Eksprokuroram Punduram aizliegts uzturēties ģimenes mājoklī: policijas un tiesas materiāli rāda šokējošu ģimenes vardarbības ainu

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmums, dramatiskie notikumi, kas beigušies ar tobrīdējā LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora A. Pundura aizturēšanu, datējami ar šā gada 12. maiju. Šajā datumā viņu bija spiesti aizturēt uz Punduru ģimenes mājokli Rīgā izsauktie Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Tiesa lietišķi atreferējusi notikušo un tā aprakstu: no A. Pundura dzīvesbiedres iesnieguma Pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldei redzams, ka 2016. gada 12. maijā ap plkst. 22.00 A. Pundurs sācis izpaust dusmas un agresiju pret savu dzīvesbiedri, apsaukājis aizvainojošos vārdos un izteicis draudus, ka viņai „ir jāsit, lai viņa ko saprastu”. Turpmāk prokurors vairākas reizes iesitis savai dzīvesbiedrei ar plaukstu pa galvu, kļūstot vēl agresīvāks, piespiedis viņas galvu pie sienas, turpinot pa to sist.

Tajā brīdī istabā ienākusi jaunākā meita, kura sākusi saukt palīgā un skaļi raudāt. Vecākā meita, to redzot, izsaukusi policijas darbiniekus, pēc kā tēvs vairākas reizes iespēris viņai ar kāju pa vēderu. Savukārt, ierodoties pašvaldības policijas darbiniekiem, prokurors nav viņus ielaidis un aizslēdzis ārdurvis, tā ka, sievai un bērniem saucot pēc palīdzības, policijas darbinieki iekļuvuši dzīvoklī pa logu.

Savukārt A. Pundura vecākā, jau pilngadīgā meita liecinājusi, ka, ieejot vecāku istabā, redzējusi, ka tēvs mātei sit ar plaukstu pa seju. Viņa centusies saņemt tēva rokas, taču tas nav izdevies. Viņa izsaukusi policiju un arī devusies pie kaimiņiem lūgt palīdzību, bet, kad ieradusies kaimiņiene, tēvs tai stāstījis, ka māte sākusi pirmā uzbrukt, un, kaimiņienei redzot, dzīvesbiedri pagrūdis, centies atņemt viņai telefonu, tad satvēris tā, ka viņa nevar pakustēties.

Meitai nekas cits neatlicis kā iespert varmākam pa augšstilbu, lai viņš beigtu nodarīt sāpes mātei, bet tad viņš sācis uzbrukt meitai, sperot viņai ar kāju pa vēderu. Pēc sitiena meita nokritusi zemē, un tad, iejaucoties kaimiņienei, tēvs no viņas novērsies. Pēc tam par laimi ieradušies policijas darbinieki.

Savukārt no Rīgas pašvaldības policijas ziņojumiem izriet, ka policijas darbinieki ierodoties konstatējuši, ka dzīvokļa virtuves logs ir atvērts un uz palodzes sēž mazgadīga meitene (prokurora jaunākā meita), kura histēriski raud, kliedz un sauc pēc palīdzības. No ārpuses skatoties pa logu, arī bijis redzams, ka vīrietis fiziski ietekmē sievieti, vairākas reizes viņu atgrūžot. V agresīvi bļaustījies un fiziski aizskāris sievieti, bet viņa lūgusi pēc palīdzības.

Tā kā bijusi apdraudēta sievietes un meitenes dzīvība un veselība, policijas darbinieki pieņēmuši lēmumu iekļūt dzīvoklī pa logu, jo dzīvokļa durvis bijušas aizslēgtas no iekšpuses un policijas darbinieki tajā nav ielaisti, - no iekšienes bijuši dzirdami vīrieša kliedzieni, lai policijas darbinieki brauc prom un ka viņš durvis vaļā nevērs.

Pēc tam, kad policijas darbinieki iekļuvuši dzīvoklī pa logu, vīrietis turpinājis skaļi bļaustīties, bijis emocionāli uzbudināts un agresīvs, grūstījies, kliedzis uz policijas darbiniekiem, turklāt centies iekļūt istabā, kurā atradusies sieva un meitas. Skandalētājs ticis aizturēts, pēc kā arī noskaidrota viņa personība – Aldis Pundurs.

Nākamajā dienā Rīgas Pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldē pieņemts lēmums par nošķiršanu, kurā īsi aprakstīta konstatētā vardarbība un A. Punduram kā „personai, kas rada draudus” uzdots atstāt mājokli, kur aizsargājamās personas statusā atrodas viņa dzīvesbiedre, tajā neatgriezties un neuzturēties. Šo lēmumu trīs dienas vēlāk apstiprinājusi arī Ziemeļu rajona tiesa.

Kā rāda LA rīcībā esošā informācija, A. Pundurs ar cita izbijuša prokurora Edvīna Piliksera palīdzību šo lēmumu mēģinājis pārsūdzēt, cita starpā savu pieteikumu pamatojot ar to, ka esot spiests dzīvot automašīnā vai pie mātes, ka viņam esot nevainojama reputācija, ka policistus viņš esot uzrunājis uz „jūs” un ka tieši viņš esot konfliktā cietušais, kas arī guvis miesas bojājumus.

Tomēr tiesa jūnija beigās atzinusi abu nu jau bijušo prokuroru argumentus par nepamatotiem un noraidījusi A. Pundura pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa pret vardarbību atcelšanu noraidīt.

Pats A. Pundurs pēc tam, kad Pietiek publicēja sākotnējo informāciju par apstākļiem, kuros notikusi viņa atvadīšanās no darba LR Ģenerālprokuratūrā, ziņu aģentūrai LETA bija paziņojis, ka noliedzot vardarbību savā ģimenē un apsverot iespēju vērsties tiesā par goda aizskaršanu.

Savukārt, kad Pietiek piektdien vēlējās saņemt no nu jau bijušā prokurora atbildes uz jautājumiem saistībā ar aprakstītajiem policijas un tiesas lēmumiem par nošķiršanu, A. Pundura atbilde bija: „Ja kaut kas tāds arī būtu noticis, tā ir mana personīgā dzīve, gar kuru Jums nav nekādas daļas.”

Uz norādi, ka sabiedrības labuma interesēs ir iegūt maksimāli plašu un objektīvu informāciju par tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku (arī izbijušu) sabiedriski nepieņemamām darbībām un ka nepieciešams pievērst sabiedrības uzmanību nopietnajai sociālajai problēmai - vardarbībai ģimenē - un nepieciešamībai stingri vērsties pret to, eksprokurors neatbildēja.

Tikmēr ne LR Ģenerālprokuratūra, ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers joprojām nevēlas sniegt nekādus komentārus saistībā ar A. Pundura šķiršanos no prokurora amata. „Nekā izteiksmīga gan šajā Jūsu un & vāvuļojumā nesaskatīju,” – elektroniskā pasta vēstule ar šādu nedaudz emocionālu saturu pēc pirmās Pietiek publikācijas tika saņemta vienīgi no bijušā A. Pundura priekšnieka, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera. Nekādu oficiālu informāciju pagaidām nesniedz arī Valsts policija.

Foto no juristavards.lv

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: