Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Latvijas lielāko elektronikas un sadzīves tehnikas tirgotāju - Elkor grupu nule ierosinātais kriminālprocess par naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem liek atskatīties grupas vēsturē kopš tās dibināšanas brīža deviņdesmito gadu sākumā. Secinājums ir īss – visus savas pastāvēšanas divus gadu desmitus grupa, par kuras bosu visus šos gadus ir uzskatīts 1968. gadā dzimušais Aleksandrs Popovs, vērotājam no malas ir bijusi faktiski vienlīdz noslēpumaina, lai neteiktu – viegli aizdomīga.

Ko par pirmsākumiem presei stāstījis pats Popovs

„Mani vecāki ir rīdzinieki. Mācījos Rīgā. Tēvs ir inženieris celtnieks, vēl arvien strādā par pasniedzēju. Māte poligrāfiste – šķiet, tā viņas profesiju sauca padomju laikā.

Beidzis vidusskolu, 1986. gadā aizgāju dienēt. 1988. gadā pārnācu no armijas un iestājos darbā rūpnīcā. Darbs bija saistīts ar manu hobiju – radioelektroniku. Jau skolas laikā meistaroju dažādas mūzikas ietaises.Vispār esmu strādājis vairākās, arī Popova radiorūpnīcā, bet pēc armijas strādāju Komutatorā.

Drīz sākās perestroika. 1989. gadā iestājos institūtā, un tai pašā laikā paziņas man piedāvāja strādāt šūšanas kooperatīvā. Tas tomēr bija labāk nekā strādāt rūpnīcā.

Sākums bija, teiksim tā, interesants – šuvējas, kuras savā profesijā nostrādājušas gadus divdesmit, un es, kurš profesionālās šujmašīnas ieraudzīja pirmoreiz... Tur bija viens labs brigadieris, var teikt, darbaudzinātājs, no viņa es noskatījos, kas jādara. Pēc tam jau kā lietpratējs centos palīdzēt šuvējām. Kā šuvējs. Tajā laikā, ja atceraties, visi nodarbojās ar šūšanu. Pieprasījums bija liels.

1989. gadā vēl nedomāju par sava biznesa veidošanu. Mana minimālā programma bija iemācīties šūt – gan pašam noderēs, gan citiem varēs palīdzēt. Tolaik varēja sēdēt mājās, šūt un ar to labi nopelnīt.

Kooperatīvā nostrādāju tikai kādu pusgadu. Manas ilūzijas attiecībā uz izaugsmes iespējām tur ātri izplēnēja. Šuvējām tika maksāts vairāk nekā šūšanas fabrikās, bet es sapratu, ka te nenopelnīšu vairāk, kā biju saņēmis rūpnīcā. Tad jau, pats šujot mājās, varēju dabūt vairāk. Pluss bija tas, ka, staigādams pakaļ brigadierim, paguvu iepazīties ar ražošanas mikromodeli, un pēc pusgada man jau šī shēma bija skaidra. Problēma bija tikai dabūt visu pārējo.

Gatavojos jau iegādāties šujmašīnu, taču viss attīstījās straujāk, nekā biju domājis. Cits paziņa, kaimiņš, kurš bija pieredzes bagātāks, gatavojās iegādāties jau izveidotu šuvēju kooperatīvu, kura īpašnieks taisījās braukt prom no Latvijas. Sapratis, ka te man būtu iespēja pacelties pāri šuvēja statusam, sāku savu paziņu pārliecināt, ka bez manis viņam nekādi neiztikt.

Galu galā pierunāju viņu, un mēs sākām divatā. Aizdevu visu, kas man bija, no cita paziņas vēl aizņēmos naudu, kas bija nepieciešama, lai varētu līdzīgi iet daļā. Tā no šuvēja kļuvu par šūšanas organizatoru. Mans partneris bija pieredzējušāks, viņš nodarbojās ar produkcijas realizāciju – veikaliem, tirgiem, bet es piegriezu, izvadāju darbu mājstrādniecēm.

Pēc tam, kā tas dažkārt gadās, partneris kaut ko izdarīja, man nezinot, es to vēlāk uzzināju, un mēs izšķīrāmies. Uz bijušā drupām sākās viss pārējais. Būtībā viņam palika viss kooperatīvs, es sāku no nulles, ja neskaita pieredzi. Turpināju ar šūšanu. Izstrādāju kādu trīs jaku modeļus (tolaik sortiments nevienu īpaši neinteresēja), un organizēju ražošanu. Dažreiz vēl tagad, ejot pa Rīgu, ieraugu savu jaku kādam mugurā un nodomāju: “Ak, Dievs, tik daudz laika pagājis, bet tās vēl kāds valkā...”

Tā tas gāja līdz tam brīdim, kad Latvija 90. gadu sākumā kļuva neatkarīga un slēdza robežas. Pirms tam veikali, kuros nodevu savas jakas, būtībā darbojās kā vairumtirdzniecības bāzes, kurās veda preci no visas Savienības, bet pēc robežu slēgšanas prece no Krievijas tiem vairs netika vesta. Pilsētas centrā iegādāties apģērbu kļuva grūti. Tad sākās Sporta manēžas un Sporta pils kā tirdzniecības centru laiks. Veikali jakas tikpat kā vairs neņēma, un mums nekas cits neatlika kā pašiem tās tirgot. Abi ar Andreju Vlasovu noīrējām vietu un pārdevām jakas.

