Ekspertu starpziņojums: radioaktīvajai Baltkrievijas šķeldai joprojām ir visas iespējas nonākt Latvijā
PIETIEK17.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Importējot šķeldu no ārvalstīm, ir precīzāk jānosaka tās radioaktivitāte, neielaižot valstī kravas ar paaugstinātu radioaktivitātes daudzumu. Savukārt regulāri lielajās kurtuvēs ir jāveic pelnu radioaktivitātes mērījumi,” – pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pērn sāktā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana” ekspertu starpziņojuma autori. Kā izriet no dokumenta, neraugoties uz radioaktīvas importētas šķeldas izmantošanā jau iepriekš pieķertā uzņēmuma Rīgas siltums (attēlā – uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis) skaidrojumiem, vēl aizvien Baltkrievijas izcelsmes šķeldai, ir „sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē)”, bet normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas.
„AS Rīgas siltums, pieaicinot zinātniekus, veica apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījās Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti. Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” – ar šādu apgalvojumu importa šķeldu lielos daudzumos izmantojošais Rīgas siltums nesen nāca klajā pēc tam, kad tika aktualizēts jautājums par radioaktīvās šķeldas izmantošanu siltumražošanai un radioaktīvo pelnu utilizāciju.
Neraugoties uz šiem apgalvojumiem, Rīgas siltums divu nedēļu laikā tā arī nav nodevis sabiedrībai tā it kā veikto pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, radot nopietnas šaubas par to, vai šāds pētījums patiešām pastāv un, ja pastāv, kādi ir tā rezultāti un izdarītie secinājumi. Savukārt Rīgas siltuma pieminētais Atkritumu saimniecības asociācijas pētījums patiesībā nemaz nav pabeigts, un pašlaik ir pieejams tikai tā ekspertu starpziņojums.
Taču arī starpziņojums norāda uz situāciju, kas patiesībā ir daudz satraucošāka, nekā to mēģina pasniegt Rīgas siltums, - kā izrādās, normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas, un tāpat Latvijā pašlaik nav arī vadlīniju, kas noteiktu pieļaujamo 137Cs daudzumu koksnes pelnos kā augsnes kaļķošanas materiālam vai augsnes ielabotājam.
„Koksne un koksnes pelni var saturēt dažādas radioaktīvā cēzija (137Cs) koncentrācijas, kas pamatā ir saistītas ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā. Latvijā saražoto koksnes pelnu radioaktivitāte aktualizējusies salīdzinoši nesen, kas ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšanos Latvijā, kas ir novedis pie koksnes pelnu apjoma pieauguma,” pašreizējo situāciju apraksta eksperti.
Pētījuma starpziņojumā arī skaidri apliecināts: „Pamatojoties uz pētījumiem Baltkrievijas izcelsmes koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, ir sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē).”
Latvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze, izmantojot radioaktivitātes kontroles vārtus (RKV) un rokas mērinstrumentus. Taču starpziņojumā apliecināts, cik neuzticamas ir pašreizējās metodes un to sniegtie rezultāti attiecībā uz šķeldas radioaktivitāti.
„Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas pārvietojoties, un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts,” teikts starpziņojumā.
Eksperti arī konstatējuši, ka „neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā - pelnos. Radionuklīda 137Cs īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir, iebraucot SIA Getliņi Eko atkritumu poligonā”.
Starpziņojumā jau minēts, ka Lietuvā ievedamās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 Bq/kg un, sekojot kaimiņvalsts praksei, AS Rīgas siltums turpmāk šķeldas piegādes līgumos paredzēšot tādu pat pieļaujamo starojuma līmeni kā Lietuvā. Taču, kad sāksies šis „turpmāk” un cik ilgi vēl būs spēkā pašlaik noslēgtie līgumi, ziņu nav, - Rīgas siltums pagaidām ignorē tam uzdotos jautājumus saistībā ar radioaktīvas šķeldas iespējamo izmantošanu.
Seko mums 
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
