Ekspertu starpziņojums: radioaktīvajai Baltkrievijas šķeldai joprojām ir visas iespējas nonākt Latvijā
PIETIEK17.06.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
sargs
18.06.2020. 00:30dabiski, ka uz robežas radioaktīvo šķeldu nenoķert, bet, ja nu noķer, tai jābūt superduper radioaktīvai, rue jau tikai gamma mēra. Jauna problēma.
Lasītājs
17.06.2020. 17:55No Baltkrievijas tiek ievesti arī koka būvmateriāli, kā saplāksnis, tā skaidu plāksnes. Vai tie ir baudīti uz radiāciju?
Būtu labāk kurinājuši ar mazutu, tas nemēdz būt radioaktīvs, tātad sanāk ekoloģiski tīrāks par radioaktīvo šķeldu un arī daudz lētāks.
Un ko dod, ka mēs kurinām ar baltkrievu šķeldu? Mums tāpēc mazāk krūmu ceļmalās paliek?
Kurtuves modernas vajag, kur mazutam nav kaitīgu izmešu.
Kā Vācijā var visus atkritumus dedzināt un izmeši ir normā.
Tad iepērkam no vāciešiem modernas kurtuves un dedzinām savus atkritumus, ne glabājam tos izgāztuvēs, iegūstot no tiem siltumu un elektrību.
Citādi mēs neesam nekāda Eiropa, bet trešās pasaules valsts.
Tapat
17.06.2020. 17:32»
Hahaha
Interesanti gan, rakstā atsauce uz pētījumu, ko piesauc pats Rīgas siltums, bet tu, nabag trolli, mēģini Pietiek klientus piesaukt. Varbūt pajautā saimniekam, kā tagad pareizi bļaustīties
Un kas no tā pētījuma? Vai tiešām kāds ir tik stulbs un domā ka ES pa kluso ved iekšā kaut ko supper radioaktīvu un neviens to nezin un nesaprot??? Tas viss bērnus pabaidīt lai kāds pirktu dārgu šķeldu par ko mēs ar dārgākiem apkures rēķiniem samaksāsim.
Hahaha
17.06.2020. 17:27»
Tapat
Jā vajag “eko šķeldu” 3x dārgāku un vienalga ka starpības nekādas tik 3x kādam pārmaksāts. Prasts lobēšanas stāsts no Pietiek klientiem
Interesanti gan, rakstā atsauce uz pētījumu, ko piesauc pats Rīgas siltums, bet tu, nabag trolli, mēģini Pietiek klientus piesaukt. Varbūt pajautā saimniekam, kā tagad pareizi bļaustīties.:)))))
Tapat
17.06.2020. 17:06Jā vajag “eko šķeldu” 3x dārgāku un vienalga ka starpības nekādas tik 3x kādam pārmaksāts. Prasts lobēšanas stāsts no Pietiek klientiem
Turības bakalaurs nekontrolē situāciju
17.06.2020. 16:56Robežsardze ir KPV LV iekšlietu "ministra" pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