Tas bija brīnišķīgs laiks. Mums bija tikai ziemas jakas, jo vasaras jakas šūt nebija izdevīgi. Bija vasara, jūlijs, bet mūsu ziemas jakas izpirka tik ātri, ka nespējām vien pievest jaunas. Visu savu iekrājušos produkciju izpārdevām ļoti ātri.

Manēžas laikos mūsu jakas izpirka pa divām trim uzreiz, kāda tur konkurence? To sākām sajust, kad parādījās Sporta pils. Atceros, kad tā tika atvērta, vēl ilgi domāju, vai mums tur būtu jātirgo. Tomēr aizgājām, bet jau jutām, ka mūsu jakas pārdot kļūst grūtāk. Kļuva skaidrs, ka ar Turcijas jakām cīnīties nespēsim. Kaut vai tāpēc, ka vieglāk ir aizbraukt uz Turciju, nopirkt gatavu preci un te pārdot, kamēr vienai mūsu jakai bija ap 70 detaļu un procesu varēja nobremzēt kaut vai pogu piegādātājs.

Kad sāku lidot uz Turciju, citiem tas jau pāris gadus bija noregulēts bizness. Turcijā iegāju šūšanas fabrikā paskatīties, kā viņi šuj, un saķēru galvu, ieraudzījis, ka šūšanas kvalitāte tur ir daudz zemāka nekā Latvijā. Mēģināju viņus kaut kā pamācīt, bet tad sapratu, ka tās ir veltas pūles, jo cilvēki pērk tik un tā, – izskatās labi, rāvējslēdzējs spīd, maksā lēti...

Vispirms vedu šurp bikses. Pirmās partijas aizgāja ļoti labi. Pēc tam palielinājām sortimentu. Ievedām gan King Size jakas, gan ādu, gan pildspalvas – visu, ko varēja pārdot, un tas viss bija izlikts Sporta pilī četros kvadrātmetros.

Biju iemanījies braukt uz Turciju pat divreiz nedēļā. Divas naktis neguli, tad atlido, atdod preci Andrejam, kurš to Sporta pilī tirgo, vienu dienu esi Rīgā un tad atkal prom uz Turciju. Bija tādi trīs ārprāta mēneši. Tolaik varēja pārdot visu.

Tad man sāka gribēties kaut ko solīdāku un globālāku. Mēģinājām tirgot automašīnas. Bijām pat uz Vāciju aizbraukuši un atdzinuši mašīnas. Tās palika nepārdotas, toties es sapratu, ka tāda autotirdzniecība nav priekš manis. Pamazām attīstījās tirdzniecība Sporta pilī, vienubrīd man tur bija jau trīs vai četras tirdzniecības vietas.

Vienubrīd savā tirdzniecībā bijām sasnieguši zināmu piesātinājuma stāvokli. Arī lidot kļuva arvien grūtāk. Ap to laiku Sporta pilī jau pilnā sparā tika tirgota arī elektronika. Es uz to vienmēr ar vienu aci biju skatījies. Iznāca tā, ka firmas, kas ieveda elektroniku, bija nolēmušas nopelnīt, piesaistot jaunu klientu, un piedāvāja man iesaistīties: “Visi normāli cilvēki lido uz Emirātiem pēc aparatūras, bet tu vēl ar lupatām ņemies...” Tā iznāca iesaistīties elektronikas tirdzniecībā. Pieslēdzos tiem, kas jau labu laiku bija lidojuši uz Emirātiem.

Tolaik Emirātu apgrozījums bija iespaidīgs – uz Krieviju 60 miljardi dolāru. Viņi Emirātos elektroniku ieveda no Dienvidkorejas un Singapūras pa jūru, tāpēc spēja nodrošināt ļoti zemas cenas, jo nodokļu Emirātos vietējiem tikpat kā nebija, ka tik nodarbojas ar Emirātu attīstīšanu.

Atceros, ka mans bizness sākās tā – uzzināju, kādu svaru elektronikas var atvest par 20 tūkstošiem dolāru, un tik arī pasūtīju. Pēc pusgada tie, kas mani bija iesaistījuši šajā biznesā, vairs nepriecājās, jo es jau sāku vest vairāk nekā viņi.

Tur process bija vēl vienkāršāks nekā Turcijā. Aizej uz vairumtirdzniecības veikalu, samaksā naudu, un nekādu problēmu – tev uz viesnīcu kravas mašīnās atved aparatūru, tev ir nakts, lai to visu iesaiņotu maisos, un no rīta to aizved uz kravas lidmašīnu.

Sporta pils posmam sekoja mūsu pirmais veikals tirdzniecības centrā Minska. Kad mums to piedāvāja, ilgi domājām, kā tur ies. Sākumā man Sporta pils likās svarīgāka par veikalu, bet drīz jau izveidojām arī veikalus Valdemāra ielā un Marijas ielā 15. Tagad tie jau ir slēgti, jo Rīgas centrs ir pārsātināts ar elektronikas veikaliem.

