„Eksperte” Veinberga un TVNET redaktors Ostrovskis vienprātīgi klusē uz jautājumiem par „čekas maisu” publikāciju
PIETIEK28.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Komunikācijas zinātnes eksperte” un „profesore” Sandra Veinberga un portāla TVnet galvenais redaktors Toms Ostrovskis vienprātīgi klusē uz viņiem uzdotajiem jautājumiem saistībā ar „ekspertes” portālā publicēto rakstu, kurā viņa, noklusējot savas radnieciskās saites ar VDK kartotēkā esošu personu, asi iestājas pret „čekas maisu” publiskošanu. Pietiek šodien publicē Veinbergai un Ostrovskim uzdotos jautājumus.
Jautājumi Sandrai Veinbergai
Labdien, Sandra Veinberga,
vēlos saņemt no Jums iespējami godīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādas radnieciskas saites Jūs ir saistījušas un/vai saista ar 1954. gadā dzimušo Guntaru Mašiņu?
2) vai kopā ar minēto G. Mašiņu 20. gadsimta 80. gadu sākumā saņēmāt padomju okupācijas varas iestāžu atļauju pamest PSRS?
3) vai šajā laikā jau zinājāt par minētā G. Mašiņa iespējamu sadarbību ar Valsts drošības komiteju?
4) ja jā, kāda bija Jūsu attieksme pret šo sadarbību? Vai tajā iesaistījāties, tai pretdarbojāties, u.c.?
5) ja nē, kad tad uzzinājāt, ka minētais G. Mašiņš ar pseidonīmu Žurnālists ir savervēts kā LPSR VDK aģents 1978. gadā?
6) kāpēc neesat šo faktu pieminējusi savā publikācijā portālā TVNET, kurā iebilstat pret „čekas maisu” publiskošanu? Kā šī noklusēšana atbilst Jūsu pašraksturojumam „komunikācijas zinātnes eksperte”? Vai šādu noklusēšanu un maldināšanu esat mācījusi arī saviem studentiem?
Esiet tik laipna un sniedziet precīzas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.
Jautājumi Tomam Ostrovskim
Labdien,
Jūsu vadītajā medijā tvnet.lv ir publicēts raksts par „čekas maisu” tēmu, ko parakstījusi kāda Sandra Veinberga, ko Jūsu medijs nosauc par „profesori” un „komunikācijas zinātnes eksperti”. Sakiet, lūdzu, vai pirms šī raksta publikācijas minētā S. Veinberga bija informējusi Jūsu medija redakciju par savām radnieciskām saitēm ar personu, kuras kā aģenta vārds un uzvārds ir atrodami šajos „čekas maisos”?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
