Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
22.02.2021.
Komentāri (65)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.

Nacistu okupācijas sākumā Latvijas ebreji vairāk baidījās nevis no vācu kareivjiem, bet no latviešu kaimiņiem. Taču tviterī sākās kampaņa #FireGinaCarano, un, sekojot trendam, viņai atteica ne tikai lomu, bet atlaida no darba Holivudā vispār. Viņa esot pazemojusi cilvēkus to etniskās un reliģiskās identitātes dēļ. Patiesībā gan viņa kritizēja nevis ebrejus, bet konservatīvi noskaņoto amerikāņu dēmonizēšanu.

Vai varbūt minēt Harija Potera grāmatu autori J.K. Roulingu? Viņu cenšas izdzēst par to, kā viņa komentēja projektu "menstruējošo cilvēku" atbalstam attīstības valstīs. "Menstruējošie cilvēki," Roulinga rakstīja, "esmu droša, ka tiem bija kāds nosaukums. Palīdziet man! Siepnietes? Sobietes? Sūvates?" Roulingas tvīts esot transfobiska naida runa, kuras dēļ viņas eksistence ir pelnījusi izbeigšanu. Izdzēst Roulingu gan nav vienkārši, jo viņa ir bagāta un viņai pieder tiesības uz darbiem, no kuriem ir atkarīgs liels bizness.

Taču iedomāsimies, kas notiek ar mazāk pasargātiem cilvēkiem. Ar tādiem kā aktrise Džodija Komere, kuru pagājušajā vasarā tviterpūlis centās sabradāt aizdomu dēļ, ka viņas iespējamais amerikāņu draugs ir republikānis. Vai kā sacīkšu braucējs Konors Delijs, kurš zaudēja sponsorējumu par to, ka viņa mirušais tēvs pirms trīsdesmit gadiem bija pateicis "n" vārdu. Tikko ieceļojis Amerikā no Īrijas, viņš neapzinājās šī vārda bīstamību. Tajā laikā Konors vēl nebija dzimis, taču pēc 30 gadiem kāds to uzraka un kāra pie zvana.

Kā tas notiek? Amerikāņu komiķis Džeimijs Kilstīns aprakstīja savu darbošanos sociālā taisnīguma karotāju priekšpulkā: "No rīta piecēlies, es skatījos tviterī, kam šodien jādod virsū. Ahā, kāds ir uzrakstījis rakstu, par kuru visi ir dusmīgi. Man tas nav jālasa. Es tikai paskatos tēmturi un cenšos pateikt ļaunāko, kas līdz šim pasacīts. Slaveni cilvēki mani retvīto vai "nolaiko", un es jūtos kā sasodīts cilvēktiesību varonis. Tad es varu būt apmierināts ar sevi un mierīgi paiet garām ubagam vai, ieraugot melno, pāriet ielai otrā pusē, jo tehniski ar mani viss ir kārtībā. Es taču nosūtīju tos tvītus. Es esmu tvitera Roza Pārksa." Tā viņam esot bijusi kā atkarība. No visiem apreibināšanās veidiem šis esot devis vislielāko dopamīna šāvienu.

Kamēr es domāju, kurš ārzemju gadījums labāk ilustrētu dzēšanas kultūru, tā atnāca un pati radīja pirmo publisko latviešu upuri – Elīnu Didrihsoni. Ticēdama, ka brīvā sabiedrībā katrs cilvēks drīkst izteikt savus uzskatus, viņa tos nedz sludināja, nedz kādam uzbāzās, bet atbildēja uz jautājumu par viendzimuma laulībām. Elīna teica, ka viņa tādas neatzīst un ka viņas priekšstatos attiecībām ir jāved uz kuplu ģimeni ar tēvu, māti un bērniem.

Starp citu, tieši tā, kā aprakstīts mūsu valsts Satversmē un Civillikumā. Drīz vairāki lielie portāli triumfējoši vēstīja par Elīnas dzēšanas pasākumiem. Mūsu, latviešu, sociālā taisnīguma karotāju reakciju spilgti raksturoja Ēriks Stendzenieks: "Jūs, kas sludināt runas brīvību, viedokļa brīvību, demokrātiju, plurālismu, iekļaušanu un pieņemšanu, esat gatavi nolinčot ikvienu, ar kuru jums nesakrīt viedoklis! Jūs sakāt: "Visi viedokļi ir svarīgi, visi ir pieņemami, BET! Bloķējam Didrihsoni!!! Iznīcinām viņas biznesu!!! Darām visu, lai viņa nekad vairs neparādītos sociālajos tīklos!!! Lai viņa nomirst un sapūst savā tumšajā istabā ar melnām sienām, zem segas, embrija pozā!!!""

Amerikā vai Latvijā, tāda ir dzēšanas kultūras būtība – meklēt, ko kāds ir pateicis, kam varētu uzbrukt, un tad mēģināt viņu izolēt, atņemt iespēju izteikties un gāzt pār viņu naida lavīnu sociālajos tīklos. Izdarīt spiedienu uz upura biznesu vai darba devējiem, lai viņš zaudētu karjeru, iztiku un beigās sēdētu kā Ījabs uz savas dzīves drupām.