ELKOR radās, kad elektronika mūsu piedāvājumā sāka dominēt un vajadzēja izdomāt kādu tai piemērotāku firmas nosaukumu. Apsvēru vairākus variantus un beigās paliku pie ELKOR. Ļoti vienkārši – Electronic Corporation. Mūsu pirmajos reklāmas rullīšos, ja atceraties, parādījās starojoša zvaigzne, tad izgaismojās ELKOR, planēta, parādījās dažādi elektronikas brendi, un bija arī uzraksts Electronic Corporation.

1997. gadā sapratu, ka ar mazumtirdzniecības biznesu ir par maz, ka jārada kas globālāks. Izveidoju ELKOR grupu – tā bija pirmā kompānija, kuru veidoju kā vienotāju. Tagad varētu gudri runāt par holdingu vai māteskompāniju, tolaik tas izskatījās mazliet vienkāršāk. Taču bija skaidrs, ka servisa uzņēmumu darbības spektram jābūt plašākam nekā tikai mūsu veikalu apkalpošana.”

Grupas oficiālie pirmsākumi

Savukārt oficiāli Elkor grupas pirmsākumi saistāmi ar 1994. gada vasarā reģistrēto SIA Elcor, – tās vienīgais dibinātājs un prezidents ir 1968. gadā dzimušais Aleksandrs Popovs, kurš kompānijas pamatkapitālā iegulda videomagnetofonu Aiwa 100 latu vērtībā un kā SIA nākamos darbības veidus norāda vai visas iespējamās nodarbošanās: "Mazum–, vairum–, komisijas tirdzniecība. Medicīnas pakalpojumi. Noliktavu pakalpojumi. Elektroniskās tehnikas ražošana. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi. Valūtas pirkšana un pārdošana. Remonta–celtniecības darbi. Autotransporta pakalpojumi. Mārketinga, brokeru un starpniecības pakalpojumi. Ārējā ekonomiskā darbība u.c. statūtos uzrādītie darbības veidi."

1995. gadā atbilstoši likumdošanai SIA pamatkapitāls tiek palielināts līdz 2000 latu, bet gadu vēlāk tās statūtos tiek speciāli fiksēts, kā īsti saprotams nosaukums Elcor: "Sabiedrības nosaukums: "Elektrotehniski līdzekļi cikla organizēšanai ražošanā", SIA – pilns nosaukums latviešu valodā; "Elcor" – saīsināts nosaukums latviešu valodā; " Elcor", Ltd – nosaukums angļu valodā."

Tiesa, visizplatītākā leģenda par Elkor ir tā, ka tās nosaukums patiesībā nozīmējot saīsinājumu no „Emīla Laventa korporācija” (Bankas Baltija bosa tēva vārdā) un tās pamatā esot Bankas Baltija nauda. Taču šai leģendai nav ne mazāko faktoloģisko apliecinājumu, savukārt pats Popovs kategoriski apgalvo, ka Aleksandru Laventu nepazīstot, savukārt saistībā ar baumām par sava kapitāla izcelsmi presei ir apgalvojis:

„Tās vienmēr ir bijušas saistītas ar to, kas notiek valstī. Kad bija notikumi ap Bonus, to saistīja ar mums. Kad bija Banka “Baltija” – ar Laventu. Kad Rīgai bija sarunas ar Lužkovu, dabūju dzirdēt arī par mūsu saistību ar Maskavas mēru. Šķiet, tas bija mūsu pirmā veikala laikā – eju gar šo veikalu, man pa priekšu iet divas kundzītes un skaļi spriež: “Nu, paskaties, kā viss spīd un laistās! Vai tad godīgs cilvēks var nopelnīt tādam veikalam? Nē – sazagušies!” esmu sapratis, ka tie, kas biznesu neizprot, to arī neizpratīs, tāpēc baumas būs vienmēr, un nav jēgas tās atspēkot.

Pavisam skaidri to sapratu tad, kad mans labs paziņa, ar kuru reizē sākām elektronikas biznesu, lidojām uz Emirātiem un vienā Sporta pilī stāvējām, reiz man teica: “Dzirdēju, ka tu ar Bonus esot saistīts...” Es apstulbu. Var saprast, ka pensionāre uz ielas tā runā, bet, ja to saka cilvēks, kas pārdod tādus pašus televizorus kā es... Atbildēju viņam: “Paskaties atpakaļ – kad tu brauci makšķerēt, ar sievu atpūties un citādi tērēji laiku sev, mēs strādājām pa 15–16 stundām dienā. Tur arī rodas starpība.” Bet saprotu, ka šādas baumas cilvēku psiholoģiski nomierina. Viņam ir vieglāk samierināties ar domu, ka pārējie ir zagļi, nekā saprast, ka pats nav bijis tik čakls un veiksmīgs.”

Atbilstoši oficiālajām atskaitēm Elkor grupas pirmdzimtajai bizness par veiksmīgu gan nav nosaucams: jau 1995. gadā firmas pašu kapitāls ir negatīvs un atpakaļ plusos tā arī neiekļūst, zaudējumi kopš 1996. gada palielinās un 1998. gadā pārsniedz 33 tūkstošus latu – ņemot vērā SIA nelielo apgrozījumu, pietiekami iespaidīga summa.

