„Ēlertes-Mūrnieces saraksts”: Inkēns nevienam nepatīk, Zariņš pērkama raidījuma vadītājs, Azovskai esot parādi
PIETIEK16.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākas dienas pirms pirmdien paredzētā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas balsojuma paklusām ir panākta vienošanās par to, kuri no 41 kandidāta uz vietu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē saskaņā ar aizkulišu spriedēju viedokli ir cienīgi uz posteņiem šajā mediju jomā būtiskajā struktūrā. Saraksts, kas neoficiāli tiek saistīts ar bijušās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un Saeimas komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vārdu, skaidri norāda, kuri aizkulisēs tiek uzskatīti par 12 „atbalstāmajiem” vai vismaz „uzklausāmajiem”, kuri – kā, piemēram, Edvīns Inkēns, Egīls Zariņš vai Ligita Azovska – nevienam nepatīk, ir pērkamu raidījumu vadītāji vai ar parādu nastu, bet par kuru kandidatūrām viedoklim pietiek ar īsu „nē”.
Pietiek rīcībā nonākušajā sarakstā, kas izsūtīts ar elektroniskā pasta palīdzību, ar tumšāku šriftu iezīmēti tie vārdi un uzvārdi, kas saraksta sastādītājiem dažādu iemeslu dēļ ir šķituši atbalstāmi, un par lielu daļu kandidātu minēti dažādi apsvērumi, kāpēc tie ir vai nav derīgi, savukārt par citiem īsi norādīts - "nē".
Šī saraksta sastādītājiem tuvi avoti, kas to nodeva Pietiek, skaidri norāda: apstākļos, kad lemšanā par jaunās padomes dalībniekiem nav ne skaidru kritēriju, pēc kuriem notiks kandidātu atlase, ne definētas atlases realizācijas kārtības un termiņu, ne arī skaidrības, kā un ar kādām organizācijām notiks konsultācijas par kandidātu izvirzīšanu Saeimas balsojumam, tikai šī „Ēlertes-Mūrnieces” saraksta nodošana atklātībai var nodrošināt to, ka aizkulišu vienošanās varētu arī neizdoties.
Pati Ēlerte gan diezgan kategoriski apgalvo, ka nekādus sarakstus pa elektronisko pastu neesot izsūtījusi. Savukārt Mūrniece uz jautājumiem atbild daudz izvairīgāk, taču apstiprina gan saraksta eksistenci, gan to, ka „iespaidu” izteikšanā piedalījusies arī Ēlerte, kura, izkritusi Saeimas vēlēšanās, oficiāli nemaz nav lēmēju sastāvā:
- Man ir bijušas sarunas. Tas ir jautājums, ko ir apspriedusi arī koalīcija.
- Un arī ar Ēlertes kundzi?
- Kāpēc lai Ēlertes kundze tur nepiedalītos? Jo koalīcija to uzskata par... Tagad tā. Ir pilnīgi saprotamas tās sabiedrībā esošās gaidas, lai tiktu ievēlēta tāda padome, kas attaisnotu savu galveno uzdevumu – aizsargāt nacionālo informatīvo telpu. Un arī likumā ir diezgan precīzi definēti šie padomes uzdevumi.
Protams, koalīcijas partneru starpā ir notikušas sarunas par kritērijiem. Par to, kādi būtu padomes galvenie uzdevumi, gan arī par to, kādi būtu mūsu kritēriji virzot šos padomes kandidātus. Tas nav nekāds noslēpums.
- Vai esat runājuši arī par tiem konkrētajiem kandidātiem?
- Mēs vairāk esam diskutējuši par kritērijiem.
- Par konkrētām personām tādā šaurākā lokā neesat sprieduši?
- Nē, mēs par kritērijiem. Saprotiet, ja ir kritēriji, tad automātiski noteiktas personas tiem atbilst vai neatbilst. Man viedoklis, ko es jums saku un ko jūs varat arī citēt, mans kritērijs, ir, pirmkārt, lai šis kandidāts uzskatītu, ka viņa uzdevums ir pārstāvēt valsts un sabiedrības intereses, nodrošināt kvalitatīvu nacionālo informatīvo telpu. Otrkārt, lai viņš uzskatītu, ka ir būtiski pievērsties sabiedrisko mediju jomai, gan arī komercmediju jomai. Jo padomes uzdevums ir regulēt sabiedrisko mediju darbu, bet arī pievērsties komercjomai.
- Es vēlējos tomēr pajautāt, vai šajās sarunās ir tapis tāds konkrēts izvērtējums par katru kandidātu [tiek citēts saraksta pirmais vērtējums – par Ligitu Azovsku]?
- Nu, varbūt ne tādā aspektā. Viens no maniem kritērijiem ir, ka nākamajā padomē nevajadzētu būt nevienam no esošās padomes locekļiem. Tas uzreiz sašaurina. Mans uzstādījums - arī sabalansētā pieeja, jo bija virkne kandidātu, kas koncentrējās tikai uz sabiedriskajiem medijiem.
