EM pati apliecina Saeimai, ka pretlikumīgie MK noteikumi pieņemti, lai varētu piesegt OIK krāpniecības
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts19.06.2018.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Saeimas plenārsēdē 20.jūnijā tiks izskatīts deputātu pieprasījums “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”.
Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) ir skaidri noteikts, ka obligātā iepirkuma (OI) ietvaros par paaugstināto tarifu drīkst pārdot tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām.
Taču, tā kā Ekonomikas ministrija (EM), nosakot komersantam OI apjomu, aprēķina to no visas uzstādītās jaudas, neņemot vērā pašas stacijas darbībai nepieciešamo, tas rada komersantam iespēju visu savu saražoto elektroenerģiju pārdot par paaugstināto tarifu OI ietvaros, bet sev nepieciešamo nopirkt “pa lēto” no citiem, veidojot tam atbilstošu pieslēguma shēmu.
Lai gan ETL paredzētā prasība attiecībā uz pašpatēriņu ir spēkā vairāk nekā desmit gadus, tikai šī gada aprīlī MK pieņēma noteikumu grozījumus, kas paredz kontrolēt OIK komersantu pieslēguma shēmu, lai varētu noteikt reālo pašpatēriņu un novērstu iespējamās krāpniecības ar to. Taču šajos noteikumos EM ir paredzējusi pārejas periodu, ka šī prasība tiks īstenota tikai no 2019.gada 1.jūlija, tikmēr nosakot, ka jebkurš pašpatēriņa apjoms, kas nav nulle, ir atbilstošs šiem noteikumiem!
Šāds MK noteikumu regulējums ir klajā pretrunā augstākminētajai likumā noteiktajai prasībai.
Kā to Saeimai apliecināja EM, šāds pārejas periods esot nepieciešams, “ņemot vērā, ka šāda prasība ir saistīta ar atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanas nosacījumiem un var prasīt laika un resursu ieguldījumu, lai tehnoloģiski pielāgotu elektrostaciju šādu nosacījumu ievērošanai”, un tiktu dots “pietiekams laiks attiecīgās prasības ievērošanas nodrošināšanai.”
Tas ir - EM pati savā atbildē Saeimai ne tikai informē, ka ilgstoši nav novērsusi un ir pieļāvusi iespējamās krāpniecības ar pašpatēriņu, bet vēl arī pati Saeimai apliecina, ka šādas darbības tiek īstenotas, un, lai tās nebūtu jāatklāj nu jau ar valdības noteikumu spēku, EM cenšas tās piesegt pretlikumīgā veidā un dot iespēju tās legalizēt, nevis uzsāk nekavējošas pārbaudes, lai atņemtu OI tiesības komersantiem, kuri ir krāpušies ar pašpatēriņu.
Ņemot vērā, ka pašpatēriņš sastāda vidēji 10% lidz 30% no AER elektrostacijā saražotās elektroenerģijas, ir pamats uzskatīt, ka EM piesedz krāpniecības vairāku miljonu vērtībā, kuras ir jāapmasā visai sabiedrībai un Latvijas tautsaimniecībai caur nepamatoti augsto OIK slogu.
Šāda EM rīcība ir pamats ne tikai ekonomikas ministra demisijai, bet arī atbilstošām darbībām tiesībsargājošajām institūcijām.
Ekonomikas ministrs savā atbildē Saeimai ir faktiski atzinis, ka minētās normas prasības netiek ievērotas, norādot, ka “Ekonomikas ministrija apliecina, ka Elektroenerģijas tirgus likuma normas attiecībā uz šiem ražotājiem tika piemērotas tik tālu, cik to bija iespējams veikt pastāvošā regulējuma ietvaros.”
Īsumā ekonomikas ministra atbildē sniegto skaidrojumu varētu rezumēt šādi – ETL paredz noteiktu principu obligātā iepirkuma sistēmas darbībai – obligātā iepirkuma ietvaros iepirkt tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, bet Ministru kabineta noteikumos “nebija noteikta kārtība (nez, kam tā bija jānosaka?), kā kontrolējama saražotās elektroenerģijas izmantošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai”, līdz ar ko šis princips faktiski netiek piemērots.
EM atbildē tam ir sniegts savdabīgs tiesiskais pamatojums (kārtējais tiesiskuma piemērs OIK afēras sakarā) – tiek vērsta uzmanība uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, kā arī uz publisko tiesību principu “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”.
Savdabīgi, ka Enerģētikas likumā noteiktais nez kāpēc tiek ignorēts vispār.
Enerģētikas likuma 76. panta pirmā daļa paredz: “Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.”
Savukārt Enerģētikas likuma 77. panta otrā daļa nosaka, ka “par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes komersantiem”.
Līdz ar to EM bija un ir pienākums pildīt ETL noteikto par pašpatēriņu un to varēja izdarīt un nokontrolēt iespējamās krāpniecības ar pašpatēriņu visu šo laiku arī bez MK noteikumu grozījumiem.
Jānorāda, ka ETL 30. panta (11) daļā ietvertais iepriekš minētais princips nav tikai formāla vai teorētiska prasība, bet gan konkrēta prasība, kuras neievērošana rada nozīmīgas nelabvēlīgas sekas (zaudējumus) visiem elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, jo atkarībā no tā, kāds elektroenerģijas apjoms tiek iepirkts obligātā iepirkuma ietvaros no konkrēta ražotāja par paaugstinātu cenu, ir tieši atkarīgs arī visu Latvijas lietotāju maksājamais obligātā iepirkuma komponentes apmērs.
Iepriekš minētā sakarā Saeimas Juridiskajam birojam ir lūgts sniegt skaidrojumu:
- Vai ekonomikas ministra sniegtais pamatojums ETL normas nepiemērošanai (t.i. bezdarbībai attiecībā uz konkrētiem energoapgādes komersantiem) – tāpēc, ka Ministru kabineta noteikumos “nebija noteikta kārtība, kā kontrolējama saražotās elektroenerģijas izmantošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai”, atbilst Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitajā daļā ietvertajam juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam, kurš tieši aizliedz iestādei atteikties piemērot tiesību normu (pieļaut bezdarbību), pamatojoties uz to, ka tiesību noma neparedz piemērošanas mehānismu, tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu?
- Vai Ekonomikas ministrijai ir jāievēro tikai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa, vai arī citas minētā likuma panta daļas (piemēram, minētā panta trešā daļa (valsts pārvaldes darbošanās sabiedrības interesēs), piektā daļa (labas pārvaldības princips), desmitā daļa (pienākums efektīvi organizēt pārvaldi, izvērtēt normatīvo regulējumu))?
- Vai Ekonomikas ministrijai ir kādas īpašas izņēmuma tiesības attiecībā uz Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitās daļas piemērošanu? Piemēram – vai Ekonomikas ministrija drīkst atlikt šīs normas piemērošanu, piemērot to tikai pēc saviem ieskatiem un atsevišķos gadījumos, piemērot to pretēji sabiedrības interesēm, piemērojot neievērot labas pārvaldības principu, piemērojot rīkoties neefektīvi un neizvērtēt normatīvo regulējumu, u.tml.?
- Vai EM, kura ir atbildīgā valsts pārvaldes institūcija par enerģētikas pārvaldes īstenošanu ir rīkojusies atbilstoši ETL un Enerģētikas likumā noteiktajām tiesību normām, paredzot MK noteikumos augstākminēto regulējumu?
- Vai Ministru kabinetam, neskatoties uz to, ka tas nav paredzēts ETL, ir atbilstošs deleģējums lemt par ETL 30. panta (11) daļā ietvertā principa nepiemērošanu vai tikai daļēju piemērošanu, vai arī tā piemērošanas atlikšanu līdz 2019. gada 1. jūlijam?
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.
Dziļi nožēloju savu gadiem ilgo aktīvo iesaisti sabiedriskajā cīņā par cilvēktiesībām. Man tas ir nesis milzīgus zaudējumus un postu.
Izdomāts stāsts par kāda Vienotības vecbiedra, iespējams, nosūtītu ziņu saviem sadarbības partneriem kādā kaimiņvalstī. Vēstule, kāda hipotētiski varētu būt uzrakstīta un pa slepeniem kanāliem, kas zina, varbūt saistītiem ar kino Pionieris afēras locekļiem, nosūtīta kaimiņos mītošam caram.
Labais tonis paredz komentāru par vēlēšanu balagānu. Divos vārdos - aplausi stāvus! Fanfaras tiem, kuri ar savu parakstu apliecināja atbalstu sistēmai. Protams, var tikai apbrīnot nekaunību tik klaji viltot "rezultātus" (iespējams, pilnīgi pretēji tautas izdarītajai "izvēlei". "Tie pēdējie būs tie pirmie, tie pirmie būs pēdējie" - tuvu pilnīgam "kājām gaisā").
Tātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Godātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
