negatīvās sekas - zināšanu trūkums (pilnīgas patiesības nezināšana), atbildības trūkums (sliktā morālā kondīcija) jeb nogurums no brīvības?

Uz jautājumu ir jāatbild latviešu inteliģencei. No latviešu inteliģences ir atkarīga valsts regresīvā vai progresīvā virzība.

Pēcpadomju latviešu inteliģences rīcība liecina, ka brīvībai var būt drausmīgas sekas – totāla tumsonība visos dzīves segmentos. Latviešu inteliģence uzskatāmi atspoguļo it kā absurdo iespēju brīvībai uzvārīt drausmīgas sekas. Brīvība kā iegansts drausmīgām sekām! Tas skan absurdi. Taču tā ir realitāte.

Pēcpadomju Latvijā neko labu nav devusi ne politiskā brīvība, ne garīgā brīvība izglītībā un zinātnē. Protams, politiskā brīvība pēc PSRS sabrukuma Latvijā ir fikcija. Politiskā brīvība netika iegūta. Vismaz valstiskumā netika iegūta.

Politiskā brīvība mānīgi vilinoši atļauj organizēt politiskās aktivitātes saskaņā ar alternatīvām idejām. Taču politiskā brīvība šajā ziņā ir relatīva. Politiskās aktivitātes nedrīkst apdraudēt ģeokrātisko valstiskumu. Ja kāds politiskais formējums mēģinās atbrīvoties no ģeokrātiskā valstiskuma, tad noteikti jau pašā sākumā cietīs fiasko – galīgu neveiksmi. Neapšaubāmi – ar latviešu pakalpīgo līdzdalību!

Garīgā brīvība izglītībā un zinātnē ir plašāka nekā politiskā brīvība. Ģeokrātiskā valstiskuma vadoņiem neinteresē latviešu inteliģences (latviešu tautas) intelektuālais un morālais līmenis. Nekādā gadījumā viņi netiecās paaugstināt šo līmeni. Latviešu inteliģence ir atstāta intelektuālajā un morālajā brīvībā (savvaļā). Tas nav slikti. Tas ir latviešu lielākais ieguvums pēc PSRS sabrukuma. Taču, lūk, neprasme izmantot garīgo brīvību spiež runāt par brīvības traģismu un bezcerību. Brīvība netiek pareizi izmantota. No brīvības ir lielāks ļaunums nekā labums. Diemžēl brīvības sekas ir brīvības traģisms un bezcerība.  

Brīvība ir stimulējusi vienīgi latviešu inteliģences tumsonību, bet nevis patiesu un dziļu kognitīvo izaugsmi, kas ir iespējama vienīgi garīgās brīvības apstākļos. Atklājās, ka latviešu inteliģencei garīgā brīvība ir kaitīga. Latviešu inteliģence garīgās brīvības apstākļos iegūst vēl lielāku destruktīvo enerģiju nekā sociālisma garīgajā nebrīvībā. LPSR periodā nenācās bēdāties par latviešu inteliģences tumsonību.

Šodien nepārtraukti nākas tikties ar tumsonību, kas nebija sastopama padomju laikā. Padomju laikā varēja būt un bieži arī bija izpratnes šaurība, attieksmes primitivitāte, materiāla nepietiekama izpēte. Tas bija normāli. Tās bija radošā darba nepilnības, kuras varēja viegli novērst. Ja padomju laikā polemika bija par satura konceptuālajām nepilnībām, tad tagad polemiku (publiskos strīdus) uzjundī jēdzienu pilnīgi aplamā lietošana. Īstenībā polemika nemaz nevar būt. Nevar polemizēt par muļķībām. Polemika par muļķībām pati kļūst muļķība.

Padomju laikā nebija muļķības terminoloģijā, jēdzienu definējumos, jēdzienu pielietojumā. Tagad nākas kritizēt terminoloģiskās muļķības. Muļķības ir sastopamas jau zināšanu pamatos – zināšanu ābeces pakāpē. Skaidrs, ka tādos apstākļos nav iespējama polemika par satura koncepciju. Inteliģences produkcija pārvēršas makulatūrā. Šī produkcija nav izmantojama ne zinātnē, ne izglītībā. Tā var vienīgi iepriecināt tumsonību un šarlatānismu.

Tagad visvairāk kaitina tik tikko minētais. Lasot tekstu, tūlīt nākas apstāties jau pie pirmā jēdziena. Skaidri ir redzams, ka autors visu raksta, tā teikt, pats no savas galvas. Viņš nav paskatījies vārdnīcā, enciklopēdijā, nav studējis speciālo literatūru. Viņš nav ieguvis zināšanas elementārā pakāpē. Ne velti viens kārtīgs latviešu inteliģents lepni saka, ka „zinātniskajā darbā tu vari rakstīt, ko tu gribi”.

Tā ir brīvības neredzēti kropla izpratne. Latviešu inteliģence necenšas noskaidrot patiesību, lai konstruktīvi izmantotu brīvību. Latviešu inteliģence bezatbildīgi izmanto brīvību.

Tā pie mums notiek arvien biežāk un biežāk. Bet tas izraisa bezcerību. Tiekamies ar tumsonību. Bet tumsonība vienmēr izraisa bezcerību. Latviešu inteliģence stumdās kā tumsoņu populācija. Tumsonībai ir fatāls raksturs. Tāpēc arī bezcerība kļūst nenovēršama.

