Eksperte: valsts pārvaldē amatpersonas ar sliktāku reputāciju kā Vaškevičam nav
PIETIEK01.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā augsta ranga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieka, tagad Finanšu ministrijas departamenta direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča aizturēšana neapšaubāmi bija skaļākais vakardienas notikums. Viedokļi par to ir diametrāli pretēji. Bijušais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns tajā saskata saskaņotu vēlmi tikt vaļā no neērta darbinieka, bet korupcijas pētniece no sabiedriskās politikas centra Providus Iveta Kažoka ir pārliecināta, ka cilvēkam ar tādu reputāciju nav vietas valsts pārvaldē.
Iveta Kažoka, „Providus” pētniece:
„Latvijas valsts pārvaldē nav amatpersonas ar vēl sliktāku reputāciju kā Vladimiram Vaškevičam. Tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir izdevies iegūt pierādījumus, lai viņu aizturētu, apliecina, ka KNAB, neskatoties uz visām peripetijām, kas ir biroja iekšienē, strādā. Turklāt ne tikai ar sīkām lietām par kļūdām amatpersonas deklarācijās vai ceļu policijas ņemtiem kukuļiem, bet spēj arī izmeklēt nopietnas lietas.
Tāda mēroga personībai kā Vladimirs Vaškevičs tikt pieķertam par kukuļa došanu varētu būt pazemojoši, ja atceras to informāciju, kas par Vaškeviču ir parādījies plašsaziņas līdzekļos par iespējamo kontrabandas piesegšanu un citām lietām, kur runa varēja būt par miljoniem. Tomēr 50 000 latu KNAB vēsturē ir otrs lielākais kukulis – vēl prasīgāki (80 000 latu pieprasīšana) ir bijuši tikai Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki.
Cilvēkam ar tādu reputāciju nav vietas valsts pārvaldē un Finanšu ministrijā – aizdomas par kukuļdošanu ir tikai viena no daudzajām epizodēm Vaškeviča raibajā karjerā. Domājot par krimināltiesiskajām sekām, prokuratūrai un tiesai tagad būs jānoskaidro, vai pierādījumu bāze pret KNAB noķerto „lielo zivi” ir pārliecinoša notiesājošam spriedumam.”
Dzintars Jakāns, bijušais VID ģenerāldirektors:
„Vladimirs Vaškevičs Valsts ieņēmumu dienestā strādāja gan manā laikā, gan pirms manis un varbūt vēl senāk. Tajā laikā, kad es strādāju, vienīgais ko pārmeta, bija ziņu nenorādīšana amatpersonas deklarācijā. Pēc tam finanšu ministrs Einars Repše (JL) viņu pieņēma pie sevis darbā. Tika radīta īpaša nodaļa, kas uzrauga VID un izstrādā nodokļu un muitas administrēšanas politiku.
Es uzskatīju, ka pēc tam, kad viņam liedza pieeju valsts noslēpumam, viņš bija jāpārceļ darbā uz administratīvo aparātu, bet ministram šķita, ka Vaškevičam jāuzrauga VID. Domāju, ka Repšem ar viņu bija labas attiecības, bet tagad ir acīm redzams mēģinājums tikt no viņa vaļā.
Informācija par to, ka viņu plānots aizturēt, jau klejoja pagājušajā nedēļā. Viņš pats vērsās iestādēs ar paziņojumu, ka pret viņu kaut kas tiek gatavots. Un zīmīgi, ka dienā, kad viņš šos ziņojumus iesniedz tiesībsargiem, vakarā notiek KNAB operācija.
Manuprāt, tas ir skaidrs mēģinājums no viņa atbrīvoties.
Ministrs ir jauns un nepieredzējis, un īsti nezina, kā atbrīvot darbiniekus. Viņam varbūt bija pieņemams risinājums, ka vispirms ir skaļa aizturēšana un pēc tam var paziņot, ka cilvēks ar šādu reputāciju nevar strādāt Finanšu ministrijā.
Domāju, ka ir kāds, kuram Vaškevičs traucē rīkoties tā, kā viņš vēlētos. Un tad ir jājautā, kam viņš traucē. Neapšaubāmi, Vaškevičs ir ļoti ietekmīga persona.”
Seko mums 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
