Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vecā Krišjāņa Kariņa jaunā valdība pasniegusi tautai apvienoto Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanu - solījumu samazināt uz pusi elektrības piegādes tarifu pieaugumu, kādu bija pieprasījuši un ar valsts iestādēm jau saskaņojuši valsts monopoluzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST).

“Šobrīd jau ir skaidrs, ka var tikt panākts kopējais samazinājums apmēram uz pusi salīdzinājumā ar iesniegto tarifa pieaugumu,” 21. decembrī radiointervijā sacīja jaunās valdības jaunievedums - klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no K. Kariņa partijas “Jaunā Vienotība" (JV). Tādā veidā viņš izpauda, par ko it kā vienojusies valdība savā iepriekšējās dienas sēdē. Tā slēgtajā daļā ministri izskatīja Ekonomikas ministrijas un citu iestāžu sagatavotās atbildes uz K. Kariņa pieprasījumu sniegt paskaidrojumu par AST un ST tarifu projektiem.

Valdība slidinās pa plānu ledu

Gan tarifu projekti, gan reakcija uz tiem parādījās jau pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kas bija aritmētiski nostiprinājušas JV un personiski K. Kariņa pozīcijas varas sadalījumā. Taču kavēšanās ar viņa vecās valdības pārtaisīšanu par jauno valdību signalizēja, ka politika ir sarežģītāka un ietekmīgāka nekā aritmētika. Trijiem valdošo koalīciju galu galā izveidojušajiem grupējumiem nācās ilgi stīvēties, lai saskaņotu savstarpējas piekāpšanās un atkāpšanās no publiskajiem solījumiem un reālajiem nodomiem, kuru dēļ šie grupējumi un to dalībnieki cīnījās par varu un tagad ir ieņēmuši vietas valdībā.

Par to viņiem draud daudz kas, bet noteikti ne noslīkšana pašu popularitātē. Tās līmenis jau valdības pastāvēšanas pirmajās dienās ir kritiski zems. Ar nodomiem šo līmeni kaut nedaudz paaugstināt izskaidrojama valdības gatavību kaut cik pamanāmā mērā atkāpties no sākotnējiem plāniem kārtējo reizi izmantot elektrības monopolcenu kā slēptu nodokli, kas palielina valsts ieņēmumus.

Precīzāk sakot, izskaidrojama gatavības izrādīšana, nevis elektrības cenu necelšana, līdz kurai vēl jānonāk. Pagaidām valdības dāvana ir tikai solījums 10. janvārī novest 20. decembra spriešanu līdz lēmumu pieņemšanai. Nekādas saistības tagadējie solījumi neuzliek. Varbūt tie ir tikai standartpaņēmiens publikas mulsināšanai. Proti, tik ilgi runāt par tarifu pazemināšanu attiecībā pret pagaidām vēl spēkā neesošo tarifu paaugstināšanas plānu, kamēr vismaz daļa cilvēku iedomāsies, ka runa ir par valsts uzņēmumu reālo tarifu samazināšanu.

Vai tad tas iespējams gadījumā, kad atšķirības starp uztveri un īstenību vismaz reizi mēnesī koriģēs elektrības rēķini? Jā, konkrētajā gadījumā arī tas iespējams līdz ar maksājumu pārkrāmēšanu no AST un ST tarifu pieauguma uz vēl cita valsts uzņēmuma “Latvenergo” saražotās elektrības cenu pieaugumu.

Visas valstis mīl inflāciju, bet...

No elektrības rēķinus apmaksājošo iedzīvotāju un uzņēmumu skatpunkta nav svarīgs kopējās rēķinu summas sadalījums starp AST, ST un “Latvenergo”. Elektrības cenu veidošana noslēpta ne ūdenī, bet “NordPool” biržā. Latvija izmanto biržas ārpakalpojumu elektrības cenu celšanai, jo elektrības augstāka cena nodrošina valstij lielākus ieņēmumus.

Pirmkārt, tie ir procenti no nodokļiem, ar kuriem aplikta elektrības patērēšana un arī ražošana. Otrkārt, tās ir “Latvenergo” maksātās dividendes, kurās iekļauta arī tās meitas uzņēmuma ST peļņa. Treškārt, valdībai pēc definīcijas izdevīga inflācija, kas palielina valdības ieņēmumus no procentiem par darījumiem nevis tikai ar elektrību, bet ar visām precēm un pakalpojumiem.