Taču uz A. Popovu tas formāli vairs neattiecas, - jau 1997. gada janvārī viņš kompāniju pilnībā pārdod savam vienaudzim Andrejam Sičovam, kurš to pusotru gadu vēlāk pārdēvē par SIA Elektriķis–Z, bet vēl pēc dažiem mēnešiem atzīst kompānijas maksātnespēju. Rezultātā 1999. gada rudenī tiek pabeigta bijušās SIA Elcor bankrota procedūra, tās parādiem dažādiem piegādātājiem paliekot 196 tūkstošu latu apmērā.

Savukārt jau 1997. gada jūnijā A. Popovs nodibina veselas trīs kompānijas ar vārdu Elcor nosaukumā: par 100% īpašnieku viņš kļūst gan SIA Elcor Līzings un SIA Elcor grupa, gan arī SIA Elcor–Serviss (pēdējā – gan personiski kā vienas daļas īpašnieks, gan caur Elcor grupu, kas formāli ir lielākais Elcor–Servisa dibinātājs).

Visu šo kompāniju pamatkapitāls ir minimāli noteiktie 2000 latu, un tajā, kā likums, tiek ieguldīta Elcor firmu dibināšanas dokumentos bieži pieminēta vērtība – "dators 486DX/100VIP ar monitoru SAMTRONS un skaneris HP Scan Jet 3P" (Elcor–Servisā gan tiek ieguldīts vēl arī telefona aparāts).

Šīs tad arī pašlaik ir vienīgās kompānijas, kurās oficiālo īpašnieku vidū līdz pat deviņdesmito gadu beigām ir Elcor dibinātājs A. Popovs, turklāt dažām gan mainās nosaukums, gan būtiski sarūk A. Popova īpašuma daļa un viņa formālā ietekme.

Grupas izplešanās un sazarošanās

Tomēr jau SIA Elcor 1996. gada bilancē kā saistītie uzņēmumi minētas firmas ar nosaukumiem, kuros, lieki teikt, arī nav atrodams nosaukums Elcor vai Elkor, – plašākai sabiedrībai galīgi neko neizsakošas SIA TRAS, TPS, Paris, Elios.

Savukārt SIA Elcor grupa reģistrācijas lietai 90. gadu beigās pievienots šāds saistīto kompāniju saraksts – SIA Elcor, Paris (domāta Paris Ltd. – niecīga viena dibinātāja SIA ar vēlāk negatīvu pašu kapitālu un faktiski nulles līmeņa apgrozījumu), TRAS, TPS, ILPS, Sporta Stils, Savers un Elcor–Serviss.

Papētot šo kompāniju vēsturi, izrādās, ka savulaik dažā labā līdzīpašnieku vidū ir bijis tas pats A. Popovs. Tā, piemēram, 1995. gadā dibinātajā SIA TPS (starp citu, arī tās statūtkapitālā tradicionāli ir ieguldīts dators un printeris) A. Popovs vēl 1997. gada sākumā ir bijis vienīgais īpašnieks, taču tad visu kompāniju pārdevis Andrejam Sičovam. Arī šīs SIA gada pārskatā jau 1996. gadā kā saistītie uzņēmumi minētas jau zināmās SIA Elcor, TRAS, Paris un Elios.

Vēl 2002. gadā formālais šo firmu saistošais elements, kas ļautu runāt par ar skaidrām juridiskām saitēm vienotu uzņēmumu grupu, ir meklējams nevis Uzņēmumu reģistrā, bet gan Patentu valdē. Saskaņā ar Patentu valdes oficiālo informāciju tieši A. Popovam pieder preču zīmes ELCOR electronic corporation (sākotnēji tā piederējusi SIA Elcor), ELCOR, ELCOR COMPUTER SYSTEM, ELKOR, DOMO TEHNIKA, SPORTA STILS, u.c. Turklāt 2002. gada maija sākumā no viņa tiek saņemti pieteikumi arī uz preču zīmēm ELKOR SPORT, ELKORTEHNIKA un ELKOR FOTO.

Tieši zem šīm un vēl dažām izkārtnēm ap 2001. gadu ir atvērti jau vairāk nekā 60 veikalu, bāru un restorānu, kuri visi kā viens saskaņā ar oficiāliem datiem pieder ļoti ierobežotam cilvēku lokam – A. Sičovam, Andrejam Grikem, Andrejam Vlasovam un Grigorijam Oseledko. Šī it kā neformālā, taču pietiekami cieši saistītā kompāniju grupa ar aptuveni 20 miljonu latu gada apgrozījumu tad arī tobrīd ir meklētā Elkor grupa.

Šo tobrīd kopumā apmēram 20 kompāniju (tostarp līzinga un servisa kompānija) kopējais gada apgrozījums 2001. gadā tuvojas 20 miljoniem latu. Grupā ietilpst vairāk nekā 60 veikalu un restorānu, tostarp Domotehnika, Mobitel, M Daile, Elkor foto, Sporta Stils tīkli, kā arī Idators, Killtec, Kettler, Lotto, Verry, Podium, Elkor logi, Hi-Fi Studio, Elkor sistēma, Siemens centrs, Sony centrs, Panasonic/Technics, angļu pabs Dickens, īru pabs Paddy Whelan’s, u.c. Grupai pieder arī virkne ievērojamu nekustamo īpašumu Rīgā, tostarp Brīvības bulvārī 21, Brīvības gatvē 201, Brīvības ielā 88.

