Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eksāmenu ritmiskums mēdz būt atšķirīgs. Daudzus eksāmenus kārtojam reizi dzīvē. Piemēram, apliecinot izglītībā iegūtās zināšanas. Tas attiecas uz eksāmenu matemātikā, vēsturē, latviešu valodā, latviešu literatūras vēsturē, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, kulturoloģijā, filosofijā, ekonomikā, ģeogrāfijā.

Taču vienu eksāmenu kārtojam katru dienu. Tas attiecas uz eksāmenu brīvībā. Eksāmenu priekšmetā „brīvība” kārtojam ikreiz, kad rīkojamies saskaņā ar prātu un sirdsapziņu. Tātad eksāmenu brīvībā kārtojam tad, ja paši pieņemam lēmumu.

Eksāmens brīvībā sākas tad, kad izmantojam iespēju rīkoties neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Mēs apzināmies, ka ārējiem apstākļiem nebūs nekāda teikšana mūsu rīcībā. Mūsu smadzenēs uzplaukst brīvības apziņa. Par brīvību priecājamies, ja klusē ārējie apstākļi. Brīvības apziņa mūs spārno un iedvesmo.

Eksāmeni mēdz būt atšķirīgi arī no atbildības viedokļa. Kārtojot eksāmenu mācību priekšmetos, atbildība gulstas uz mums pašiem. Katrs sev esam atbildīgi par eksāmenu iznākumu. Turpretī, kārtojot eksāmenu brīvībā, vienmēr esam atbildīgi līdzcilvēku priekšā. Mēs nedrīkstam citiem nodarīt ļaunumu. Mūsu brīvība nedrīkst ierobežot citu brīvību. Brīvības perspektīvas ir darīt visu, ko gribam. Vienīgi nedrīkstam darīt to, kas slikti atsauksies uz līdzcilvēkiem. Brīvība vienmēr ir jāizmanto, maksimāli jūtot atbildību pret citiem cilvēkiem. Nedrīkstam ierobežot viņu brīvību.

Protams, ne visi gribēs atzīt ideālo iespēju rīkoties neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Tā nevar būt. Ārējiem apstākļiem vienmēr ir noteikta loma cilvēka rīcībā, jo ārējie apstākļi ir cilvēka mentalitātē. Tātad prātā un sirdsapziņā.

Tas ir labi zināms, ka mentalitāti ietekmē kultūra. Tātad ārējie apstākļi. Latvietis izbauda brīvību saskaņā ar latvisko mentalitāti. Katra latvieša brīvības izpratne reizē ir visu latviešu brīvības izpratne. Tas nozīmē – latviešu tautas brīvības izpratne. Savukārt latviešu tautas brīvības izpratne ir latviešu tautas kultūras atvasinājums.

Jebkura eksāmena struktūrā ietilpst vērtējums. Saņemam pelnīto atzīmi. Tas attiecas arī uz eksāmenu priekšmetā „brīvība”. Ja izglītības eksāmenā cilvēks saņem atzīmi par zināšanām, tad brīvības eksāmenā cilvēks saņem atzīmi par izturību, pacietību, nelokāmību, rīcības principu un izvēles kritēriju nemainīgumu. Respektīvi, brīvības eksāmenā saņem atzīmi par morālo kondīciju – morālo gatavību un morālo kvalitāti. Bez noteiktas morālās kondīcijas nav iespējama atbildība pret citiem cilvēkiem. Proti, brīvības godīga izmantošana.

Katrs būs lasījis vārdus „cilvēks nogurst no brīvības”. Tā bieži izsakās ne tikai tā dēvētie brīvības filosofi. Nogurums no brīvības faktiski ir ikdienišķā parādība. Tas ir loģiski, jo katru dienu saskaramies ar brīvību. Katru dienu kārtojam eksāmenu brīvībā. Un tas var nogurdināt.

Taču cilvēks nogurst nevis no brīvības, bet no atbildības. Brīvība ir atbildība. Milzīga atbildība. Pie tam cilvēks viens pats nes atbildības slogu. Viņam nav iespējams atbildības slogu dalīt ar citiem. Cilvēks ar savu atbildību ir atrauts no pārējiem (var teikt – no bara, pūļa, masas). Katram pašam nākas atbildēt par savu rīcību.

