Ekspertīze konstatē viltotu tiesas audioierakstu, Tieslietu ministrija to neņem vērā
PIETIEK10.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina (attēlā) sākotnēji bijusi ļoti ieinteresēta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatēto tiesas sēdes audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādījumus un dokumentus, tomēr pēc to saņemšanas viņas attieksme krasi mainījusies. Neskatoties uz eksperta atzinumu, ka ieraksts ir montēts, viņa pēc audioieraksta noklausīšanās secinājusi, ka no tā nav izgriezti fragmenti.
Kādas civillietas atbildētājs Viesturs Lagzdiņš Pietiek stāsta, ka par Rīgas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu uzzinājis, kad vēlējies rakstīt kasācijas sūdzību. Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sēdē nav ļāvis viņam izteikties par prasības summas aprēķiniem, viņš uzskatījis, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolēmis sniegt kasācijas sūdzību.
Lai kasācijas sūdzībā precīzi norādītu tiesas sēdē teikto, Lagzdiņš pieprasījis no tiesas sēdes audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatējis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sēdes labi palicis atmiņā, pēkšņi ierakstā vispār nav dzirdams.
Lagzdiņš audioierakstam lūdzis veikt ekspertīzi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldē, kuras eksperts viennozīmīgi konstatējis, ka audioieraksts ir montēts. Turklāt eksperts arī konstatējis, ka to nevarēja izdarīt pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstīts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.
Tomēr kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinums Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei nav šķitis vērā ņemams. Savā atbildē Lagzdiņam viņa plaši pārstāstījusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lēmumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavēšanās iemesli, kā arī ar likumu pantu pieminēšanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavēšanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavēšanos neko nav pārkāpis.
Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Kucina bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arī Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistībā ar Jūsu iesniegumā norādīto, Jūsuprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sēdes audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minētā tiesas sēdes audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertīzi savā atbildē vispār nav pieminējusi.
Tikpat neizprotami saistībā ar sava kolēģa eksperta atzinumu rīkojusies policija, kura vairākkārt atteikusi ierosināt kriminālprocesu par tiesas audioieraksta viltošanu. Policija savos atteikumos bijusi vēl lakoniskāka nekā Tieslietu ministrijas ierēdne. “Paziņojam Jums, ka saistībā ar Jūsu iesniegumu VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika veikta resoriskā pārbaude, kuras laikā tika konstatēts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, līdz ar to tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu,” bez jebkādiem paskaidrojumiem, kādēļ tiesas sēdes audioprotokola montēšana un viltošana nav noziedzīgs nodarījums, Lagzdiņam vēsta iecirkņa priekšnieks.
Prokuratūra gan nosūtījusi lietu policijai atpakaļ, kā arī devusi norādījumu izvērtēt policijas amatpersonu rīcību saistībā ar iesnieguma neizlemšanu pēc būtības un tā pārsūtīšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai. Prokuratūra konstatējusi, ka policija lēmumu pieņēmusi priekšlaicīgi, nedodot viennozīmīgu apstiprinājumu tam, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevīga prasītājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedībām neveiksmīgi cenšas viņu kopā ar deviņgadīgo meitu izlikt no denacionalizētā īpašuma.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