2002. gada šķietamais juceklis

No „elkoriešiem” 2002. gadā salīdzinoši vistrūcīgākais ir G. Oseledko, kuram pieder tikai 100% SIA Salons Daina (pazīstamais veikals Brīvības un Elizabetes ielu stūrī) un 93% SIA Salons Daina 1, kā arī 100% SIA Fleris. Vienlaikus viņš ir arī direktors divās attiecīgi A. Sičovam un A. Vlasovam simtprocentīgi piederošās kompānijās – SIA Savers un SIA Evins (pirmā pazīstama kā nekustamo īpašumu apsaimniekotāja, un A. Sičovs par tās īpašnieku kļuvis tikai 2002. gada 26. jūnijā, otras zināmākie īpašumi ir Vecrīgas krogi Dickens un Paddy Whelan’s).

Papildus šai kompānijai A. Sičovam īpašuma daļas (visur 100% – tā vispār tolaik ir raksturīga Elkor grupas iezīme, ka faktiski jebkura kompānija ir tikai viena cilvēka īpašums) Ls 17 000 nominālvērtībā pieder SIA Mūzikas pasaule, Ls 2100 nominālvērtībā – SIA ILPS, Ls 36 600 vērtībā – SIA Elios, Ls 2000 nominālvērtībā – SIA Intermuzika, Ls 2000 nominālvērtībā – SIA TPS un SIA TRAS, bet Ls 31 200 nominālvērtībā – SIA Sporta Stils.

Savukārt A. Vlasovam īpašuma daļas Ls 7500 nominālvērtībā pieder SIA A.C.E., Ls 2000 – SIA Stangers un SIA Podiums, Ls 708 500 – SIA Neobalts. Kompānijās Neobalts un Evins viņš ir arī amatpersona – nosaukts attiecīgi par direktoru un īpašnieku, turklāt interesanti, ka visās šajās kompānijās A. Vlasova vārds parādās, tikai sākot no 2000. gada februāra.

Būtiska ir arī A. Vlasova darbība nekustamo īpašumu jomā. Pārējo Elkor uzņēmumu īpašnieku un vadītāju oficiālie īpašumi ir salīdzinoši nelieli, – A. Sičova īpašumā oficiāli ir tikai dzīvoklis Eizenšteina ielā, bet jau pieminētā SIA Elkor Līzings un SIA Podiums direktora A. Horhorina (kuram Elkor uzņēmumos vispār nepieder nekādas īpašuma daļas) – dzīvoklis Eksporta ielā un īpašums dārzkopības sabiedrībā Allaži (Rīgas rajonā). Toties uz A. Vlasova vārda Zemesgrāmatās ir reģistrēti veseli 12 nekustamie īpašumi, un tas arī saprotams, jo jau kopš 90. gadu otrās puses viņa vārds regulāri parādās saistībā ar privatizācijas un nekustamo īpašumu darījumu sfēru.

Šis Elkor pārstāvis ir viens no ievērojamā namīpašuma Rīgā, Brīvības ielā 88 līdzīpašniekiem, un saistībā ar to bijušā rēzeknieša vārds parādās jau 1996. gadā, kad 1/16 īpašuma viņš oficiāli saņem kā dāvinājumu no 1946. gadā dzimušās Miriamas Feldonas. 1998. gada septembrī A. Vlasovs par 480 000 latu iegādājas bijušo RVR ēdināšanas cehu Brīvības gatvē 201, 1999. gada jūnijā viņš par 600 tūkstošiem latu iegādājas arī Rīgas Vagonu rūpnīcas dienvidu cehus, viņam pieder arī visa ēka un zemes gabals Audēju ielā 9, kuri 1999. gadā nopirkti par vairāk nekā 200 tūkstošiem latu.

A. Vlasovam piederošās SIA Neobalts īpašumā kopš 2002. gada maija vidus ir arī viss zemes gabals un ēkas Brīvības bulvārī 21: pagājušā gada maijā trešo daļu šī īpašuma firma no SIA Latio iegādājās par 327 tūkstošiem latu, bet atlikušo daļu, kas bija Finansu ministrijas īpašumā, 2002. gada maija vidū Valsts nekustamā īpašuma aģentūras izsolē nopirka par 656 tūkstošiem latu.

Savukārt 2000. gada februārī A. Vlasovs iegādājas VAS VEF uzņēmumu VEF veikals Rīgā, Brīvības ielā 19 (pirkuma maksa – Ls 1, taču jāpieskaita vēl Ls 530 tūkstoši, kas tiek novirzīti VEF nodokļu parādu dzēšanai), intereses viņam ir arī ēkā Merķeļa ielā 2/1. Šos un vēl citus nekustamos īpašumus savukārt apsaimnieko pašlaik A. Sičova īpašumā esošā SIA Savers, kura turklāt sākusi arī aktivitātes nekustamā īpašuma iegādes jomā: vēl nupat, piemēram, privatizēts zemes gabals Krišjāņa Barona ielā 40a.

