Iesaki rakstu: 
Tāpat kā droši vien mums visiem man Stambulas konvencijas (turpmāk SK vai konvencija) nosaukums jau ir līdz nāvei apnicis. Bet, goda vārds, — interese par visu šo emociju jūru, procedūru murgu, interpretāciju vingrinājumiem un politisko nodevību komplektu, kas ap to vijas, tikai pieaug. Te viss tik ļoti sapīts vienuviet, ka man gribas to visu ’’salikt pa plauktiem’’. Un, ņemot vērā, ka tas viss arvien vairāk atgādina politisku seriālu, es sadalīšu to visu sezonās.
Pirmā sezona (2016–2021)
2016. gada maijā Stambulas konvenciju Latvijas vārdā paraksta toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Reiru parakstīt deleģē Māra Kučinska (ZZS) vadītais Ministru kabinets. Pirms parakstīšanas pret to kategoriski iestājas Nacionālā apvienība — tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iesniedz negatīvu atzinumu (sagatavojusi dr.iur. Baiba Rudevska).
Pret Rasnaču un Nacionālo apvienību (NA) vēršas koalīcijas ’’svētās’’ dusmas. Politaudzinātāju vidū ir gan “Vienotības” Jānis Reirs, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, gan arī ZZS premjers Māris Kučinskis, kurš paziņo, ka viņam nekad neesot bijušas “ne mazākās šaubas”, ka konvencija tiks parakstīta. Publiskā telpā izskan runas pat par Rasnača demisijas pieprasīšanu.
Miera labad, ļaujot NA ’’saglabāt seju’’, tiek izlemts SK pievienot īpašu deklarāciju. NA to publiski pasniedz kā savu nelielu uzvaru. Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs pravietiski izsakās, ka “ne šī, ne nākamā Saeima neratificēs šādu deklarāciju”. Un, skat, tā tiešām netiek ratificēta ne 12., ne 13. Saeimā.[1]
Pirmās sezonas fināls — “Vienotības” un “Progresīvo” (paristu) deputāti 2021. gadā vēršas Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai saņemtu spriedumu, kas pasteidzinātu ratifikāciju Saeimā un aizvērtu visiem mutes, jo kurš gan pret Temīdu iedrošinātos iestāties. Tiesa 2021. gada 4. jūnijā pieņem spriedumu - SK atbilst Satversmei un tās vērtībām. Pirmās sezonas beigas…
Otrā sezona (2022–2024)
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) pēc 14. Saeimas vēlēšanām 2022.gadā izveido valdību kopā ar ’Nacionālo apvienību’ un ’’Apvienoto sarakstu’’. “Vienotība” mēģina, bet nespēj pierunāt šos savus konservatīvos partnerus atbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Un te sākas īstie sižeta pavērsieni: Kariņu 2023.gadā nomaina Evika Siliņa, un komplektā tiek nomainīti arī koalīcijas partneri. Par “Vienotības” jaunajiem sabiedrotajiem kļūst ’’Progresīvie ’’ — tie paši, kuri SK ratifikāciju bija ierakstījuši savos priekšvēlēšanu solījumos, — un ZZS, kas konvenciju jau 2016. gadā atbalstīja tās parakstīšanas brīdī.
Kā 2023. gada pavasarī baumoja Rīgas taksisti (un, jā, viņiem parasti ir savi “avoti”), — visu šo rokādi esot organizējis toreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Var jau būt, ka taksisti šoreiz trāpīja desmitniekā, jo 2023. gada 31. maijā ar ZZS un ’’Progresīvo ’’ balsīm Rinkēvičs tiek ievēlēts par valsts prezidentu.
Un tad ieslēdzas “sezonas kulminācija”: 2024. gada 10. janvārī ar ZZS un ’’Progresīvo’’ balsīm konvencija tiek ratificēta. ZZS tai pievieno deklarāciju — tieši to pašu, par kuru priecājās NA 2016. gadā un par kuru bija skaidrs, ka tai nav nekāda juridiska spēka. ZZS, protams, to noliedz un apgalvo, ka deklarācijai esot milzu juridiska nozīme. Tā kā tāds Lāčplēša vairogs pasargās visus no ļaunajām sociālo dzimšu konstrukcijām. Nu, seriāls ir seriāls — katram tēlam sava loģika. Ar šo otrā sezona noslēdzas, turpinājums iznāk pēc pāris gadiem…
Trešā sezona (2025)
Opozīcijas partija — konservatīvā ’’Latvija Pirmajā Vietā’’ (LPV) — 2025. gada septembrī atkārtoti iesniedz veselu virkni likumprojektu un prasa tos nodot Saeimas komisijām. Iniciatīvas ierobežo bērnu dzimumu maiņu, iesaisti LGBT pasākumos un LGBT karogu izkāršanu pie valsts iestādēm. Šie likumprojekti jau agrāk tika noraidīti Siliņas koalīcijā, un ZZS toreiz vienmēr balsoja “pret”. Tāpēc šoks iesniedzējiem ir pamatīgs, kad ZZS — pilnīgi pretēji koalīcijas līgumam — pēkšņi atbalsta visas LPV iniciatīvas.