- Bet vai ir tapis saraksts ar katra kandidāta izvērtējumu?
- Mēs vairāk runājām par kritērijiem. Protams, es esmu uzrakstījusi savu sarakstu, es esmu izvērtējusi to kandidātu atbilstību, ņemot vērā gan NVO ieteikumus par šo personu, gan ieteikumus pret šo personu. Ir cilvēki, kas nākuši pie manis un stāstījuši, kāpēc šis kandidāts atbilst vai neatbilst. Man ir mans saraksts. Tiešām, jo pirmdien mums ir balsojums...
Pietiek pilnā apmērā publicē šo „Ēlertes-Mūrnieces” sarakstu:
1. Ligita Azovska - esot parādi, reputācija ne visai, Žurnālistu padomi esot vadījusi bezzobaini, neesot reformu cilvēks.
2. Diāna Bērza - nav sabiedrībai zināma.
3. Māris Bērziņš - sakarīgs, gudrs, bet nav cīnītājs un reformators.
4. Anita Brauna - profesionāla, ir izpratne par mediju telpu, ir atbalstāma.
5. Dace Buceniece - viss ir slikti, visur sasmērējusies un vispār konceptuāli nevienu no vecās padomes.
6. Ainārs Dimants - pētnieks žurnālistikā, pasniedzējs, ir cīnītājs, ir reformspējīgs, ir atbalstāms.
7. Aija Dulevska - žurnāliste, kā eksperte pētījusi mediju vidi, bijusi dažādās darba grupās, ir atbalstāma.
8. Andrejs Dzedons - nav zināms.
9. Māra Eglīte - nav zināma.
10. Austris Grasis - labs cilvēks, bet tā nav profesija. Kompetents, bet neaizsargās LV informatīvo telpu. Nesaprot kopainu. Ir publiski iestājies par latviešu valodas nepaplašināšanu. Bet par šo ir šaubas - viņš varētu pārliecināt par sevi.
11. Gints Grūbe - vērā ņemams, premjeru raidījums bijis labs. Ir skats par kvalitātes nepieciešamību. Bet nostājies pret mazajām TV - tas Mūrniecei ne visai. Kopumā atbalstāms.
12. Edvīns Inkēns - nevienam nepatīk.
13 Darija Juškeviča - darbojusies TV, bet ne pārāk veiksmīgi. Nav reformu cilvēks.
14. Sergejs Kārītis - bijis iepriekš Padomē. Turklāt saistīts ar PBK.
15. Andris Ķēniņš - ne, jo pārņems veco slikto Padomes pieredzi.
16. Edgars Kramiņš - problemātisks, mēdz rīkoties neadekvāti.
17. Pēteris Krilovs - skolotāja tips, saņēmis Spēlmaņu nakts balvu. Vai varēs veltīt pietiekami daudz laika Padomes darbam? Bet kopumā atbalstāms.
18. Jurijs Kušpelo - bīstams lobijs.
19. Viola Lāzo - neatbalsta.
20. Daina Markova - īpaša priekšstata nevienam nav, bet varētu sevi parādīt pārrunās.
21. Eva Mārtuža - neatbalsta.
22. Andris Mellakauls - Nacionālā apvienība saka "noteikti nē" bez argumentiem...
23. Aleksandrs Mirlins - neatbalsta.
24. Dainis Mjartāns - vairāk nē nekā jā.
25. Andrejs Mūrnieks - nē.
26. Ilmārs Muuls - kompetents, vērā ņemams, tiek atbalstīts.
27. Rita Našeniece - Nacionālās apvienības kandidāte. Cīnītāja, ievērojama darbība starptautiskos projektos. Ir atbalstāma.
28 Renārs Neimanis - šaubas par pieredzes atbilstību un pietiekamību.
29 Modris Ozoliņš - nav zināms.
30. Imants Frederiks Ozols - nē.
31. Jānis Porietis - komponists, šaubas par kvalifikāciju.
32. Anna Rancāne - gudra, labi domājoša, ir vērts runāt. Ir atbalstāma.
33. Kristiāns Rozenvalds - nē.
34. Jānis Rušenieks - nē, dibinājis daudzas TV, nekas nav sanācis.
35. Ilze Straustiņa - varētu būt atbalstāma.
36. Gatis Strads - nē.
37. Ilze Strenga - saprot, kas notiek, zina kultūras lietas, pilsoniski apzinīga. Ir atbalstāma.
38. Rolands Tjarve - Ināra Mūrniece kategoriski iebilst.
39. Artūrs Vaiders - nē.
40. Egils Zariņš - Inkēna lobijs, pērkama raidījuma vadītājs.
41. Ivars Zviedris - uzklausāms.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