Bet tas vairo arī vientulību. Atbildība cilvēku dara vientuļu. Atbildība var vairot arī bezspēcību un bailes, sociālo marginalizāciju un atsacīšanos aktīvi iejaukties dzīves procesos.

Brīvība nogurdina. Savukārt nogurums var izraisīt sekas. Cilvēks var atsacīties no individuālās rīcības un atgriezties barā, pūlī, saplūst ar masu. Cilvēks var ignorēt atbildību un saņemt nesekmīgu atzīmi eksāmenā. Priekšmetā „brīvība” viņš var saņemt divnieku.

Vēl viens moments ir ļoti svarīgs. Brīvība liek katram uzņemties milzīgu atbildību. Taču tas vēl nav viss. Brīvība liek katram noskaidrot patiesību. Pie tam tas ir jādara ar lielu atbildību. Brīvība pieprasa perfektas (pilnīgas) zināšanas par patiesību. Bez pilnīgas patiesības noskaidrošanas cilvēks nevar pieņemt vispareizāko lēmumu. Ja cilvēks balstās uz nepatiesām zināšanām, tad viņa rīcība būs nepatiesa, aplama, kropla, kļūdaina, nevērtīga, primitīva, sekla, kaitīga. Viņa rīcība negatīvi atsauksies uz pārējiem. Vispareizākais lēmums balstās uz perfektām zināšanām par patiesību. Pirms lēmuma pieņemšanas cilvēks studē attiecīgo materiālu, lai iegūtu pilnīgi patiesas zināšanas. Tās viņam vajadzīgas, lai optimāli izmantotu brīvību.

Brīvība pavēl katram nemitīgi papildināt zināšanas. Bez zināšanām cilvēks nevar atbildīgi rīkoties, un brīvība zaudē jēgu. Tādējādi nākas ņemt vērā, ka brīvības kompleksā ietilpst gan pilnīgas zināšanas par patiesību un atbildība, gan nogurums no atbildības un šī noguruma sekas.

LR vērojot pēcpadomju brīvībā konstatējamo regresīvo mīcīšanos politikā, ekonomikā, izglītībā, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, nākas jautāt par brīvības negatīvajām sekām. Jautājums ir šāds. Kas pie mums visvairāk izraisa brīvības negatīvās sekas - zināšanu trūkums (pilnīgas patiesības nezināšana), atbildības trūkums (sliktā morālā kondīcija) jeb nogurums no brīvības?

Uz jautājumu ir jāatbild latviešu inteliģencei. No latviešu inteliģences ir atkarīga valsts regresīvā vai progresīvā virzība.

Pēcpadomju latviešu inteliģences rīcība liecina, ka brīvībai var būt drausmīgas sekas – totāla tumsonība visos dzīves segmentos. Latviešu inteliģence uzskatāmi atspoguļo it kā absurdo iespēju brīvībai uzvārīt drausmīgas sekas. Brīvība kā iegansts drausmīgām sekām! Tas skan absurdi. Taču tā ir realitāte.

Pēcpadomju Latvijā neko labu nav devusi ne politiskā brīvība, ne garīgā brīvība izglītībā un zinātnē. Protams, politiskā brīvība pēc PSRS sabrukuma Latvijā ir fikcija. Politiskā brīvība netika iegūta. Vismaz valstiskumā netika iegūta.

Politiskā brīvība mānīgi vilinoši atļauj organizēt politiskās aktivitātes saskaņā ar alternatīvām idejām. Taču politiskā brīvība šajā ziņā ir relatīva. Politiskās aktivitātes nedrīkst apdraudēt ģeokrātisko valstiskumu. Ja kāds politiskais formējums mēģinās atbrīvoties no ģeokrātiskā valstiskuma, tad noteikti jau pašā sākumā cietīs fiasko – galīgu neveiksmi. Neapšaubāmi – ar latviešu pakalpīgo līdzdalību!