Karotāji neuzskata sevi par ļauniem un nevēlas tādi būt. Viņi stāsta un tic, ka dara pasauli labāku, iekļaujošāku, laipnāku un mīlošāku. Gluži kā teica Jēzus: "Viņi jūs nokaus, domādami, ka ar to kalpo Dievam." Kā var tā notikt, ka labu griboši, sabiedriski aktīvi un izglītoti cilvēki kļūst par uzbrukšanas mašīnām, par kaut ko līdzīgu nesen piesauktajiem kaujas suņiem? Interesantu skaidrojumu piedāvā kanādiešu psiholoģijas un mārketinga profesors Gads Sāds savā jaunajā grāmatā "Prāta parazīti – kā lipīgas idejas nogalina veselo saprātu".

Viņa teiktais sasaucas ar agrāko Ričarda Dokina domu par mēmi – kultūras informācijas vienību, kas no cilvēka uz cilvēku izplatās atdarināšanas ceļā. Ar to Dokins mēģināja izskaidrot, kādēļ cilvēku sabiedrībā bieži ir sastopami uzvedības veidi, kam no attīstības viedokļa nav jēgas. Sāds vispirms apraksta dabā sastopamos neiroparazītus, kuri spēj kontrolēt saimnieka nervu sistēmu un pakļauj tā uzvedību savām interesēm.

Piemēram, ir lapsenes, kuras iedēj olas taureņa kāpurā. No tām izšķiļas kāpuriņi, kuri lielā kāpura iekšienē barojas ar tā audiem. Pēc tam tie izlien laukā, kur zombētais kāpurs tos rūpīgi iekūņo un mātišķi sargā no visiem ienaidniekiem. Kamēr pats nomirst badā. Sāds novēro, ka uz cilvēkiem līdzīgā veidā iedarbojas ideopatogēni jeb parazītiskas idejas, kuras pārņem kontroli pār nēsātāja prātu, liekot viņam tos apkalpot un aizsargāt, pat kaitējot sev pašam. Ja ideopatogēni ir tik lipīgi, ka izraisa pandēmiju, tie liek sabiedrībai klusēt un doties uz apmātības bezdibeni.

Par visu ideopatogēnu vectēvu Sāds sauc postmodernismu. To viņš raksturo kā ideoloģisku terorismu, kurš realitātes un patiesības celtnēs triecas ar absurda lidmašīnām (planes of bullshit). Varētu piebilst, ka tādā gadījumā ideopatogēnu vecāmāte ir marksisma mācība par vardarbīgu cīņu pret apspiedējiem un vajadzību nojaukt tradīciju, morāles, reliģijas un citu sabiedrības struktūru virsbūvi, lai piekļūtu pamatam un to revolucionarizētu. Šī mācība iedvesmo, piemēram, Antifas darbošanos prāta parazītu pārņemtajās teritorijās.

Postmodernie ideopatogēni ir lipīgi, jo izvirza patiesi vai šķietami cēlu mērķi. Tādēļ tie spēj izplatīties labu gribošu cilvēku starpā. Taču ceļā uz šo mērķi ir jānogalina patiesība. Nēsātājam tā jau šķiet pieņemama maksa. Kā vienu simptomu Sāds min biofobiju – naidu pret bioloģiju un noliegumu, ka tai varētu būt kāda nozīme dzimuma, tā lomu vai ģimenes izpratnē. Ideopatogēni ir pievilcīgi arī ar to, ka piedāvā ļoti vienkāršu atbrīvošanu no objektīvās pasaules un sabiedrības normu saitēm. Pieliekot sev priedēkli "trans", es topu brīvs no saviem gēniem, anatomijas un aizlieguma ieiet sieviešu ģērbtuvē vai dušā. Taču Sāds atgādina, ka cilvēks spēj vienlaicīgi iet un košļāt gumiju. Mēs spējam vienlaicīgi rūpēties par transpersonu cieņu un nemācīt skolā, ka zēniem ir mēnešreizes.

Arī izglītība nav vakcīna pret prāta parazītiem. Gluži otrādi – ir jābūt intelektuālim, lai radītu īsteni absurdu ideju. Sāds norāda, ka visi šie ideopatogēni ir cēlušies akadēmiskajā vidē, universitāšu dzimtes, rasu un līdzīgās studijās. Lai saņemtu grantu pat dabaszinātņu pētījumiem, Kanādas universitātēs esot jāpamato, kā tie kalpos dažādībai, iekļaušanai un vienlīdzībai. Šo trijotni (diversity, inclusivity, equity) Sāds dēvē par jauno postmodernisma reliģiju ar izteiksmīgo akronīmu – DIE (angļu – mirsti). Visi trīs var šķist gana pievilcīgi mērķi, lai to vārdā upurētu ne tikai kādu patiesību, bet patiesības epistemoloģiju (mācību par zināšanām un to iegūšanu). Postmodernisma pētnieks Stīvens Hikss norāda, ka pēdējā laika sociālā taisnīguma karotāju aktivitātes uzplūdi ir skaidrojami ar to, ka šādu programmu absolventi no universitātēm iziet sabiedrībā, ieņem amatus un ap šo laiku ir sasnieguši kritisko masu.