Elektrības monopolcenas celšana Latvijas apstākļos ir Latvijas valdībām labi apgūts rīks inflācijas uzturēšanai. Tagadējie valdības solījumi samazināt šī rīka jaudu izskaidrojami arī ar to, ka inflācija pat bez elektrības cenu celšanas pārsniedz līmeni, par kādu pirms dažiem gadiem Finanšu ministrija un valdība varēja tikai sapņot.

Taču aizvien augstāka inflācija arī aizvien saasina neatbilstību starp ieņēmumu un izdevumu pieaugumu. Valstij taču jāpērk dārgā elektrība valsts un pašvaldību iestāžu - ne tikai pārvaldēs iestāžu, bet arī slimnīcu, skolu utt. pastāvēšanai. Tāpēc Latvijas valdībai pašreiz varbūt patiešām ir vēlēšanās elektrības cenu celšanos piebremzēt.

Valdības rīcība atmasko liekēžu kantori

Solījums samazināt AST un ST tarifu pieaugumu uz pusi vēl nav izpildīts. Tomēr pat solījuma līmenī valdības nostāja izraisa jautājumus, kāpēc valstij un galu galā elektrības, siltuma, ūdensapgādes un visu citu monopolpakalpojumu tarifu maksātājiem jāuztur Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Gala lēmumus par AST un ST tarifiem tā pieņemt nepaguva, bet tik un tā jau ir atzinusi tarifu palielināšanu dažādās pozīcijās par divām, četrām vai septiņām reizēm par atbilstošu tarifu aprēķināšanas metodikām. Jautājums, kam vispār vajadzīgas tādas metodikas un ierēdņu bars, kam šogad, vadoties no Finanšu ministrijas pārskata par valsts budžeta likumu, apsolīti 5,6 miljoni eiro.

Līdz šim SPRK algota tieši par to, ka bez ierunām apstiprinājusi visus monopolu un monopoliņu pieprasījumus pēc augstākiem tarifiem. No Valsts kases viedokļa tas izskatās ļoti izdevīgi, jo cenu pieaugumam atbilstošais valsts ieņēmumu pieaugums varētu būt kaut vai 560 miljoni eiro gadā. Tāpat politiķiem parasti ir izdevīgi slēpties aiz SPRK, kas rada iespaidu par monopolcenu regulēšanu atbilstoši monopolpakalpojumu izmaksām.

Tādējādi monopoliem atliek uzskrūvēt izmaksas vai ar atalgojumiem daudzskaitlīgajam “Latvenergo” un ST vadītāju pulkam augstu virs 100 tūkstošiem eiro gadā, vai par kapitālieguldījumiem arī tik dīvainā veidā, ka “AST apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric””. Gar to visu nav nekādas daļas SPRK un tās tagadējai priekšsēdētājai Aldai Ozolai. Būtu interesanti uzzināt, ar cik daudz reižu - ar desmit, divdesmit vai simts - paaugstinātu tarifu projektiem SPRK labāk nerādīties, jo tad nu gan SPRK ierēdņi pamodīsies, satrūksies un sāks interesēties, kādā veidā attiecīgais monopoluzņēmums uzpūtis savas izmaksas.

Ja līdz šim SPRK pietika skandināt vārdu “metodika, metodika, metodika...”, lai turētos pretī apvainojumiem, ka īstenībā SPRK neregulē neko, tad valdības solījums divkārt samazināt metodikai it kā atbilstošo tarifu pieaugumu atņem SPRK šādas iespējas. Īstenībā nevis metodikas ietekmē monopolcenu veidošanu, bet monopolcenas nodiktē savu aprēķināšanas metodiku.

“Latvenergo” (konkrētais uzņēmums un zīmols energouzņēmumu klasterim) valsts mērogā un katlumājas pie dažām bijušo kolhozu centru ēkām nosaka savas cenas atbilstoši priekšstatiem par klientu maksātspējas robežām un iespējamām reakcijām no klaigāšanas līdz attiecīgā ciematiņa vai Latvijas pamešanai.

Attēlā - "Latvenergo" koncerna (tajā ietilpst arī "Sadales tīkls") valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Novērtē šo rakstu:

52
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...