Ekspertu starpziņojums: radioaktīvajai Baltkrievijas šķeldai joprojām ir visas iespējas nonākt Latvijā
PIETIEK17.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Importējot šķeldu no ārvalstīm, ir precīzāk jānosaka tās radioaktivitāte, neielaižot valstī kravas ar paaugstinātu radioaktivitātes daudzumu. Savukārt regulāri lielajās kurtuvēs ir jāveic pelnu radioaktivitātes mērījumi,” – pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pērn sāktā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana” ekspertu starpziņojuma autori. Kā izriet no dokumenta, neraugoties uz radioaktīvas importētas šķeldas izmantošanā jau iepriekš pieķertā uzņēmuma Rīgas siltums (attēlā – uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis) skaidrojumiem, vēl aizvien Baltkrievijas izcelsmes šķeldai, ir „sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē)”, bet normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas.
„AS Rīgas siltums, pieaicinot zinātniekus, veica apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījās Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti. Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” – ar šādu apgalvojumu importa šķeldu lielos daudzumos izmantojošais Rīgas siltums nesen nāca klajā pēc tam, kad tika aktualizēts jautājums par radioaktīvās šķeldas izmantošanu siltumražošanai un radioaktīvo pelnu utilizāciju.
Neraugoties uz šiem apgalvojumiem, Rīgas siltums divu nedēļu laikā tā arī nav nodevis sabiedrībai tā it kā veikto pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, radot nopietnas šaubas par to, vai šāds pētījums patiešām pastāv un, ja pastāv, kādi ir tā rezultāti un izdarītie secinājumi. Savukārt Rīgas siltuma pieminētais Atkritumu saimniecības asociācijas pētījums patiesībā nemaz nav pabeigts, un pašlaik ir pieejams tikai tā ekspertu starpziņojums.
Taču arī starpziņojums norāda uz situāciju, kas patiesībā ir daudz satraucošāka, nekā to mēģina pasniegt Rīgas siltums, - kā izrādās, normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas, un tāpat Latvijā pašlaik nav arī vadlīniju, kas noteiktu pieļaujamo 137Cs daudzumu koksnes pelnos kā augsnes kaļķošanas materiālam vai augsnes ielabotājam.
„Koksne un koksnes pelni var saturēt dažādas radioaktīvā cēzija (137Cs) koncentrācijas, kas pamatā ir saistītas ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā. Latvijā saražoto koksnes pelnu radioaktivitāte aktualizējusies salīdzinoši nesen, kas ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšanos Latvijā, kas ir novedis pie koksnes pelnu apjoma pieauguma,” pašreizējo situāciju apraksta eksperti.
Pētījuma starpziņojumā arī skaidri apliecināts: „Pamatojoties uz pētījumiem Baltkrievijas izcelsmes koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, ir sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē).”
Latvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze, izmantojot radioaktivitātes kontroles vārtus (RKV) un rokas mērinstrumentus. Taču starpziņojumā apliecināts, cik neuzticamas ir pašreizējās metodes un to sniegtie rezultāti attiecībā uz šķeldas radioaktivitāti.
„Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas pārvietojoties, un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts,” teikts starpziņojumā.
Eksperti arī konstatējuši, ka „neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā - pelnos. Radionuklīda 137Cs īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir, iebraucot SIA Getliņi Eko atkritumu poligonā”.
Starpziņojumā jau minēts, ka Lietuvā ievedamās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 Bq/kg un, sekojot kaimiņvalsts praksei, AS Rīgas siltums turpmāk šķeldas piegādes līgumos paredzēšot tādu pat pieļaujamo starojuma līmeni kā Lietuvā. Taču, kad sāksies šis „turpmāk” un cik ilgi vēl būs spēkā pašlaik noslēgtie līgumi, ziņu nav, - Rīgas siltums pagaidām ignorē tam uzdotos jautājumus saistībā ar radioaktīvas šķeldas iespējamo izmantošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