Garīgā brīvība izglītībā un zinātnē ir plašāka nekā politiskā brīvība. Ģeokrātiskā valstiskuma vadoņiem neinteresē latviešu inteliģences (latviešu tautas) intelektuālais un morālais līmenis. Nekādā gadījumā viņi netiecās paaugstināt šo līmeni. Latviešu inteliģence ir atstāta intelektuālajā un morālajā brīvībā (savvaļā). Tas nav slikti. Tas ir latviešu lielākais ieguvums pēc PSRS sabrukuma. Taču, lūk, neprasme izmantot garīgo brīvību spiež runāt par brīvības traģismu un bezcerību. Brīvība netiek pareizi izmantota. No brīvības ir lielāks ļaunums nekā labums. Diemžēl brīvības sekas ir brīvības traģisms un bezcerība.  

Brīvība ir stimulējusi vienīgi latviešu inteliģences tumsonību, bet nevis patiesu un dziļu kognitīvo izaugsmi, kas ir iespējama vienīgi garīgās brīvības apstākļos. Atklājās, ka latviešu inteliģencei garīgā brīvība ir kaitīga. Latviešu inteliģence garīgās brīvības apstākļos iegūst vēl lielāku destruktīvo enerģiju nekā sociālisma garīgajā nebrīvībā. LPSR periodā nenācās bēdāties par latviešu inteliģences tumsonību.

Šodien nepārtraukti nākas tikties ar tumsonību, kas nebija sastopama padomju laikā. Padomju laikā varēja būt un bieži arī bija izpratnes šaurība, attieksmes primitivitāte, materiāla nepietiekama izpēte. Tas bija normāli. Tās bija radošā darba nepilnības, kuras varēja viegli novērst. Ja padomju laikā polemika bija par satura konceptuālajām nepilnībām, tad tagad polemiku (publiskos strīdus) uzjundī jēdzienu pilnīgi aplamā lietošana. Īstenībā polemika nemaz nevar būt. Nevar polemizēt par muļķībām. Polemika par muļķībām pati kļūst muļķība.

Padomju laikā nebija muļķības terminoloģijā, jēdzienu definējumos, jēdzienu pielietojumā. Tagad nākas kritizēt terminoloģiskās muļķības. Muļķības ir sastopamas jau zināšanu pamatos – zināšanu ābeces pakāpē. Skaidrs, ka tādos apstākļos nav iespējama polemika par satura koncepciju. Inteliģences produkcija pārvēršas makulatūrā. Šī produkcija nav izmantojama ne zinātnē, ne izglītībā. Tā var vienīgi iepriecināt tumsonību un šarlatānismu.

Tagad visvairāk kaitina tik tikko minētais. Lasot tekstu, tūlīt nākas apstāties jau pie pirmā jēdziena. Skaidri ir redzams, ka autors visu raksta, tā teikt, pats no savas galvas. Viņš nav paskatījies vārdnīcā, enciklopēdijā, nav studējis speciālo literatūru. Viņš nav ieguvis zināšanas elementārā pakāpē. Ne velti viens kārtīgs latviešu inteliģents lepni saka, ka „zinātniskajā darbā tu vari rakstīt, ko tu gribi”.

Tā ir brīvības neredzēti kropla izpratne. Latviešu inteliģence necenšas noskaidrot patiesību, lai konstruktīvi izmantotu brīvību. Latviešu inteliģence bezatbildīgi izmanto brīvību.

Tā pie mums notiek arvien biežāk un biežāk. Bet tas izraisa bezcerību. Tiekamies ar tumsonību. Bet tumsonība vienmēr izraisa bezcerību. Latviešu inteliģence stumdās kā tumsoņu populācija. Tumsonībai ir fatāls raksturs. Tāpēc arī bezcerība kļūst nenovēršama.

Saprotams, tas tā mutuļo galvenokārt tāpēc, ka vecāko paaudžu filosofijas, humanitāro un sociālo zinātņu inteliģence (pasniedzēji) necenšas (nespēj!?) apturēt tumsonību. Neesmu sastapies ar publikācijām, kurās sarātu par terminoloģiskajām muļķībām un vispār sarātu par nekaunīgo paradumu līst ar savu aplamo „viedokli” izglītības un zinātnes telpā.

Bezcerība ir arī tāpēc, ka nav saprotams process. Iespējams, tas ir bezcerības galvenais avots. Proti, nav saprotams izglītības process augstskolās. Nav saprotams, kas notiek augstskolās, ja pēc augstskolas var nezināt, kas ir tauta, nācija, etnoss, kultūra, pasaules uzskats, ideoloģija, propaganda. Nesen tikos ar šausmīgu tekstu, kura autoriem (socioloģiskā pētījuma kolektīvam) pasaules uzskats un ideoloģija ir viens un tas pats. Ar tādu fantastisku aplamību tikos pirmo reizi. Neslēpšu – pamatīgi apjuku!