Un te sākas īsta trešās sezonas drāma. LPV, piesaistot AS un NA deputātus, nekavējoties iesniedz likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Un? Un ZZS atkal nobalso “par”![2] Daži, ieskaitot Māri Kučinski, dziļdomīgi atturas. Rezultāts: likumprojekts ar ZZS atbalstu tiek nodots Saeimas Ārlietu komisijai tālākai izstrādei, [3] kas Ināras Mūrnieces pieredzējušajā vadībā to aizvada līdz 1. lasījumam 22. oktobrī. ZZS sabiedrībai skaidro, ka “vīlušies deklarācijas spēkā” un kā konservatīvai partijai viņiem “esot jāreaģē”. Nu, jā… protams.
Es tik no sevis piebilstu, ka 15. Saeimas vēlēšanas tuvojas, bet ZZS reitingi izskatās galīgi švaki. Sezonas izskaņā parādās valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tēls, kura rokās drīzumā nonāks ar ZZS atbalstu pieņemtā likumprojekta liktenis. Izsludinās? Atgriezīs Saeimai atpakaļ otrai caurlūkošanai vai apturēs? Varbūt nodos tautas nobalsošanai?
Ceturtā sezona, kas, izskatās, nebūs noslēdzošā… (2025)
Stambulas konvencijas denonsēšanas likumprojekts un Saeimas Ārlietu komisijas darbs pie tā pārvēršas par īstu nervu karu. Spiediens nāk no visām pusēm: sabiedriskajām organizācijām, valsts iestādēm, ministriem, premjeres, diasporas, un — protams — grandiozas mediju mobilizācijas, kuras kulminācija ir vēl nebijusi LSM un pārējo mediju spēka demonstrācija.
29. oktobrī pie Saeimas sapulcējas vairāki tūkstoši cilvēku (LSM ziņo — 5000).
Uz skatuves — pati Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa (“Vienotība”) un Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”).
Cilvēku rokās plakāti ar “komplimentiem” SK denonsēšanas atbalstītājiem:
“Meliem ZZS īsas kājas”, “Kauns un negods”, “Kopējot Krieviju neaizstāvat Latviju”, “Kur latvju meitas dzied? Kapos!”, “Kremļa ķepas nost no brīvas Latvijas!”.
Uz LPV biroja kāpnēm parādās partiju iebiedējoši zīmējumi ar Putinu un Aināru Šleseru, kā arī kristietību zaimojoši attēli. Vienā no tiem — ASV prezidents Donalds Tramps, kurš “pavēl Šleseram sist sievietes”. Tāds “progresīvs” humors… LPV līderis Ainārs Šlesers sociālajos tīklos saņem nāves draudus un ir spiests vērsties policijā. Tiek aizturēts cilvēks, kurš pats internetā plātījies ar somu, kurā “esot slepkavības ierocis”. Izrādās — dedzīgs “Progresīvo” atbalstītājs. No partijas — pilnīgs klusums. Ne atvainošanās, ne nožēlas. Nekā.
Bet sižets tāpēc neapstājas. Nākamajā dienā, 30. oktobrī Saeima tomēr nobalso galīgajā lasījumā PAR Stambulas konvencijas denonsēšanu. Un tad valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atsakās izsludināt likumu un 3. novembrī to nosūta atpakaļ Saeimai. Juridiski argumenti formāli, bet ar būtisku politisku aicinājumu — nodot jautājumu izlemšanai nākamajai Saeimai.[4]
Juridiski to vispār nav iespējams izpildīt, bet Saeimas vairākums pie šī “glābšanas riņķa” pieķeras kā slīcējs pie salmiņa. Gandrīz visi — izņemot LPV, kas paliek pie savas pārliecības, ka konvencija ir jādenonsē.
2025.gada 5. novembrī Saeima nolemj ’’atstāt’’ (neskatīt atkārtoti) SK denonsēšanas jautājumu nākamās Saeimas ziņā. “Par” vienotā balsojumā nobalso “Vienotība”, “Progresīvie”, kā arī ”Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība. Nu lai noņemtu no dienas kārtības SK. ZZS deputāti vispār balsojumā nepiedalās.
Vienīgā, kas debatēs uzstājas un nosauc lietas īstajā vārdā, ir Linda Liepiņa (LPV), kas, vēršoties pie deputātiem, pasaka, ka “Saeimas vairākums nav izturējis spiedienu. Nacionālā apvienība un „Apvienotais saraksts” — neceliet to, ko jūs nevarat panest!”. Taču fakts ir fakts 14. Saeima jautājumu ir faktiski izslēgusi no savas darba kārtības.
Vai to turpinās 15. Saeima, lai gan Rinkēvičs ar savu aicinājumu varēja vērsties tikai pie 14.Saeimas? Absolūti nekādu garantiju, jo aicinājums 15.Saeimai nav nekādā ziņā saistošs. Seriāls turpinās. Un, spriežot pēc sižeta dinamikas, vēl tikai sākas interesantākais.
Beidzot noslēdzošais komentārs
Eksprezidents Egils Levits 2025. gada 17. novembra “Rīta Panorāmā” diezgan precīzi noformulējis būtību, ko vēlos pateikt, - “jautājums nav par vardarbību pret sievietēm, jo patiesībā abas puses ir pret vardarbību”, un “racionāla diskusija nav iespējama”.
Pilnīgi piekrītu — SK sen vairs nav dokuments par vardarbības novēršanu. Tas laika gaitā ir kļuvis par simbolu. Un politiķi tāpat kā sabiedrība to tā arī uztver. Tātad pēc četrām sezonām šim “seriālam” es izdarīšu vairākus skaidrus secinājumus:
1. Liberālā sabiedrība ir parādījusi spēju mobilizēties.
Liberālā sabiedrība parāda stingru nostāju un spēju mobilizēt savu elektorātu. 2025.gada 29. oktobra 2025. gada 6. novembra piketā piedalās tūkstošiem cilvēku. "ManaBalss.lv" ir savākti teju 65 000 cilvēku paraksti zem aicinājuma Rinkēvičam neparakstīt likumprojektu. Tas ir iespaidīgi un jāatzīst — neatkarīgi no tā, pie kādas nometnes cilvēks pieder.
2. Mediji vairs nav neatkarīgi — tie ir koalīcijas megafons.
Paskatoties, kā LSM un citi mediji atspoguļoja un organizēja (!) piketus, jāsecina:
valsts finansējums medijiem tos ir padarījis politiski atkarīgus. Godīgi sakot — tas bija redzams jau Covid laikā, kad LSM no informatīva medija pārvērtās par propagandas ruporu. 2025. gadā tas vienkārši vairs netiek slēpts.
3. Tiesa vienmēr izvēlēsies liberālo pozīciju.
Jautājums nav vai. Jautājums ir tikai — ar kādu juridisko pamatojumu.
To parādīja gan Satversmes tiesas spriedumi par partnerībām, gan 2021. gada SK spriedums, gan visa judikatūras dinamika pēdējos gados.
4. Saeimas partijas ir kļuvušas par “ģeometriski bīdāmajām frakcijām”.
Ja vajag — nobalsos tā, ja vajag — otrādi. To jau pierādīja Jaunās konservatīvās partijas sadarbība ar “Vienotību” 13. Saeimā partnerattiecību balsojumā. 2025. gadā tas kļūst par normu. Koalīcija? Opozīcija? Tās vairs ir tikai dekorācijas vientiešiem..
5. ZZS politiskā vingrošana pārspēj pati sevi.
To, kas notika ar ZZS, laikam var salīdzināt tikai ar profesionālu akrobātiku.
2016: klusītēm organizē SK parakstīšanu.
2024: ar mierīgu seju to ratificē, apgalvojot, ka deklarācijai ir nozīme (visi zina, ka nav).
2025: pēkšņi “atklāj”, ka ir piekrāpti par “sociālo dzimumu”. Ieslēdzas “conservative mode” → kopā ar opozīciju nobalso par SK denonsēšanu. Pēc pāris dienām… vispār nebalso un ļauj jautājumam nogrimt 14. Saeimas papīros.
Šis ir tik caurspīdīgi ciniski, ka gribas teikt: vēlēšanas tuvojas, un panic mode ir ieslēgts. Man tas viss nu ļoti, ļoti atgādina filmu “Četri balti krekli (Elpojiet dziļi…)”. Dziesmu, kurā teikts: “Un tikai reiz pa reizei kāds atgādina viņam, Ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām. Var baltos kreklus mainīt, kā maina uzskatus, Bet tad, kad vakars pienāks, tie visi melni būs…”
Šajā stāstā nav runa par krekliem. Nav runa pat par konvenciju. Runa ir par sirdsapziņu un uzticamību, kas Latvijas politikā, šķiet, kļūst par luksusa preci.
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2016-valdiba-piekrit-parakstit-stambulas-konvenciju-nvo-prasa-vertet-rasnaca-atbilstibu-amatam.a182085/
[2] https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webAll?OpenView&count=30&start=1051
[3] Deputāte Linda Liepiņa (LPV), kas ir likumprojekta iesniedzēju pārstāve prasa Saeimai likumprojektu nodot Ārlietu komisijā, kur koalīcijai ir mazākums un vada to Ināra Mūrniece (NA)
[4] https://lvportals.lv/dienaskartiba/382391-valsts-prezidents-ludz-saeimai-likuma-par-izstasanos-no-eiropas-padomes-konvencijas-par-vardarbibas-pret-sievietem-un-vardarbibas-gimene-noversanu-un-apkarosanu-otrreizeju-caurlukosanu-2025
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