Rezultātā visu šo kompāniju un to īpašnieku attiecības, spriežot pēc dažādiem oficiāliem datiem, ap 2002. gadu ir sapinušās visneiedomājamākajos mudžekļos, radot ne mazumu jautājumu un neskaidrību. Veikali ar līdzīgiem nosaukumiem var piederēt dažādām Elkor grupas firmām (piemēram, A. Grikes SIA Eleins pieder gan Domotehnika veikali Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielu stūrī un Marijas ielā, gan Panasonic/Technics veikals Brīvības un Dzirnavu stūrī, taču Domotehnika veikals Brīvības gatvē jau ir A. Vlasova SIA A.C.E. īpašums), vienas kompānijas īpašnieks bieži vien ir citam piederošas firmas vadītājs, veikalā ar nosaukumu Domotehnika jūs slēdzat līgumu ar SIA Elkor Līzings, bet naudu no jums iekasē, piemēram, SIA A.C.E.

Tāpat viena Elkor kompānija ēku iegādājas, otra izīrē, bet mitinās tajā vēl citas Elkor firmas (tieši tā tas ir ar ēku Brīvības bulvārī 21, ko iegādājusies A. Vlasova SIA Neobalts, bet izīrē A. Sičova SIA Savers). Turklāt parasti vienā ēkā, kas nonākusi Elkor grupas tiešā vai netiešā pārziņā, iemitinās vairākas grupas kompānijas – tā, piemēram, Sony centrs Brīvības ielā 88 pieder SIA Elios, Sporta Stils – tāda paša nosaukuma SIA, bet turpat esošais Elkor Foto veikals un Siemens centrs – SIA TRAS. Veikals Idators Valdemāra ielā 37 jau pieder SIA TPS, bet Elkor Foto un Mobitel veikali šajā pašā ēkā – SIA ILPS.

Sarežģītās Elkor grupas kompāniju attiecības atspoguļojas to gada pārskatos, īpaši pirmajos pastāvēšanas gados, kad regulāri fiksētas būtiskas vienu kompāniju parādsaistības pret otrām un to savukārt – vēl pret citām, parādoties arī jaunām, iepriekš Elkor grupas oficiālajos dokumentos neminētām personām (tā, piemēram, SIA TPS 2000. gada pārskatā kreditoru vidū minēts ne tikai A. Sičovs ar Ls 205 000, bet arī kāds I. Naglis ar 620 800 dolāriem, no kuriem 428 800 dolāri apmaksājami pēc pieciem gadiem).

Tāpat arī kompāniju interneta mājas lapās sniegtā paskopā informācija reižumis rada gan jaunas neskaidrības, gan atklāj nezināmus faktus. Tā, piemēram, Sporta Stila mājaslapā tiek vēlreiz norādīts uz juridiski nenoformēto Elkor holdinga grupu: “Firma Sporta Stils ir holdinga grupas ELKOR, kurai pieder viens no lielākajiem (vairāk nekā 60) veikalu tīkliem Latvijā, meitas uzņēmums”, kā arī minēts, ka “mūsu vairumtirdzniecība aptver visu Latvijas, Lietuvas, kā arī Igaunijas teritoriju”. (Te var atcerēties Krievijas laikraksta Vedomosti 2001. gada februāra publikācijā teikto, ka tuvākajos gados Krievijas mazumtirdzniecības tirgū varot ienākt divas Baltijas kompānijas – Kaubamaja Tallinn un Elcor.)

Elkor Computer mājaslapā savukārt ir apgalvots, ka “kompānija ar nosaukumu SIA TPS dibināta 1996. gada jūlijā, nākamajos gados strauji attīstījusies kā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kompānija, pašlaik ražo arī datorus ar brendiem idators, Magic, Dekatlons, Extreme”. Patiesībā reģistrācijas apliecība TPS izdota jau 1995. gadā, taču jau pavisam dīvains ir šīs pašas SIA TPS 2000. gada pārskats, kurā kā struktūrvienības norādīti veikali Kr. Valdemāra ielā 37, Grēcinieku ielā 30, Merķeļa ielā 21, kā arī serviss Kr. Valdemāra ielā 37 un Brīvības ielā 201. Lieta tāda, ka oficiāli Brīvības gatvē 201 atrodas nevis SIA TPS, bet gan SIA Elkorserviss tehniskais centrs...

Juceklis beidzas, mīklas paliek

No pircēja redzes viedokļa tas viss vēl 2002. gada sākumā nozīmē: veikalā ar nosaukumu, piemēram, Domotehnika viņš iegādājas veļas mašīnu, līzinga līgumu slēdz ar SIA Elkor līzings, bet pirmo iemaksu no viņa saņem jau SIA A.C.E. (kas gan nenozīmē, ka visi Domotehnikas veikali piederētu tikai šai vienai SIA). Turklāt, lai vēl papildus sajauktu galvu, šis te Domotehnikas veikals atrodas it kā Elkor grupai piederīgas, bet jau pavisam citas kompānijas īpašumā esošā ēkā. Un, protams, arī katrai no kompānijām ir vismaz formāli pavisam citi īpašnieki.

