Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nenoliedzami, Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija un jāveic Latvijas gāzes sadalīšana, taču tas ir jāīsteno Latvijas patērētāju interesēs, nevis piesedzoties ar tām, lai patiesībā nodrošinātu ērtu iespēju kādam “investoram” izdevīgi iegādāties atsevišķu Latvijas gāzesinfrastruktūras daļu, vispār nepadomājot par patērētājam kritiski svarīgiem aspektiem un kopumā padarot gāzes sistēmu dārgāku un nedrošāku. EM piedāvātais liberalizācijas modelis ļoti atgādina jau īstenoto Citadelespārdošanas shēmu, kad valdība nodrošināja ekskluzīvas iespējas to iegādāties vienam pircējam ar īpašiem noteikumiem, aizbildinoties ar ģeopolitiskiem argumentiem un laika trūkumu.

Ekonomikas ministrei D.Reizniecei-Ozolai - deputātu jautājumi par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm

Šā gada 13. oktobra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pirms virzīšanas izskatīšanai pirmajā lasījuma tika izskatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Enerģētikas likumā, kas nosaka, kādā veidā tiks pabeigta Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija.

Nav šaubu, ka Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija, lai dotu iespēju dažādiem gāzes tirgotājiem konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem un Latvijas patērētājiem izvēlēties sev izdevīgāko gāzes tirgotāju. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams sadalīt esošo Latvijas gāzes monopolu – nodalot infrastruktūru, kas ir monopols, no tirdzniecības – kur ir iespējama konkurence, un nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas lietot gāzes infrastruktūru – tīklus un pazemes gāzes krātuvi.

Diemžēl komisijas sēdē nebija iespējas saņemt Ekonomikas ministrijas pamatojumu, ka tās piedāvātais liberalizācijas modelis ir visatbilstošākais Latvijas patērētāju interesēm. Un proti: nav šaubu par to, ka ir jāveic esošā monopola sadalīšana, taču Ekonomikas ministrija piedāvā izveidot vairākus īpašnieka līmenī nodalītus monopolus –atsevišķi  sadalei un atsevišķi apvienotu monopolu pārvadei un uzglabāšanai.

Šāds sadalījums ir izdevīgs “investoram”, kurš vēlas iegādāties sev tikai izdevīgākos un stratēģiski nozīmīgākos Latvijas gāzes aktīvus, bet sadārdzinās kopējās sistēmas izmaksas Latvijas patērētājam, jo, lai Latvijas patērētāju varētu nodrošināt ar gāzi, ir nepieciešama arī sadales sistēma, kura šajā gadījumā tiek paredzēta kā vēl viens atsevišķs monopols, lai gan tehniski un tehnoloģiski tā ir vienota sistēma, un visiem gāzes tirgotājiem tā ir nepieciešama, lai varētu gāzi nogādāt līdz patērētājam.

Taču Ekonomikas ministrija piedāvā to sadalīt – kas sadārdzinās sistēmas izmaksas un padarīs sistēmu sarežģītāku, turklāt tirgotājiem,  lai piegādātu gāzi Latvijas patērētājam, vajadzēs vienoties ar diviem monopoliem, no kuriem viens joprojām varēs piederēt esošajam monopolistam.

Tāpat nav saprotams, kā praktiski ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto modeli ir paredzēts nodrošināt vajadzīgo piegāžu drošumu Latvijas patērētājam. Lai gan piedāvātajā likumprojektā ir paredzēts pēdējā garantētā piegādātāja pienākums, kas jāveic publiskajam tirgotājam, lai nodrošinātu Latvijas patērētāju ar gāzi gadījumos, kad šī lietotāja izvēlētais tirgotājs nav spējīgs vai pārtrauc gāzes piegādi, taču praktiski tas negarantē gāzes piegādi.

Reāli publiskajam tirgotājam var nebūt iespējams iegādāties šim lietotājam vajadzīgo gāzes apjomu, ņemot vērā Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmas specifiku. Apkures periodā, kad ir vislielākais gāzes patēriņš, bet gāzes piegādes iespējas Latvijai ir ļoti ierobežotas un tās tiek nodrošinātas no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, izmantojot iepriekš iesūknēto gāzi, saskaņā ar jau noslēgtajiem līgumiem, līgumi par papildu gāzes apjomu piegādi nebūs fiziski iespējami.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas ir zināms, ka Latvijas gāzes Vācijas akcionārs ir izteicis vēlmi pārdot tam piederošās Latvijas gāzes akcijas, kuras tad varētu iegādāties likumprojektā paredzētā „finanšu institūcija” un izmantot Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojektā tai paredzētās priekšrocības. Ekonomikas ministrija piedāvātajā modelī ir paredzējusi, ka nevienam gāzes ražotājam (un tirgotājam) nav tiesību iegādāties „apvienotā sistēmas operatora”  akcijas. Tas nozīmē, ka nevienam stratēģiskam investoram ar pieredzi gāzes biznesā nebūs iespējams kļūt par līdzīpašnieku ne pārvades sistēmai, ne Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.

Vai šāda situācija, kad stratēģiski svarīga infrastruktūra piederēs īpašniekam, kuram svarīga ir tikai ieguldītā kapitāla atdeve, bet kuram nav kompetences īstenot stratēģisku tam piederošās infrastruktūras attīstību, rezultātā nevar radīt nopietnus riskus Latvijas gāzes sistēmas attīstībai un efektīva gāzes tirgus funkcionēšanai ilgtermiņā?

Ņemot vērā, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas mērķis ir nodrošināt Latvijas patērētājam lētāku un drošāku gāzes piegādi, lai novērstu bažas, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais liberalizācijas modelis ir sagatavots nevis Latvijas patērētāju interesēs, bet gan, lai radītu iespēju kādam “investoram” ērti iegādāties atsevišķu Latvijas gāzes infrastruktūras daļu, lūdzam:

- Iesniegt aprēķinus, kas pamato, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais dabasgāzes tirgus liberalizācijas modelis ir Latvijas patērētājiem pats izdevīgākais.

- Iesniegt izmaksu un priekšrocību salīdzinājumu, kuras radīsies Latvijas patērētājam, īstenojot ministrijas piedāvāto liberalizācijas modeli, salīdzinot to ar situāciju, kad dabīgā monopola infrastruktūra (pārvade, uzglabāšana, sadale) no tirdzniecības tiek nodalīta kā vienots veselums, tādejādi dodot iespēju optimizēt šīs infrastruktūras uzturēšanas, ekspluatēšanas un pārvaldīšanas izmaksas un nodrošinot gāzes tirgotājiem vienkāršāku un ērtāku pieejas iespēju  Latvijas patērētājam.

- Iesniegt Jūsu piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, kas apliecina, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais liberalizācijas modelis ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas var nozīmīgi aizkavēt vai pat apdraudēt sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju.

- Izskaidrot, kādā veidā šis Ekonomikas ministrijas piedāvātais modelis nodrošinās nepieciešamo dabasgāzes piegādes drošumu Latvijas patērētājiem? Kādas un cik lielas papildu izmaksas tas radīs, lai šo piegāžu drošumu nodrošinātu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...