Saprotams, tas tā mutuļo galvenokārt tāpēc, ka vecāko paaudžu filosofijas, humanitāro un sociālo zinātņu inteliģence (pasniedzēji) necenšas (nespēj!?) apturēt tumsonību. Neesmu sastapies ar publikācijām, kurās sarātu par terminoloģiskajām muļķībām un vispār sarātu par nekaunīgo paradumu līst ar savu aplamo „viedokli” izglītības un zinātnes telpā.

Bezcerība ir arī tāpēc, ka nav saprotams process. Iespējams, tas ir bezcerības galvenais avots. Proti, nav saprotams izglītības process augstskolās. Nav saprotams, kas notiek augstskolās, ja pēc augstskolas var nezināt, kas ir tauta, nācija, etnoss, kultūra, pasaules uzskats, ideoloģija, propaganda. Nesen tikos ar šausmīgu tekstu, kura autoriem (socioloģiskā pētījuma kolektīvam) pasaules uzskats un ideoloģija ir viens un tas pats. Ar tādu fantastisku aplamību tikos pirmo reizi. Neslēpšu – pamatīgi apjuku!

Bez pamatīga apjukuma nav lasāms šāds „viedoklis”: „Nācija vai etniska grupa vai tauta fiziski nepastāv, tās ir tikai koncepcijas, identitātes un ideoloģijas veidi, kā indivīdi vai to grupas veido savu stāstu par atrašanos grupā vai to, kā dominēt pār citiem indivīdiem un grupām”.

To, ka latviešu tauta un citas tautas fiziski nepastāv, muld zinātņu maģistrs, augstskolas pasniedzējs, studiju programmas autors. Tagad muļķības var sastapt pat zinātņu doktoru, profesoru, akadēmiķu publikācijās. Nesen viens doktors, profesors, akadēmiķis TV visā nopietnībā atklāja, ka ir redzējis savu iepriekšējo dzīvi. Ko lai saka! Laimīgs cilvēks! Katrs gribētu tikties ar savu iepriekšējo dzīvi. Laimīga tauta, kurai doktors, profesors, akadēmiķis ir visu cienīts un populārs šarlatāns! Ne katra tauta var lepoties ar doktoru, profesoru, akadēmiķi un šarlatānu vienā personā!

Lūk, neredzēti sakarīgs citāts no filoloģijas doktora teksta: „Ja esam ūnikāli ar valodas situācijas pretrunīgumu pasaules teōrijai un praksei: pamatnācijas asimetrisko bilingvismu, mazākumtautību funkcionālo monolingvismu vienas mazākumtautības valodā, pamatnācijas lingvistisko diskrimināciju, kā arī valsts krizes perioda ekonomisko apstākļu pozitīvo ietekmi uz latviešu valodas vidi, kā liecina vēsturiskā pieredze – ar notikumiem ekonomikā un polītikā neesam bijuši ūnikāli, atrauti no pasaules."

Latvijā akadēmiskie tituli jau labu laiku vairs nav garantija zināšanu kvalitātei. Brīvība tiek izmantota, lai piešķirtu akadēmiskos titulus draugiem, vajadzīgām personām, „politiķiem”. Brīvība netiek izmantota, lai kāpinātu inteliģences kognitīvo (izziņas, zināšanu) izaugsmi, kas labvēlīgi atsauktos uz tautas dzīvi – pieņemtajiem kompetentajiem lēmumiem visos dzīves segmentos.

Viss notiek pretēji. Brīvība nevis palielina inteliģences kompetenci, bet vairo inteliģences kognitīvo aprobežotību.

Viens no šodienas latviešu filoloģijas pīlāriem tautai sola šādu haotiski mirgojošo nākotni: „Valstij gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēs arī jaunu posmu Latvijas valodas situācijā. Pārmaiņas ir ne tikai pieaugošā ekonomiskā atkarība no lielajām kaimiņvalstīm, emigrācijas apjoms un politisko attiecību fons ar Krieviju, bet globāli procesi saistībā ar politisko, ekonomisko sfēru sadali, arvien lielāku kapitāla koncentrāciju un reliģiju savstarpējo konkurenci pasaulē. Latvijas attīstību balstīt uz vienojošajām pamatvērtībām, izsverot tendences pasaules ekonomikā, politikā un valodu, kultūru un reliģiskajā daudzveidībā, ir mūsdienīgi un tālredzīgi. Tas, neskatoties uz globālām pārmaiņām, nodrošinās Latvijas attīstību par stabilu nācijas valsti, pateicoties latviešu valodai kā cilvēkus vienojošam faktoram un kā vienīgajai valsts valodai”.

Savukārt viena branga akadēmiķe no Jelgavas vadīs zinātnei un valstij ļoti svarīgu valsts pētniecisko programmu ar smieklīgi haotisku nosaukumu „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)”. Superzinātniskajā nosaukumā vienīgi pietrūkst kaut kas par tautsaimniecības seksuālo orientāciju. Bez tās, kā tagad Latvijā pieņemts ne tikai vidiņviņķeliskās inteliģences aprindās, nav iespējama „jauna pieeja ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...