Bez pamatīga apjukuma nav lasāms šāds „viedoklis”: „Nācija vai etniska grupa vai tauta fiziski nepastāv, tās ir tikai koncepcijas, identitātes un ideoloģijas veidi, kā indivīdi vai to grupas veido savu stāstu par atrašanos grupā vai to, kā dominēt pār citiem indivīdiem un grupām”.

To, ka latviešu tauta un citas tautas fiziski nepastāv, muld zinātņu maģistrs, augstskolas pasniedzējs, studiju programmas autors. Tagad muļķības var sastapt pat zinātņu doktoru, profesoru, akadēmiķu publikācijās. Nesen viens doktors, profesors, akadēmiķis TV visā nopietnībā atklāja, ka ir redzējis savu iepriekšējo dzīvi. Ko lai saka! Laimīgs cilvēks! Katrs gribētu tikties ar savu iepriekšējo dzīvi. Laimīga tauta, kurai doktors, profesors, akadēmiķis ir visu cienīts un populārs šarlatāns! Ne katra tauta var lepoties ar doktoru, profesoru, akadēmiķi un šarlatānu vienā personā!

Lūk, neredzēti sakarīgs citāts no filoloģijas doktora teksta: „Ja esam ūnikāli ar valodas situācijas pretrunīgumu pasaules teōrijai un praksei: pamatnācijas asimetrisko bilingvismu, mazākumtautību funkcionālo monolingvismu vienas mazākumtautības valodā, pamatnācijas lingvistisko diskrimināciju, kā arī valsts krizes perioda ekonomisko apstākļu pozitīvo ietekmi uz latviešu valodas vidi, kā liecina vēsturiskā pieredze – ar notikumiem ekonomikā un polītikā neesam bijuši ūnikāli, atrauti no pasaules."

Latvijā akadēmiskie tituli jau labu laiku vairs nav garantija zināšanu kvalitātei. Brīvība tiek izmantota, lai piešķirtu akadēmiskos titulus draugiem, vajadzīgām personām, „politiķiem”. Brīvība netiek izmantota, lai kāpinātu inteliģences kognitīvo (izziņas, zināšanu) izaugsmi, kas labvēlīgi atsauktos uz tautas dzīvi – pieņemtajiem kompetentajiem lēmumiem visos dzīves segmentos.

Viss notiek pretēji. Brīvība nevis palielina inteliģences kompetenci, bet vairo inteliģences kognitīvo aprobežotību.

Viens no šodienas latviešu filoloģijas pīlāriem tautai sola šādu haotiski mirgojošo nākotni: „Valstij gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēs arī jaunu posmu Latvijas valodas situācijā. Pārmaiņas ir ne tikai pieaugošā ekonomiskā atkarība no lielajām kaimiņvalstīm, emigrācijas apjoms un politisko attiecību fons ar Krieviju, bet globāli procesi saistībā ar politisko, ekonomisko sfēru sadali, arvien lielāku kapitāla koncentrāciju un reliģiju savstarpējo konkurenci pasaulē. Latvijas attīstību balstīt uz vienojošajām pamatvērtībām, izsverot tendences pasaules ekonomikā, politikā un valodu, kultūru un reliģiskajā daudzveidībā, ir mūsdienīgi un tālredzīgi. Tas, neskatoties uz globālām pārmaiņām, nodrošinās Latvijas attīstību par stabilu nācijas valsti, pateicoties latviešu valodai kā cilvēkus vienojošam faktoram un kā vienīgajai valsts valodai”.

Savukārt viena branga akadēmiķe no Jelgavas vadīs zinātnei un valstij ļoti svarīgu valsts pētniecisko programmu ar smieklīgi haotisku nosaukumu „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)”. Superzinātniskajā nosaukumā vienīgi pietrūkst kaut kas par tautsaimniecības seksuālo orientāciju. Bez tās, kā tagad Latvijā pieņemts ne tikai vidiņviņķeliskās inteliģences aprindās, nav iespējama „jauna pieeja ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....