Šis šķietamais juceklis 2002. gadā beidzas līdz ar SIA Elkor grupa nosaukuma, dalībnieku, statūtu un pamatkapitāla maiņu. Šajā brīdī var fiksēt, ka Elkor uzņēmumu grupā ietilpst 24 Latvijā reģistrētas SIA: Elkor grupa, Elkorserviss, Elkor līzings, Elkordrošība, Tras, TPS, Intermuzika, Mūzikas pasaule, ILPS, Elios, Sporta Stils, Savers, Salons Daina, Neobalts, A.C.E., Evins, Stangers, Podiums, Fleris, Salons Daina 1, Eleins, Elnis, Trianons.

Savukārt redzamākā pārmaiņa ir - reorganizācijas ietvaros Elkor uzņēmumi atsakās no preču zīmēm un nosaukumiem Domotehnika, Mobitel, M Daile, Idators, Podium, Sporta Stils, Dickens, vienlaikus saglabājot ar starptautiskiem brendiem saistītus nosaukumus – Siemens centrs, Sony centrs, Loewe, Nokia, Kettler, Motivi, Lotto. Savukārt vietā nāk nosaukumi Elkortehnika, Elkor Hi-Fi, Elkor Car Audio, Elkor dators, Elkor telekom, Elkor foto, Elkor mūzika, Elkor fashion, Elkor Sound & Vision, Elkor Mode, Elkor sport, Elkor British Pub & Restaurant un Elkor sistēma.

A. Vlasovs šajā laikā skaidro, ka pirmā reorganizācijas posma mērķis bijis uzņēmumu grupas vadības optimizācija līdz ar izmaksu samazināšanos, lielāka finansu un administratīvā potenciāla koncentrācijas iespēju, konkurētspējas palielināšanos, efektivitāti un dara kvalitāti. Savukārt par izmaiņām īpašnieku vidū Elkor pārstāvis teic, ka “reāli Elkor grupas īpašnieku pulkā ienāca fiziskās personas, kuras agrāk vadīja atsevišķas firmas un bija vadoši speciālisti savā jomā”.

Tiesa, šī ienākšana oficiāli reģistrētā līmenī izpaužas tikai kā grupas nosacītās “virsotnes” – SIA Elkor grupa īpašnieku maiņa: par firmas līdzīpašnieku (5% kapitāldaļu) 2002. gada novembrī kļūst arī Andrejs Horhorins, kurš līdz šim bijis tikai Elkor kompāniju izpildstruktūrās, savukārt pārējie pieci ir jau iepriekš labi zināmie Elkor firmu īpašnieki – A. Vlasovs (20%), Andrejs Sičovs (8%), Grigorijs Oseledko un Andrejs Grike (pa 5%), kā arī Aleksandrs Popovs (57%).

Šīs īpašumdaļas gan ir salīdzinoši simboliskas, jo SIA Elkor grupa atšķirībā no citām Elkor kompānijām ir ļoti neliels apgrozījums un tā nekādā gadījumā nav uzskatāma par grupas mātes kompāniju, jo Elkor grupa nav būvēta kā stingra holdinga struktūra. “Ir izvēlēta optimāla struktūras shēma, un mēs neredzam būtiskas priekšrocības no holdingstruktūras radīšanas,” grupas uzbūvi skaidro A. Vlasovs.

Taču, lai gan oficiāli tas netiek apstiprināts, kapitāldaļu sadalījums SIA Elkor grupa šajā laikā parāda reālo ietekmi uzņēmumu grupā, par ko līdz šim tika runāts tikai neoficiāli. Tā, piemēram, lai gan līdz tam A. Popovs bija tikai pāris Elkor firmu īpašnieks, 2002. gada novembrī viņš ir kļuvis par kontrolpaketes īpašnieku vēl trīs grupas kompānijās – SIA Savers (90%), SIA Salons Daina (90%), SIA Neobalts (89,99%).

Šo pēc darbības rādītājiem ievērojami būtiskāko (salīdzinot ar SIA Elkor grupa) sabiedrību kapitāldaļas viņš saņēmis attiecīgi no A. Sičova, G. Oseledko un A. Vlasova, turklāt uz viņa vārda reģistrētas arī visas Elkor preču zīmes, ko grupas pārstāvji uzskata par stratēģiski nozīmīgu vērtību.

Reorganizācijas vēl turpinās, un rezultātā Elkor „redzamā” daļa kļūst par tipisku holdingu: kapitāldaļu izpirkuma vai maiņas darījumu rezultātā septiņas kompānijas, kuru nosaukumos ir pieminēts Elkor, simtprocentīgi pieder mātes kompānijai SIA Elkor grupa, kura īpašnieki savukārt ir tikai divas fiziskās personas – A. Vlasovs un arī iepriekš par Elkor pirmo personu uzskatītais, taču „ēnā” stāvējušais A. Popovs.

Viņš pats tobrīd jau saka, ka vēl pirms pāris gadiem „Elkor kā tāda nebija”, savukārt pašlaik esot izveidota sistēma, kuras ietvaros „Elkor Tehnikai pre­ces pie­gā­dā Elkor mei­tas­kom­pā­ni­ja, Elkor Serviss no­dro­ši­na ser­vi­su, Elkor Lī­zings sniedz lī­zin­ga pakalpojumus, no­sau­kums ir viens, kor­po­ra­tī­vā re­klā­ma un vei­ka­la di­zains arī – var teikt, ka tas nāk no ma­nis jeb no Elkor gru­pas. Bet kom­pā­ni­ja, kas tir­go, ju­ri­dis­ki ir ne­at­ka­rī­ga”.

