Iesaki rakstu: 
Smieties par Žanetu Jaunzemi-Grendi - tas jau kļūst par ieradumu. Pēdējā laikā nav ne nedēļas, kad cilvēks, kas ieņem kultūras ministra amatu, neparūpētos par kārtējo publisko neveiklību.
Nabaga Raivim Dzintaram droši vien jau aknās sēž nepieciešamība atkal un atkal atkārtot - tas viss ir tikai ļauno spēku riebeklības, mūsu Jaunzemes-Grendes kundze ministra postenī ir paveikusi neskaitāmus labus darbus -, nekādi nespējot nosaukt kaut pārīti no šiem labajiem veikumiem.
Tikmēr šis Dzintara kunga partijas "ieguvums" - tas pats, kas divarpus gadus iepriekš publiski klāstīja, ka īsteni labs valdošās koalīcijas sastāvs būšot "Vienotība" plus "Saskaņas centrs", - tikai kaut ko atkal un atkal sarunā un sastrādā.
Var, protams, pārmest sliktajiem medijiem un citiem ļaundariem, ka viņi nabaga ministres teikto savu nekrietno motīvu (Kremļa rokas vai kāda Ušakova orgāna vadīti, piemēram) izkropļo, interpretē un visādi citādi slikti izdarās ar visnotaļ sirdsšķīsti bilstiem vārdiem.
Taču, lai kā skatītos, ir patiesi briesmīgi, ka cilvēkam, kas uzskata sevi par kultūras ministra posteņa cienīgu, ir vajadzīgs, lai "kultūras cilvēki" paskaidrotu - citēsim precīzi, lai nebūtu jaunu vaimanu par interpretēšanu -, "kas ir Berlīnes festivāls. Salīdzinoši. Jā, ļoti liels, bet kas".
Un, lai kā censtos izglumjoties Dzintara kungs (visu cieņu, pa aizvadīto gadu lielajā politikā viņam tas sācis izdoties krietni labāk), tas ir un paliek briesmīgi, ka cilvēks Latvijas kultūras ministra amatā Krievijā teātrī kaut ko nesakarīgu jautā par Staņislavska sistēmu.
Jā, protams, šī izgāšanās nav dokumentēta (droši vien jāsaka - par laimi) audiovizuālā formā, bet visu jau izsaka Kultūras ministrijas skaidrojums - ministre, lūk, vienkārši esot jautājusi, "kā šim pasaulslavenajam režisoram izdevās izveidot savu unikālo Staņislavska sistēmu un kas bija šīs metodes pamatā".
Ar vārdu sakot, tas pats, ja es kā Latvijas zemkopības ministrs, pārstāvot savu valsti, aizbrauktu uz Šveici un pajautātu tur vietējiem siera meistariem - nu, kā gan jums, zēni, ienāca prātā savos sieros ierīkot tos caurumus un kam tas vispār bija vajadzīgs?
Bet es nevaru iedomāties, ka es līstu zemkopības ministra amatā, jo es neko nejēdzu ne par vasarājiem un ziemājiem, ne par paniņām un sūkalām, ne par vēl visādām lietām, kas, manuprāt, būtu saucamas par zemkopības ABC.
Un līdz ar to es arī nesaprotu - kāpēc cilvēkam jālien kultūras ministra amatā, ja viņam vajadzīgi "kultūras cilvēki", kas pasaka priekšā pat viselementārākās lietas šajā jomā. No sērijas: Berlīnes festivāls - "verī gud", festivāls "Baltijas pērle" - "not sou bed", festivāls "Arsenāls" - "verī ded", Kārlis Markss ir viens cilvēks, bet Slava KPSS vispār nav cilvēks.
Var, protams, gudri izrunāties, cik tas ir svarīgi valstij, kad vienas jomas profesionālis (neprasiet man, kura tā ir Jaunzemes-Grendes kundzei) ar savu profesionālo aci palūkojas uz otras jomas problēmām.
Taču - gudra izrunāšanās ir viena lieta, bet, kad Jaunzemes-Grendes kundzei savajagas jaunu kleitu, viņa tomēr, šķiet, dodas pie šuvēja un nevis skursteņslauķa vai automehāniķa (lai ko arī teiktu dažādi nelabvēļi). Un arī Dzintara kungs ne valstiskos - savus personiskos zobus labot nedodas pie kāda, kas nule nolēmis pamēģināt - nez, kas viņam ar to urbi varētu sanākt...
Ja runa būtu tikai par vienu kultūras āzi kultūras dārznieka postenī, - nieki vien būtu. Da nu jupis ar to kultūru - paēdis tak no viņas tāpat nebūsi, vai ne? Un ko tik šī nav pieredzējusi - vai tad nu vienu Jaunzemi-Grendi akurāt nepārdzīvos? Cilvēks tak cenšas - un nav viņa vaina, ka neko lāga nejēdz savā "vadītajā" jomā.
Taču lieta tā, ka ir arī Latvijas iedzīvotāju lielajām, sakrālajām vērtībām - makam, vēderam, drošībai, siltumam utt. - nozīmīgākas jomas, kas mūsu valstī tāpat tiek uzticētas šādiem te nejēgām.
Vinets Veldre - aizsardzības ministrs. Māris Vītols - izglītības ministrs. Ģirts Kristovskis - ārlietu ministrs. Atis Slakteris - gan aizsardzības, gan finanšu ministrs. Sarakstu var vēl turpināt.
Visi viņi - tāpat kā tagad Jaunzeme-Grende - šajos amatos mūsu valstī tika tāpēc, ka pašiem gribējās (citam vairāk, citam mazāk), bet viņu partijām attiecīgo portfeli vajadzēja, un apstāklis, ka to rindās nav cienīgu kandidātu, šīm it kā valstiski tik atbildīgajām partijām nešķita nekāds šķērslis. Sak, lai labāk mūsējais - gan jau ar laiku samācīsies.
Rezultātā reizē ar "eksperimentālās" kultūras ministres regulāro ķēmošanos, ko viņas pārstāvētās, politiski bezgala atbildīgās partijas vadītājs sauc par izcili labu darbu, mums ir arī, piemēram, "eksperimentāls" vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, par kura izcilāko veikumu viņa pārstāvētā tikpat atbildīgā partija visā nopietnībā sauc... nē, ne jau kādas paveiktas reformas vai lieliski pārvaldītu nozari, bet gan labākajā gadījumā neizšķirtu cīniņu ar vienas pilsētas mēru.
Varbūt citu nosaukto nejēgu "skolas nauda" ir grūtāk aprēķināma, taču par Ata Slaktera mācīšanos mēs samaksājām ar "Parex" kraha nogulēšanu un atrisināšanu - ja tā to var saukt - visstulbākajā iespējamajā veidā.
Un nekas neliecina, ka šādi eksperimenti ar valsti taisītos beigties.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
