Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elektrības cenu samazināšanās divas reizes „NordPool” biržā samazinājusi elektrības izmaksu komponenti elektrības rēķinā par pāris eiro, bet toties paaugstinājusi elektrības piegādes tarifus un tādējādi rēķinu summu par pāris desmitiem eiro mēnesī.

Elektrības birzās cenas pašreiz vairāk nekā divas reizes zemākas, nekā pirms gada. Lai nu cik slikta būtu „NordPool” elektrības cenu celšanu spekulantu interesēs, par biržas cenu statistikas pieejamību biržai jāsaka liels paldies. Un statistiskas dati krājums uzrāda elektrības cenas samazināšanos Latvijā no 165,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2022. gada 9. jūlijā līdz 59,74 eiro par MWh vakar, 2023. gada 9. jūlijā.

Rūpīgāka ielūkošanās „NordPool” datubāzē apliecina, ka patiesībā elektrības cena samazinājusies vēl straujāk. Proti, gan šogad, gan pērn 9. jūlijs iekrituši brīvdienās, kad elektrības patēriņš un tāpēc arī cenas zemākas nekā darba dienās. Cenu salīdzinājumam ņemtā darba nedēļa pagājušajā gadā beidzās ar cenu 259,24 eiro/MWh 8. jūlijā, bet pagājušajā piektdienā elektrības cena bijusi 89,95 eiro/MWh.

Reālo elektrības cenu līmeni un šā līmeņa pazemināšanās tempu diktē elektrības cenas darba dienās, kuru nedēļā vairāk nekā brīvdienu un kurās elektrības patēriņš lielāks. Tātad elektrības biržas cenas pazeminājušās gandrīz trīskārtīgi: 259,24 / 89,95 = 2,88. Ko no tā ieguvuši Latvijas patērētāji? Protams, ka ieguvuši lielākus rēķinus par elektrību!

“Latvenergo” neredz starpību starp 3 reizēm un 3 eiro

Elektrības birzās cena jau kādu laiku ir kaut ne zemas, bet būtiski zemākas nekā pagājušajā gadā. Skaitās, ka elektrības tirgotāji uz to reaģējuši un elektrības gala cenas pazeminājuši. Piemēram, “sekojot labvēlīgām tirgus tendencēm un atbilstoši līguma nosacījumiem, “Elektrum” saviem klientiem šī gada pavasarī elektroenerģijas cenu samazināja”, “Neatkarīgajai” apliecināja “Elektrum” zīmolu apsaimniekojošais valsts uzņēmums “Latvenergo”. Tas, protams, jauki, bet cik liels tad bija šis samazinājums?

Vienas un viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav, jo Latvijā taču skaitās brīvs elektronerģijas tirgus ar dauziem elektrības tirgotājiem, kam katram savs elektrības tarifu mudžeklis ar dažnedažādiem elektrības piegāžu un norēķinu nosacījumiem. Tomēr gan faktiski, gan vēl jo vairāk psiholoģiski elektrības tirgū dominē “Latvenergo” ar savu “Elektrum", kura cenu politika kalpo par visu elektrības cenu indikatoru.

Tātad - cenas kļuvušas zemākas. “Piemēram, produkta ““Elektrum” Ekonomiskais lietotājs”, kurš mēnesī patērē 100 kWh, pagājušajā gadā līdz ar vispārējo cenu kāpumu kopā ar valsts atbalstu un 100% OIK kompensāciju no 1. septembra maksāja aptuveni 30,10 eiro mēnesī. Šajā rēķinā elektroenerģijas komponente bija 19,46 EUR, sadales tarifs 5,32 EUR, un PVN 21% jeb 5,22 EUR mēnesī. Sekojot labvēlīgām tirgus tendencēm un atbilstoši līguma nosacījumiem, “Elektrum” saviem klientiem šī gada pavasarī elektroenerģijas cenu samazināja. Tādējādi ar jaunajiem piegādes tarifiem un bez valsts atbalsta no 01.07.2023. Šāds pats rēķins būs aptuveni 32,23 eiro, kur elektroenerģijas komponente ir 16,57 EUR, sadales tarifs 10,07 EUR un PVN 21% jeb 5,59 EUR mēnesī,” “Latvenergo” prezentēja “Neatkarīgajai” savu cenu pazeminājumu.

Tad nu salīdzināsim. Elektrības cenas biržā pazeminājušās gandrīz trīs reizes un “Elektrum” cenas - arī par gandrīz trīs, bet eiro: 19,46 - 16,57 = 2,89. Sakritība starp 2,88 un 2,89 kā ar aptiekas svariem svērta, toties cenas samazinājums reizēs 19,46 /16,47 ir 1,17, kas ļoti atpaliek no elektrības biržas cenas samazinājuma par 2,88 reizēm.

Valsts atbalsts dažu eirocentu apmērā

Nepalaidīsim gar ausīm “Latvenergo” norādi, ka “elektroenerģijas tirgotāju klientu gala rēķinu līdz šim ietekmējuši divi faktori - elektroenerģijas cenu svārstības tirgū un valsts atbalsta mehānismi”. Tik tiešām, valsts bija noteikusi elektrības cenu griestus, virs kuriem celto cenu valsts apņēmās vismaz daļēji kompensēt. Tādā gadījumā elektrības cenu samazinājums jārēķina nevis no elektrības patērētāju rēķinos ierakstītās summas, bet no patērētājam nemaz neparādītās elektrības faktiskās cenas, kāda tā radās, pieskaitot biržas cenai elektrības piegādes izmaksas un nodokļus.