Taču, kamēr Elkor grupas pārziņā ir stratēģiskā vadība, vairumtirdzniecība, loģistika, serviss, līzings un apsardze, vēl joprojām Elkor veikalu īpašnieces ir kompānijas, kuras vismaz formāli ar grupu nekas nesaista. Tomēr šādas saites neapšaubāmi pastāv: šeit netiek pieļauta nekāda franšīze, kompāniju īpašnieki ir gan cilvēki, kuri iepriekš brīdi pabijuši SIA Elkor grupa īpašnieku vidū, gan personas, kas vismaz formāli iegādājušās iepriekš grupā oficiāli ietilpušas kompānijas, – ar vārdu sakot, tikai un vienīgi savējie.

Pats A. Popovs šajā laikā nevēlas runāt par saitēm, kuras ir šo kompāniju un „redzamā” Elkor starpā, tomēr atzīst, ka „Elkor ir ce­ļā uz ap­vie­no­ša­nos, un ag­ri vai vē­lu tā būs vie­no­ta struk­tū­ra”. Taču no malas arī nākamajos gados izskatās, ka grupā joprojām turpinās grūti izprotamas pārmaiņas, ko, neraugoties uz vairākām palielām intervijām un īslaicīgu pievēršanos darbam ar medijiem, Elkor impērijas vadītāji un īpašnieki tā arī neizskaidro.

„Kompānija Elkor grupa dibināta 1990. gadā. Šobrīd Elkor grupa ir kļuvusi par vadošo mazumtirdzniecības kompāniju Latvijas tirgū un iemantojusi uzticama un profesionāla partnera reputāciju,” – šāds īss šīs uzņēmumu grupas pašraksturojums atrodams tās interneta mājas lapā.

Taču neskaidrības sākas jau ar šo apgalvojumu par 20 gadus ilgo vēsturi, – kā jau minēts, Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka SIA Elcor reģistrēta tikai 1994. gadā. Savukārt Elkor kompāniju īpašnieku oficiālais sastāvs regulāri mainās līdz pat brīdim, kad par visu formālās Elkor uzņēmumu grupas vienīgo īpašnieku kļūst A. Popovs.

Tas gan nebūt nenozīmē, ka visas Elkor mīklas ir atminētas: tā, piemēram, A. Popovs vienmēr ir atturējies izklāstīt apstākļus un iemeslus, kuru dēļ ir notikušas neskaitāmās Elkor uzņēmumu īpašnieku maiņas, – galu galā vēl tikai šā gada janvāra beigās pavisam klusi no saviem 20 procentiem Elkor grupas kapitāldaļu šķīrās A. Vlasovs, līdz ar ko uz šī A. Popova ilggadējā kompajona vārda pašlaik nav reģistrētas nevienas pašas kompānijas kapitāldaļas.

Tāpat vēl joprojām blakus „oficiālajai” Elkor grupai atrodas arī formāli ar to nesaistītas kompānijas, kuru reālo saistību Elkor pārstāvji nevēlas paskaidrot; visbeidzot, neraugoties uz A. Popova apgalvojumu, ka Elkor grupā neesot nekādu ārzonas kompāniju, vēl pirms pāris gadiem par Elkor (starp citu, viena no Latvijas lielākajiem reklāmdevējiem) preses reklāmām maksāja tieši kāda ārzonas kompānija.

Bagātāko pirmajā simtniekā, neraugoties uz ķibelēm

Nekas būtisks nemainās arī nākamajos gados – A. Popovs oficiāli ir visu „redzamo” Elkor kompāniju boss, savukārt grupas nekustamie īpašumi lielākoties oficiāli pieder A. Vlasovam, kurš labu laiku ir Rīgas dārgākās zemes īpašnieks. Baumas par Elkor grupas dalību „pelēkās” tehnikas tirdzniecībā un dažādās savdabīgās nodokļu optimizācijas shēmās nerimst, - taču nekādu faktoloģisku pamatojumu šīm runām tā arī nav. Vienīgais nopietnais trieciens Elkor grupai pirms nule notikušajām kratīšanām ir bijis Konkurences padomes uzliktais sods par līdzdalību tā sauktajā Samsung kartelī, no kura grupa, šķiet, izvairījusies, veicot kārtējo reorganizāciju, kas nav mainījusi A. Popova lomu Elkor grupā.

Savukārt pats A. Popovs vēl pērn žurnāla VIP Lounge publicētajā Latvijas bagātāko cilvēku simtniekā ar īpašumu novērtējumu 10 miljonu latu apmērā ieņēma 65.-78. vietu un šādu savu īpašumu kopējo raksturojumu: „Uzņēmēja dibinātā sadzīves tehnikas, sporta preču, mēbeļu un elektronikas tirdzniecības, līzinga un apsardzes uzņēmumu grupa šogad svinēja pastāvēšanas divdesmitgadi, un atšķirībā no 2008. gada, kad Elkor uzņēmumus piemeklēja strauja vērtības samazināšanās (un pamatīgi zaudējumi), nu situācija stabilizējusies, Elkor uzņēmumiem savam vienīgajam īpašniekam pērn nodrošinot 849 tūkstošus latu lielu peļņas daļu.”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...