Iesaki rakstu: 
Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži par tik cinisku izrīkošanos bija šokā un rekomendēja nenovelt visu smagumu uz trūcīgo pleciem. Iztēlojos Valdiņa izsmējīgo atbildi: “”Baurs” visu pacietīs un vēlreiz par “jenotiem” nobalsos!”
Pavīd ezītis miglā
Tagad “Latvijas ezītis Eiropas miglā” pārgudri klārē: “ES strādā pie tā, lai samazinātu elektrības cenas.” Izrādās eirokomisāri raujas vaiga sviedros, kamēr mēs te slinkojam un pūstam. Tiesa, vienīgais, ko var izlobīt no Briseles kungiem pietuvinātā mūspuses vagara, ka “enerģijas cenas saglabājas ļoti augstas”, bet, ja Dievzemē paliks pie teikšanas ārvalstu iztapoņas, vietējiem ļautiņiem “vāks”.
Priekšvēlēšanu blefs
Nav pagājuši ne četri gadi, kā varas partijas īsi pirms Saeimas vēlēšanām ķeras pie iepriekšējo solījumu izpildes. Tautā par “lidojošo sili” dēvētais Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu, tiesa, to neatceļot, proti, maksājums tiks pārlikts no vieniem pleciem uz otriem. Šajā gadījuma uz “Latvenergo” (lasi – paliks uz tautas čupra).
Par valdības lēmumu nez kāpēc paziņo Dzelzs Fēliksa karikatūra Konservu Janka, kam kā tieslietu ministram enerģētikas nozarē varētu interesēt vienīgi elektriskais krēsls. Toties, izmantojot amata stāvokli, “cienījamais cilvēks” pirms vēlēšanām par brīvu pareklamējas medijos kā plaša spektra speciālists, tiesa, operēt ar precīzām summām par dividendēm no “Latvenergo” OIK likvidācijai muldoņa nespēj. Arī aptuvenām – ne. Taisnības labad jāpasaka, ka Bordāns stafeti “makaronu karināšanā uz ausīm” OIK jautājumā pārņēmis no finanšu ministra Reira.
Solīts makā nekrīt
Saeima pieņēmusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, nosakot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskām personām apkures sezonā. Tas, ka kompensācijas valdošo partiju činavnieki parasti iešķiebj “pēc deguniem”, tāpat ir skaidrs no iepriekšējiem gadiem. Toties pašvaldības atstātas “ar garu degunu” – bērnudārziem, skolām, sociāliem dienestiem, siltuma piegādātāju un ūdensapgādes uzņēmumiem kompensācijas nav paredzētas. Pēc tam, kad darbarūķis ar saviem nodokļiem būs palīdzējis juridiskajām personām, par pārējo jāmaksā pašam.
Tiesa, esot paredzēti šādi tādi pasākumi siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Ņemot vērā Latvijas birokrātiju, skaidrs kā kripatiņu pabalsta izkaros retais. Turklāt grozījumi stāsies spēkā no šā gada 1. oktobra, t. i., Saeimas vēlēšanu dienā. Zinot, kādi krāpnieki ir kliķes partiju politiķi, neizslēdzu, ka, atkārtoti iesēžoties deputātu krēslos, viņi atkal desmitiem reižu grozīs likumu, lai iedzītu iedzīvotājus vēl dziļākā trūkumā, bet paši turpinātu dzīrot.
P. S. Par to, ka astronomiskajā elektrības cenā vainojama shēma ar Latvijas dalību “Nord Pool” biržā, varneši klusē kā ūdeni (vai ko tur tagad pieņemts) mutē ieņēmuši. Blēži acīmredzot domā: viss, ko teiksim, var tikt izmantots pret mums tiesā.
Avoti:
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
