„Eksperte” Rožukalne sākusi asi kritizēt Latvijas radio valdi pēc tam, kad tā atteikusies no viņas maksas pakalpojumiem
L. Lapsa07.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ka Rīgas Stradiņa universitātes darbiniece Anda Rožukalne, kas publiski uzstājas kā „mediju eksperte”, ir sākusi aktīvi kritizēt Latvijas radio valdi pēc tam, kad valde ir pārtraukusi ar viņu līgumattiecības un atteikusies no „ekspertes” pakalpojumiem.
Rožukalne pagaidām nav atbildējusi ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem:
1) kādi bija Jūsu kopējie ienākumi VSIA Latvijas radio 2018. gadā?
2) par kādiem pakalpojumiem Jūs saņēmāt šos ienākumus?
3) kādu iemeslu dēļ un kad VSIA Latvijas radio valde atteicās no šiem Jūsu sniegtajiem maksas pakalpojumiem?
4) vai atbilst patiesībai fakts, ka hronoloģiski pēc šī uzteikuma Jūs sākāt kritiski izteikties par VSIA Latvijas radio valdes darbību?
Taču savā valsts amatpersonas deklarācijā, ko, stājoties Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas locekles amatā, Rožukalne iesniegusi pagājušā gada jūnijā, minēts, ka reizē ar virkni citu amatu viņa ieņem arī raidījuma vadītājas posteni VSIA Latvijas radio.
Nezināmu iemeslu dēļ „eksperte” Rožukalne nav iesniegusi ne deklarāciju, kas aizpildāma, pametot valsts amatpersonas posteni, ne amatpersonas deklarāciju par 2018. gadu, taču šā gada jūnijā viņa iesniegusi jaunu amatā stāšanās deklarāciju – atkal kā stājoties Valsts reģionālās attīstības aģentūras vērtēšanas komisijas locekle.
No šīs deklarācijas redzams, ka Rožukalne ir zaudējusi darbu Latvijas radio, un arī Pietiek avoti apliecina – VSIA Latvijas radio valde ir atteikusies no „ekspertes” maksas pakalpojumiem.
Savukārt publiskās informācijas avoti rāda – pērn „eksperte” publiski nav izteikusi nekādus iebildumus pret Latvijas radio valdes darbību un nav arī cēlusi trauksmi saistībā ar situāciju Latvijas radio.
Toties pēc tam, kad Latvijas radio valde atteicās no Rožukalnes pakalpojumiem, viņa ir kļuvusi par principiālu radio vadības kritizētāju.
Tā, piemēram, vēl pirms dažām dienām „eksperte” Rožukalne kritizēja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), kura „darīšanas līmenī” esot atbalstījusi Latvijas radio valde, kurai pauduši neuzticību radio Ziņu dienesta darbinieki.
No NEPLP arī neizskanot argumentācija, ka valdei, iespējams, nav izdevies panākt respektu un ka valde nav pietiekoši kompetenta.
Pašlaik Rožukalnes deklarētais ieņemto amatu uzskaitījums ir šāds:
Promocijas Padomes locekle SIA Biznesa augstskola Turība 40003135880 Latvija, Rīga, Graudu 68
Projekta vadītāja RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE 90000013771 Latvija, Rīga, Dzirciema 16
Vadošais pētnieks Valsts izglītības satura centrs 90009115938 Latvija, Rīga, Vaļņu 2
Autore AS LATVIJAS MEDIJI 40103027253 Latvija, Rīga, Dzirnavu 21
Pētījuma autore CBSS Secretariat T0900008510 Zviedrija, Stokholma, Slussplan P.O. Box 2010 103 11 9
Pētījuma autore LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA 90000282046 Latvija, Rīga, Čiekurkalna 1. līnija 1 / 2
Autore LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA 90000057827 Latvija, Rīga, Mūkusalas 3
Pētniece UNIVERSITY OF GOTHENBURG T0900008509 Zviedrija, Box 100, SE 405 30 Gothenburg, Rosenlundsgatan 4
Pētniece, eksperte NARODOWE CENTRUM NAUKI UL. TWARDOWSKIEGO T0900008508 Polija, Krakova, UL. TWARDOWSKIEGO 30 312 KRAKOW 16
Pētniece, autore Latvijas Žurnālistu asociācija 40008169633 Latvija, Rīga, Ulbrokas 19A
Autore Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Vēstnesis 40003113794 Latvija, Rīga, Bruņinieku 41
Ekspertīzes autore, pētniece ARTIS LOOKING GLASS LLC T0900008507 Amerikas Savienotās Valstis, Scottsdale, AZ 85254, 6424 E GREENWAY PKWY SUIT 100 498 100 - 1
Eksperte ÖSB Consulting GmbH T0900008506 Austrija, Vīne, Meldemannstr 12 - 14
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
