Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vecā Krišjāņa Kariņa jaunā valdība pasniegusi tautai apvienoto Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanu - solījumu samazināt uz pusi elektrības piegādes tarifu pieaugumu, kādu bija pieprasījuši un ar valsts iestādēm jau saskaņojuši valsts monopoluzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST).

“Šobrīd jau ir skaidrs, ka var tikt panākts kopējais samazinājums apmēram uz pusi salīdzinājumā ar iesniegto tarifa pieaugumu,” 21. decembrī radiointervijā sacīja jaunās valdības jaunievedums - klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no K. Kariņa partijas “Jaunā Vienotība" (JV). Tādā veidā viņš izpauda, par ko it kā vienojusies valdība savā iepriekšējās dienas sēdē. Tā slēgtajā daļā ministri izskatīja Ekonomikas ministrijas un citu iestāžu sagatavotās atbildes uz K. Kariņa pieprasījumu sniegt paskaidrojumu par AST un ST tarifu projektiem.

Valdība slidinās pa plānu ledu

Gan tarifu projekti, gan reakcija uz tiem parādījās jau pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kas bija aritmētiski nostiprinājušas JV un personiski K. Kariņa pozīcijas varas sadalījumā. Taču kavēšanās ar viņa vecās valdības pārtaisīšanu par jauno valdību signalizēja, ka politika ir sarežģītāka un ietekmīgāka nekā aritmētika. Trijiem valdošo koalīciju galu galā izveidojušajiem grupējumiem nācās ilgi stīvēties, lai saskaņotu savstarpējas piekāpšanās un atkāpšanās no publiskajiem solījumiem un reālajiem nodomiem, kuru dēļ šie grupējumi un to dalībnieki cīnījās par varu un tagad ir ieņēmuši vietas valdībā.

Par to viņiem draud daudz kas, bet noteikti ne noslīkšana pašu popularitātē. Tās līmenis jau valdības pastāvēšanas pirmajās dienās ir kritiski zems. Ar nodomiem šo līmeni kaut nedaudz paaugstināt izskaidrojama valdības gatavību kaut cik pamanāmā mērā atkāpties no sākotnējiem plāniem kārtējo reizi izmantot elektrības monopolcenu kā slēptu nodokli, kas palielina valsts ieņēmumus.

Precīzāk sakot, izskaidrojama gatavības izrādīšana, nevis elektrības cenu necelšana, līdz kurai vēl jānonāk. Pagaidām valdības dāvana ir tikai solījums 10. janvārī novest 20. decembra spriešanu līdz lēmumu pieņemšanai. Nekādas saistības tagadējie solījumi neuzliek. Varbūt tie ir tikai standartpaņēmiens publikas mulsināšanai. Proti, tik ilgi runāt par tarifu pazemināšanu attiecībā pret pagaidām vēl spēkā neesošo tarifu paaugstināšanas plānu, kamēr vismaz daļa cilvēku iedomāsies, ka runa ir par valsts uzņēmumu reālo tarifu samazināšanu.

Vai tad tas iespējams gadījumā, kad atšķirības starp uztveri un īstenību vismaz reizi mēnesī koriģēs elektrības rēķini? Jā, konkrētajā gadījumā arī tas iespējams līdz ar maksājumu pārkrāmēšanu no AST un ST tarifu pieauguma uz vēl cita valsts uzņēmuma “Latvenergo” saražotās elektrības cenu pieaugumu.

Visas valstis mīl inflāciju, bet...

No elektrības rēķinus apmaksājošo iedzīvotāju un uzņēmumu skatpunkta nav svarīgs kopējās rēķinu summas sadalījums starp AST, ST un “Latvenergo”. Elektrības cenu veidošana noslēpta ne ūdenī, bet “NordPool” biržā. Latvija izmanto biržas ārpakalpojumu elektrības cenu celšanai, jo elektrības augstāka cena nodrošina valstij lielākus ieņēmumus.

Pirmkārt, tie ir procenti no nodokļiem, ar kuriem aplikta elektrības patērēšana un arī ražošana. Otrkārt, tās ir “Latvenergo” maksātās dividendes, kurās iekļauta arī tās meitas uzņēmuma ST peļņa. Treškārt, valdībai pēc definīcijas izdevīga inflācija, kas palielina valdības ieņēmumus no procentiem par darījumiem nevis tikai ar elektrību, bet ar visām precēm un pakalpojumiem.