Tomēr atklājas, ka valsts atbalsts elektrības lietotājiem tajā sadaļā, uz kuru norāda “Latvenergo” nav bijis nekas vērā ņemams. Šo atbalstu valdības uzdevumā pārvaldījušais Būvniecības valsts kontroles birojs atskaitās, ka cenas starpības kompensācijas apmērs starp tirgus cenu un cenas griestiem mājsaimniecībām sasniedzis 22,5 miljonus eiro. Ja šo atbalstu sadala uz gandrīz miljonu mājsaimniecībām un visiem pagājušās apkures sezonas mēnešiem, tad jāskatās ar palielināmo stiklu, vai uz katru izrakstīto rēķinu atbalsts pārsniedza vai nepārsniedza 10 eirocentus mēnesī.

Māte nespēj noslēpt meitas rijīgumu

Kā jau “Latvenergo” atzīst, 1. jūlijs pienācis ar elektrības sadales pakalpojumu pieaugumu, kas patērētājiem izmaksās dārgāk par pašas elektrības samazinājumu. Pašai pieticīgākajai un trūcīgākajai “Latvenergo” klientu grupai tarifu pieaugums no 5,32 eiro līdz 10,07 eiro mēnesī, neieskaitot to, cik daudz ar “pievienotās vērtības”, bet īstenībā ar paceltās cenas nodokli no tarifu celšanas iegūs valsts.

Viegli sarēķināt, ka 10,07 - 5,52 = 4,55 eiro mēnesī. Noapaļoti sakot, tas par pusotru eiro un arī pusotru reizi vairāk nekā “Elektrum” uzrādītais elektrības cenas pazeminājums 19,46 - 16,57 = 2,89 eiro mēnesī.

Elektrības piegādes tarifus ir paaugstinājis “Latvenergo” meitas uzņēmums “Sadales tīkls” (ST). Ja pat ST māte “Latvenergo” nevarēja sameklēt piemēru ar mazāku ST tarifu paaugstinājumu, tad pilnīgi droši, ka mazāka pieauguma piemēru vispār nav. Ir tikai pieaugumi pa divām reizēm trūcīgajiem un par trijām, četrām piecām un nezin cik reizēm turīgajiem un jo īpaši tiem, kuri savu turīgumu paši pieteikuši ST, uzliekot saules baterijas.

ST, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un dažu politiķu izteikumiem par vidējo tarifu kāpumu par 30% spēj noticēt tikai te, kuri matemātikā (aritmētikā) bijuši nesekmīgi nevis 9. klasē, bet jau 1. vai 2. klasē.

Afēra afēras galā

Tikpat absurds kā apgalvojums par tarifu pieaugumu 30% ir tarifu celšanas pamatojums. Tarifu celšana tika pieteikta vēlu rudenī pagājušajā gadā ar pamatojumu, ka ST un tā partneruzņēmumam “Augstsprieguma tīkls” (AST) vajagot kompensēt naudas izteiksmē pieaugošus zaudējumus no fiziskā izteiksmē nemainīgiem elektrības zudumiem, kādi tik tiešām neizbēgami rodas elektrības pārvades laikā. Tas izklausījās ticami, kamēr elektrības cena auga no viena vēsturiskā rekorda uz nākamo un kādu laiku stabilizējās šo rekordu līmenī. Taču tagad elektrības cena ir daudz zemāka - tepat iepriekš tas jau konkrēti parādīts. Bet 1. jūlijā spēkā stājušies tarifi tik un tā atbilst tādiem ST un AST izdevumiem elektrības zudumu kompensācijai, it kā šī elektrība maksātu simtiem eiro par MWh.

Līdzīgi kā elektrības cenu pazeminājumā “Latvenergo” nesaskata atšķirību starp trijiem eiro un trijām reizēm, SPRK nesaskata atšķirību starp 2-3 reizēm, cik strauji sarukusi elektrības biržas cena, un 2-3%, par kuriem reāli spēkā stājušies tarifi tika samazināti attiecībā pret pagājušā gada rudenī pieprasītajiem tarifiem.

ST un AST tarifu apstiprināšana SPRK lieku reizi parāda, ka nav tādas monopoluzņēmumu izšķērdības un neefektivitātes, kādu SPRK vairs neļautu kompensēt uz patērētāju rēķina. ST un AST tarifu pieaugumos summējas dažnedažādas muļķības un blēdības gan uzņēmumu, gan valsts politikas līmenī. Šķiet, ka viens iemesliem tagadējiem tarifiem ir ST un AST pirktās elektrības cenas fiksēšana cenas vēsturisko rekordu līmenī.

Kad elektrības cenas bija zemas un tikai sāka paaugstināties, ST un AST kategoriski atteicās tās fiksēt - atteicās meklēt elektrības tirgotāju, kurš par piemaksu elektrības biržas cenai fiksēšanas brīdī uzņemtos risku piegādāt elektrību par fiksētu cenu arī tad, ja biržas cena pārsniegtu fiksēto cenu. ST un AST skaitīja pantiņu par brīvo tirgu, kas nodrošinot zemākās no visām iespējamām cenām. Taču tad, kad tirgus bija uzpūtis cenu burbuli līdz maksimumam, šis maksimums tika nofiksēts uz vairākiem gadiem.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Attēlā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste

Novērtē šo rakstu:

76
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...