Vai no prāta parazītiem var atlabt? Pieminētais Džeimijs Kilstīns stāsta, ka viņu izdziedināja tikai paša zāles, kad tviterpūlis nāca pēc viņa dvēseles. Sākās ar to, ka, apsūdzot kādu transfobijā, viņš to nosauca par idiotu. Karotāju pūlis to novērtēja kā eiblismu – noziegumu, par kura esamību viņš pat nenojauta. Eiblisms (angļu – able, spējīgs) nozīmē pārākuma apziņu, ar kādu vesels cilvēks nonicina neveselos. Tam sekoja citas apsūdzības, un drīz sociālajos tīklos Kilstīns bija kļuvis par otru Veinstīnu. Svētīga pieredze, kura spēj cilvēku dziedināt. Diemžēl tā nespēj apturēt pandēmiju. Tur, kā zināms, galvenais ir profilakse.

Iespējams, Elīna Didrihsone šobrīd sabiedrības veselībai ir tikpat nozīmīga kā Uga Dumpis vai Jurijs Perevoščikovs. Viņa ir tests, ar kuru katrs varam pārbaudīt sava prāta veselību. Nezinu, vai var palīdzēt tiem, kuri jau metās viņu dzēst un iznīcināt. Taču kopumā ir zināms, kas šādā laikā jādara, – jāievēro distance no ideopatogēniem un rokas jātur tīras no darbiem, uz kuriem tie mudina.

Dažas dienas pēc atlaišanas no "Lucasfilm Company" Džīna Karano "Instagram" rakstīja: "Viņi nevar mūs izdzēst, ja mēs viņiem to neļaujam." Tā nebija tukša bravūra. Mediju kompānija "Daily Wire", kuru pēc līdzīgas atlaišanas nodibināja Džeremijs Boreins kopā ar populāro komentētāju Benu Šapiro, uzaicināja Karano ne tikai tēlot jaunā filmā, bet to pat režisēt un producēt. Džīna atzina, ka tieši tagad ir piepildījies viņas sapnis. Gluži vai Jāzepa stāsts, kur brāļi gribēja ļaunu, bet Dievs no tā izveidoja labu.

Protams, filma ir dārgs projekts, tādēļ Bens Šapiro aicināja domubiedrus atbalstīt "Daily Wire" ar abonementiem. "Lieciet savu maku tur, kur ir jūsu mute," viņš teica. Tas nozīmē – solidaritātei vairāk jāizpaužas darbos nekā vārdos. Es teiktu, ka tagad atbalstīt Elīnu Didrihsoni un viņas uzņēmumu ir ne tikai viņas ticības biedru interesēs, bet visu to interesēs, kam rūp tradicionālā dzīvesziņa un miers sabiedrībā. Tas, ko vieglprātīgi apzīmē par Didrihsones skandālu, ir daudz nopietnāk, nekā šķiet. Ja karotāju pūlim izdosies viņu izdzēst, tad, asiņu garšu sajutis, tas iekarsīs linčot vēl. Ja dzēšanas kultūra mūsu zemē attīstīsies un ies plašumā, tad relatīvā drošībā būs tikai ļoti bagātie un ļoti veiksmīgi pašnodarbinātie, vai arī tie, kas klusi pakļausies tirānijai. Dzīves telpa Latvijā kļūs tikpat bīstami sašķelta kā patlaban Amerikā.

Elīnas pirmā reakcija bija izdzēst savu "Instagram" ierakstu un mēģināt izskaidroties. Dabisks solis, bet diemžēl bez izredzēm. Taisnoties mēģināja arī Roulinga, taču pat viņai tas nepalīdzēja. Sociālā taisnīguma karotāju pasaulē nav iebūvēts reabilitācijas vai piedošanas ceļš. Te drīzāk jāmācās no Pilāta – ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis. Tūkstoš gadu perspektīvā viņa uzraksts uz Kristus krusta bija mūža nozīmīgākie vārdi. Ja teici patiesību, netaisnojies pūlim.

Taviem vārdiem piešķirs visciniskāko skaidrojumu un teiks, ka tu taisnojies, lai glābtu savu biznesu. Tas viņus tikai spārnos. Tā vietā dzīvo saskaņā ar saviem ideāliem. Īstenībā šī ir Elīnas kristīgās dzīves virsotne. Šajās dienās viņa ļoti personīgi piedalās Kristus dzīvē. Jēzu izģērba pūļa priekšā un piesita krustā. Tagad Jēzus pieredze atspoguļojas Elīnas pieredzē. Ja kādu mīlam, tad nevairāmies būt ar viņu kopā. Viņš atbildēs ar to, ka nebijušā veidā ienāks viņas dzīvē un tajā piedalīsies.

Novērtē šo rakstu:

199
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...