Elektrības monopolcenas celšana Latvijas apstākļos ir Latvijas valdībām labi apgūts rīks inflācijas uzturēšanai. Tagadējie valdības solījumi samazināt šī rīka jaudu izskaidrojami arī ar to, ka inflācija pat bez elektrības cenu celšanas pārsniedz līmeni, par kādu pirms dažiem gadiem Finanšu ministrija un valdība varēja tikai sapņot.

Taču aizvien augstāka inflācija arī aizvien saasina neatbilstību starp ieņēmumu un izdevumu pieaugumu. Valstij taču jāpērk dārgā elektrība valsts un pašvaldību iestāžu - ne tikai pārvaldēs iestāžu, bet arī slimnīcu, skolu utt. pastāvēšanai. Tāpēc Latvijas valdībai pašreiz varbūt patiešām ir vēlēšanās elektrības cenu celšanos piebremzēt.

Valdības rīcība atmasko liekēžu kantori

Solījums samazināt AST un ST tarifu pieaugumu uz pusi vēl nav izpildīts. Tomēr pat solījuma līmenī valdības nostāja izraisa jautājumus, kāpēc valstij un galu galā elektrības, siltuma, ūdensapgādes un visu citu monopolpakalpojumu tarifu maksātājiem jāuztur Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Gala lēmumus par AST un ST tarifiem tā pieņemt nepaguva, bet tik un tā jau ir atzinusi tarifu palielināšanu dažādās pozīcijās par divām, četrām vai septiņām reizēm par atbilstošu tarifu aprēķināšanas metodikām. Jautājums, kam vispār vajadzīgas tādas metodikas un ierēdņu bars, kam šogad, vadoties no Finanšu ministrijas pārskata par valsts budžeta likumu, apsolīti 5,6 miljoni eiro.

Līdz šim SPRK algota tieši par to, ka bez ierunām apstiprinājusi visus monopolu un monopoliņu pieprasījumus pēc augstākiem tarifiem. No Valsts kases viedokļa tas izskatās ļoti izdevīgi, jo cenu pieaugumam atbilstošais valsts ieņēmumu pieaugums varētu būt kaut vai 560 miljoni eiro gadā. Tāpat politiķiem parasti ir izdevīgi slēpties aiz SPRK, kas rada iespaidu par monopolcenu regulēšanu atbilstoši monopolpakalpojumu izmaksām.

Tādējādi monopoliem atliek uzskrūvēt izmaksas vai ar atalgojumiem daudzskaitlīgajam “Latvenergo” un ST vadītāju pulkam augstu virs 100 tūkstošiem eiro gadā, vai par kapitālieguldījumiem arī tik dīvainā veidā, ka “AST apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric””. Gar to visu nav nekādas daļas SPRK un tās tagadējai priekšsēdētājai Aldai Ozolai. Būtu interesanti uzzināt, ar cik daudz reižu - ar desmit, divdesmit vai simts - paaugstinātu tarifu projektiem SPRK labāk nerādīties, jo tad nu gan SPRK ierēdņi pamodīsies, satrūksies un sāks interesēties, kādā veidā attiecīgais monopoluzņēmums uzpūtis savas izmaksas.

Ja līdz šim SPRK pietika skandināt vārdu “metodika, metodika, metodika...”, lai turētos pretī apvainojumiem, ka īstenībā SPRK neregulē neko, tad valdības solījums divkārt samazināt metodikai it kā atbilstošo tarifu pieaugumu atņem SPRK šādas iespējas. Īstenībā nevis metodikas ietekmē monopolcenu veidošanu, bet monopolcenas nodiktē savu aprēķināšanas metodiku.

“Latvenergo” (konkrētais uzņēmums un zīmols energouzņēmumu klasterim) valsts mērogā un katlumājas pie dažām bijušo kolhozu centru ēkām nosaka savas cenas atbilstoši priekšstatiem par klientu maksātspējas robežām un iespējamām reakcijām no klaigāšanas līdz attiecīgā ciematiņa vai Latvijas pamešanai.

Attēlā - "Latvenergo" koncerna (tajā ietilpst arī "Sadales tīkls") valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Novērtē šo rakstu:

52
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...