Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot pat 0,565 EUR/kWh ar PVN. Lai arī 2022. gada vasaras otrā puse un rudens sākums bija visdārgākie cenu periodi kopš 2013. gada, kad Nord Pool atvēra Latvijas cenu apgabalu, faktiski cenas augšupejošu tendenci uzsāka jau 2021. gada jūnijā. Šīs izmaiņas ietekmēja gandrīz ikvienu elektroenerģijas lietotāju Latvijā, kā arī iedzīvotāju tālākās rīcības, lemjot par elektroenerģijas iegādi.

Viens no elektroenerģijas biržas darbības ieguvumiem ir cenu caurskatāmība. Analizējot vēsturiskās cenas periodā no 2013. līdz 2020. gadam, var secināt, ka tipiski mēneša vērtības svārstījās 0,035 – 0,060 EUR/kWh ar PVN robežās, taču kopš 2021. gada vasaras tās ar ļoti retiem izņēmumiem ir bijušas zem 0,12 EUR/kWh.

Ir ļoti interesanti pētīt, kā šajos svārstīgajos apstākļos Latvijas patērētājiem mainījusies elektroenerģijas iegādes stratēģija un kāda veida tirgotāju piedāvājumiem viņi dod priekšroku. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija veic regulāru tirgus monitoringu un apkopo tirgotāju sniegto informāciju, kas ļauj mums ieskatīties lietotāju paradumu maiņā.

Piesardzīgi un maksimāli paredzami – lietotāju stratēģija arvien konservatīvāka

Elektroenerģijas tirgū mājsaimniecībām ir trīs principiāli atšķirīgi elektroenerģijas iegādes veidi. Vispopulārākie ir fiksētas cenas līgumi, kuros kilovatstundas cena ir skaidri nodefinēta uz noteiktu laiku, taču uzmanība jāpievērš sava līguma nosacījumiem, jo dažu tirgotāju gadījumā cena var tikt regulāri pārskatīta un mainīta.

Ir dinamiskie produkti ar mainīgo cenu par kilovatstundu ir piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām, un šādu līgumu īpašnieki var sekot līdzi cenu svārstībām, attiecīgi pielāgojot savu patēriņu. Savukārt universālā pakalpojuma gadījumā elektroenerģijas maksa ir fiksēta 12 mēnešus un tā ietvaros tirgotāji nedrīkst pārskatīt cenu.

Analizējot produktu izvēli, var redzēt, ka līdz 2021. gada vasarai biržas cenām piesaistīto mājsaimniecības elektroenerģijas līgumu īpatsvars pakāpeniski pieauga, sasniedzot teju piektdaļu jeb 18% no kopējiem līgumiem.

Piedzīvojot straujos biržas cenu lēcienus, mājsaimniecības sāka dot priekšroku skaidrāk nodefinētām fiksētajām cenām, tāpēc dinamiskā produkta klientu skaits 2022. gada laikā samazinājās – zemākajā punktā sasniedzot vien 12%. Vienlaikus sabiedrībai kopumā pievēršot uzmanību elektroenerģijas cenu jautājumiem, strauji saruka arī universālā pakalpojuma klientu skaits. Universālais pakalpojums ir ilgtermiņā visdārgākais veids kā iegādāties elektroenerģiju, taču vēl tikai 2018. gada izskaņā vairāk nekā puse mājsaimniecību lietotāji izvēlējās šo sadarbības formu ar savu elektroenerģijas tirgotāju, savukārt šī gada vasarā šādu līgumu skaits ir sarucis līdz 17%.

Vidējai elektroenerģijas cenai būtu jāsamazinās straujāk

Ja mājsaimniecību lietotāju līgumu proporcijas attīstība ir racionāla un izskaidrojama, tad elektroenerģijas vidējo cenu evolūcija izraisa vairākus jautājumus. Līdz 2021. gada vasarai cenas ir bijušas stabilas un ierasti svārstījušās ap 0,07 EUR/kWh robežās. Vairumtirdzniecības cenām pieaugot, lielākā daļa mājsaimniecību ar fiksētas cenas līgumiem tik un tā novēroja cenu pieaugumu ikmēneša rēķinos, jo tirgotāji, kuri tādu iespēju bija paredzējuši, izmantoja līgumos ietverto iespēju vienpusēji pārskatīt fiksētās cenas līguma darbības laikā.

Mājsaimniecību līgumos vidējo cenu pieaugums ir viegli izskaidrojams, taču tas, ka kopš šī gada sākuma tas ir bijis ievērojami augstāks par vairumtirdzniecības cenām un vēl aizvien nav novērojama būtiska lejupslīde, ir pārsteidzoši. Kopš 2023. gada sākuma vidējās elektroenerģijas cenas ir ap 0,12 EUR/kWh ar PVN, un nevienā mēnesī tās nav bijušas pat tuvu 2021. un 2022. gada dārgākajiem mēnešiem.

Šis ir pārsteidzoši divu iemeslu dēļ – pirmkārt, jāsecina, ka tirgotāji, kas patur tiesības pārskatīt cenas esošo līgumu ietvaros, to dara ļoti kūtri un labprātīgi cenas nesamazina pretēji klientu pieredzei, kad tirgus cenas strauji kāpa. Otrkārt, atskatoties jāsecina, ka liela daļa mājsaimniecību cenas fiksēja visaugstākajā tirgus punktā un šobrīd neizmanto savas tiesības pārskatīt noslēgtos līgumus.

Uzskatāmi to var redzēt piemērā par mājsaimniecību, kas mēnesī patērē 250 kWh, gada ietvaros – 3000 kWh. Pirms gada noslēgtam līgumam tipisks cenu līmenis bija virs 0,25 EUR/MWh, savukārt šobrīd tas ir ap 0,15 EUR/MWh, kas nozīmē, ka, pārskatot cenas piedāvājumu, gada ietvaros šādai mājsaimniecībai ir iespēja ietaupīt ap 300 eiro. Vislielākā līguma laušanas maksa Latvijas mājsaimniecībām, kas ir novērota, ir 200 eiro divu gadu līgumam, kas katru ceturksni proporcionāli dilst. Tātad patlaban, ņemot vērā, ka kopš augsto cenu līgumu perioda ir pagājis gads, lielākā sagaidāmā līguma laušanas maksa ir tikai 100 eiro.

Ņemot par pamatu šādu aprēķinu, var secināt, ka katra Latvijas mājsaimniecība, kas atbilst vidēji lielam patēriņam un pirms gada slēdza fiksētas cenas līgumu, rīkojoties proaktīvi un finansiāli prātīgi, var ietaupīt ap 200 eiro gadā, savukārt lielākas privātmājas ar 500 kWh mēneša patēriņu var gada laikā ietaupīt pat 500 eiro.

Elektroenerģijas izmaksas kļuvušas par vienu no pēdējā gada apspriestākajām tēmām – iedzīvotāji uzmanīgi seko līdzi un asi reaģē uz izmaiņām, piemēram, sadales sistēmas operatora tarifu izmaiņas gadījumā. Vienlaikus, mājsaimniecības mēdz būt kūtras un neizmanto savas iespējas samazināt izdevumus, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos daudziem varētu atvieglot finansiālo slodzi. Tāpēc nenoliedzami ir vērts sekot līdzi aktualitātēm un izvērtēt atvērtā tirgus sniegtās iespējas.

* AS Virši enerģētikas segmenta vadītājs

Novērtē šo rakstu:

11
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...