Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ha,ha,ha...
06.01.2011. 22:26Nu te Elerte ir savā elementā. Varbūt viņai ar šādām darbībām arī vajadzētu aprobežoties. Diezin vai piemēram lēmums par bleķa jumtu tai dārgajai bibliotekai ir prātīgs. Tad lai iet līdz galam un logus arī aizklāj ar plēvi. Būs laba siltumnīca gurķiem kantorim - Mārupe. Turpat pagalmā varēs arī tirgoties.
Zi
06.01.2011. 05:27
Arī ministrija var uztaisīt pilnu auditu sev pakļautajā valsts uzņēmumā un ministrijas slēdziens ir publiskojams!
Helmis
06.01.2011. 03:25Elertes kundze,vai nu tagad Jūs ko mainīsiet,vai Andreju drīz varēs ieraxtīt miljonāru sarakstā.Pēdējos gadus LNO strādā vin,a pashlabumam-aplokshn,u līgumi,barteri,kur tiek pashlabumam izmantots valsts algots darbaspēks kā arī mistiski barteri,kur ieguvējs beigās izrādās Andrejs,sakaru veidoshana,izmantojot savu amatu,lai,it kā,dēļ sava"talanta"varētu iestudēt kādu savu pliekano pedin,u"mākslas darbu"ārpus LV,un pēc tam to pasniegtu kā sava talanta apliecinājumu ārzemēs.Varbūt pietiks?
Bībelnieks
05.01.2011. 18:26Sarmītei labs pokitisks g ajiens lai dzeltenai presei netiktu informacija par cik un kam maksati honorari.Tad nevarēs brīnīties ka Caballē saņem tik, Opolaos tik, un Garanča tik. Nobodys business ka teiktu NY Metropolitan Operā! Mierīgi to ta var paturet zem cepures uin nevienam ne ko nekaitēt tikai nokaitina dzelteno presi un SO WHAT!!!!
Znatoks
05.01.2011. 10:17Sarmīt,nečakarē Andrejam prātu!
Uztaisi tu kaut vienu tik kvalitatīvu iestādījumu kā opera un tad runā!
Sorosite!
Žagars
05.01.2011. 00:40LNO ir iestājusies stagnācija.Tāpēc būtu janomaina vadība un arī Valsts Kontrolei tur būtu ko darīt. Tur atklatos brīnumi.
Sarmīt,
04.01.2011. 18:53Kad Pieminekļu inpekscijā tiks atcelts kukuļlikums un valsts naudu piezīdies vadonis ar visu savu radu varzu?
edgars
04.01.2011. 16:52Piekrītu Elertei. Slēpjoties aiz Komerclikuma un nepareizi to piemērojot, līdz šim ir zaguši un shēmojuši
Zilā sorosa bura
04.01.2011. 14:21Sarmīt! Žagariņu aiztikt nedrīkst! Zilai sorosa burai jāplīvo kautvai slepenībā.
Recenzents
04.01.2011. 13:54Atraduši kam prasīt - advokātiem. Viņi jebkurā elementārā lietā sabiezina krāsas, lai honorārs būtu iespaidīgāks. Tad vēl par viņiem ir veca anekdote:
Uz jautājumu - cik ir 2x2, advokāts atbild ar pretjautājumu - cik jums vajag?" Ja Tihonovam nav skaidrs, kas ir LNO, runā par iestādēm un ir grūti atbildēt, ieteiktu viņam izlasīt Valsts pārvaldes iekārtas likumu, konkrētāk tā 87.un 88.pantu. Tad viņš varētu palasīt likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" un nobeigumā Komerclikumu. Kultūras ministrija ir 100% daļu īpašnieks VSIA LNO. Kā Augulis var izmest no amata Peteru, par to ka viņš bārdu neregulāri dzen, tāpat arī Ēlerte varētu izmest no amata Žagaru (ja gribētu).
Maijaa
04.01.2011. 13:06Ja kādam vēl ticība Ēlertei - tas galīgi garām. Jaunais kadrs ,kas apmeloja kandidātu, turpināja tiesā melot, labākais darbinieks Ēlertei !
Ezis
04.01.2011. 11:43Domāju, ka drīzāk jāslēpj mūsu ārzemēs strādājošo zvaigžņu pa draugam sarunātie mazie honorāri. Negribas lai tos uzzin citi!
kultūrists
04.01.2011. 01:27Sarmīt, ja Tu tagad neizmēzīsi savu cūkukūti, tad piemini manus vārdus, ka tauta jūs nevis patrieks kā TP mūļus vēlēšanās, bet krietni ātrāk ar mietiem izsitīs...
vērpes lai vērpuļo uz savu copi un atpakaļ nenāk, rubeņi lai mežā rubina, tādus žagarus var buntēs siet un ielas slaucīt, dambji der tikai bebriem, normāli ļautiņi tos noārda ka miets uz mieta nepaliek, vilki lai gaudo mežā, gailītes lai labāk sāk dziedāt kā gaiļi, muzeju vecās padomijas kargas lai zeķes ada, labums būs krietni lielāks...
Triec tos korumpantus visus projām un meklē vietā cilvēkus ar jaunu, progresīvu domāšanu! Dieva dēl neaizstāj ar viņu vietniekiem, jo tad nekas tāpat nemainīsies! Jāmaina domāšana, bet vecie nekad neko nespēs vairs mainīt, no tautas labumiem parāk aptaukojušās smadzenes.
pirmdienas nav tās labākās dienas
03.01.2011. 23:01bet vai tiešām tas viss atgadījās OTRDIEN??
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
