Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Literātei Evai Mārtužai, kura publiski bija sākusi runāt par Valsts kultūrkapitāla fonda naudas piešķiršanas principiem, radot priekšstatu par „radu un draugu” būšanu naudas sadalē, Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdē tika pārmesta gan „visas nozares” apspļaudīšana, gan „nozares sašmucēšana”, gan „jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka”. Pirms dažām dienām Pietiek publiskoja šīs kaunināšanas protokolu, savukārt šodien publicējam kultūras ministres Sarmītes Ēlertes viedokli.

Evas Mārtužas apgalvojumi par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību literatūras nozarē nebalstās uz faktiem vai lieto faktus subjektīvas izlases veidā, tā radot iespaidu, ka fonds dažiem ir „paradīzes atslēgas”. Taču katram ir iespējams rūpīgi iepazīties ar fonda darbības principiem un atbalsta saņēmēju atskaitēm, un pārliecināties, ka šādām aizdomām nav pamata.

E. Mārtuža pauž bažas, ka atbalstu literatūras nozarē bauda vieni un tie paši rakstnieki. Tā tas nav. No 2007. gada līdz 2010. gadam radošās stipendijas literatūras nozarē saņēmuši 85 literāti. Viņu saraksts – pielikumā.

Uz faktiem nav balstīts apgalvojums, ka nauda piešķirta nerealizējamiem projektiem, pamatots nav izteikums, ka kādam būtu automātiski ieslēgta „zaļā gaisma” – visi projekti savstarpēji sacenšas sīvā konkurencē.

Eva Mārtuža apgalvojusi, ka Lauras Laurušaites Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai ar VKKF atbalstu ievietotās publikācijas „ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”. Vēlos norādīt, ka 25 mēnešu laikā (atbalsta periods bija no 2007.gada 1.maija līdz 2008.gada 30.jūnijam un no 2008.gada 1.decembra līdz 2009.gada 30.novembrim) laikrakstā kopumā atrodamas 24 publikācijas par latviešu rakstniekiem. Līdz ar to par vienu publikāciju samaksāti 70 lati. Vai tas ir „kliedzoši neatbilstoši” par publikācijām svešvalodā? To lai izvērtē lasītājs, pie reizes apskatot dažus, pēc Evas Mārtužas domām, „īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem” paraugus:

E. Mārtuža apgalvo, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs. Šiem ekspertiem vienkārši beidzās pilnvaru termiņš. Tajā laikā mainījās nozaru ekspertu komisiju veidošanas principi – līdz 2005. gadam ik pēc diviem gadiem tās sastāvs nomainījās pilnībā, savukārt no 2005. gada ekspertu padomes mainās pakāpeniski.

Laikā, kad komisijā strādāja D. Dreika un A. Kolbergs, spēkā bija pārejas periods, kas paredzēja: „Gadu pēc komisijas izveidošanas padome izlozes kārtībā atbrīvo trīs komisijas locekļus, bet vēl pēc gada - tos komisijas locekļus, kuri bijuši komisijas sastāvā divus gadus.” 2005.gada 13. aprīlī VKKF padome veica izlozi, un ar 2005. gada 13.maiju tika atbrīvoti 24 VKKF strādājoši eksperti - trīs no katras nozares, tajā skaitā arī A. Kolbergs un D. Dreika.

Arī šobrīd ekspertu padomēm regulāri mainās sastāvs – ikvienam no septiņiem ekspertiem pilnvaru termiņš ir divi gadi un komisijā viņš drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Kopš fonda dibināšanas (tātad 12 gadu laikā) literatūras nozarē eksperta statusā strādājušas 49 personas, kuru saraksts atrodams šī raksta beigās.

Nav pamatots pārmetums par interešu konfliktu saistībā ar fonda direktora Edgara Vērpes darbībām. VKKF likums skaidri nosaka padomes locekļu, ekspertu komisiju locekļu un direktora pilnvaras, un no tā izriet, ka direktors nelasa un nevērtē projektus, t.i., nepieņem par tiem nekādus lēmumus. E. Vērpes sieva Sandra Krastiņa ir izdevniecības Neputns izdotā žurnāla "Dizaina Studija" galvenā redaktore, nav pamatots pārmetums par fonda direktora interešu konfliktu, jo nedz attiecībā uz Dizaina studiju, nedz Neputnu E. Vērpe nav pieņēmis nevienu lēmumu.

VKKF Literatūras nozares eksperta statusā kopš 1998. gada bijušas šādas personas

1.

Beķere Ingūna

2.

Kursīte Janīna

3.

Skujenieks Knuts

4.

Ikstena Nora

5.

Ramba Jānis

6.

Zālīte Māra

7.

Bērsons Ilgonis

8.

Rožkalne Anita

9.

Briedis Raimonds

10.

Čaklais Māris

11.

Treimane Mudīte

12.

Salējs Māris

13.

Treile Jolanta

14.

Ozoliņš Māris

15.

Bečere Ieva

16.

Mauliņa Anna

17.

Kalve Māra

18.

Bērziņš Uldis

19.

Gūtmane Margita

20.

Kalnačs Benedikts

21.

Silova Lita

22.

Tretjakova Silvija

23.

Daukste-Silasproģe Inguna

24.

Zālīte Margita

25.

Dreika Dagnija

26.

Kolbergs Andris

27.

Cimdiņa Ausma

28.

Vērdiņš Kārlis

29.

Langa Liāna

30.

Punte Artūrs

31.

Lešinska-Geibere Ieva

32.

Marcinkēviča Margarita

33.

Šuplinska Ilga

34.

Meiere Dace

35.

Neiburga Andra

36.

Grīnberga Maima

37.

Zanders Viesturs

38.

Kolmane Ieva

39.

Batarāga Ināra

40.

Konste Andra

41.

Piešiņa Liega

42.

Justa Dzintra

43.

Gulēna Ilze

44.

Bērziņš Māris

45.

Jundze Arno

46.

Vilks Andris

47.

Asare Maira

48.

Svece Artis

49.

Burima Maija

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi