ENAP sāk resorisko pārbaudi par vairākus gadus slēpto lidostas auditu
PIETIEK13.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākta resoriskā pārbaude saistībā ar vairākus gadus slēpto auditu, kas atklāja nopietnus pārkāpumus starptautiskajā lidostā Rīga, kuru tolaik vadīja Andris Liepiņš (attēlā).
Pārbaude sākta pēc tam, kad LR Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi Valsts policijai pēc trīs gadus ilgas slēpšanas atklātībā nonākušos skandalozos dokumentus, kuri detalizēti rāda - par kādiem tieši pārkāpumiem un nesaimnieciskumu pirms trim gadiem amatu zaudēja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Liepiņš.
Pateicoties tam, ka šie dokumenti netika ne publiskoti, ne arī nodoti tiesībsargāšanas iestādēm, Liepiņš pēc tam varēja sekmīgi turpināt "saimniekot" VAS Latvenergo padomē, no kuras kopā ar Baibu Rubesu tika atlaists tikai pavisam nesen.
Audita veicēju ziņojumā par iepirkuma procedūru īstenošanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga bija izdarīti secinājumi par iespējamiem nopietniem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Audita darba grupa bija konstatējusi, ka Liepiņa vadībā lidostā iepirkumu process netiek veikts, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka rīcību ar kapitālsabiedrības līdzekļiem.
Tika arī secināts, ka lidostā pastāv finanšu līdzekļu nelikumīgas un nelietderīgas izlietošanas risks, kā arī korupcijas risks un pamatotas šaubas par lēmumu pieņemšanu, balstoties uz lietderības apsvērumiem, kā arī valsts amatpersonu ētikas ievērošanu.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
