Iesaki rakstu: 
Palikušas tikai dažas dienas līdz brīdim, kad Baltijas energosistēmas atdalīsies no saitēm ar Krieviju. Šis projekts jau ir gatavots vairākus gadus un būs vēsturisks brīdis mūsu neatkarības veicināšanai. Vai šie gadi ir izmantoti pietiekoši efektīvi, lai šī atslēgšanās būtu nemanāma lietotājiem? Pavērosim, ko ir veikušas mūsu energokompānijas.
Valsts akciju sabiedrība Augstsprieguma tīkls (AST) Atbildīga par drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi patērētājiem Latvijas teritorijā! To veic sadarbībā ar AS Sadales tīkls, kura piegādā elektrību līdz mājas durvīm.
Tātad šis uzņēmums ir veicis sinhronā ģeneratora uzstādīšanu un iepircis akumulatoru bateriju staciju, lai nodrošinātu elektroapgādes stabilitāti un drošumu. Veicis trešo starpvalstu savienojuma izbūvi ar Igauniju, un tas arī ir viss.
Pirms desmit gadiem ir izbūvēts Kurzemes loks, kurš nodrošina stabilu elektroenerģijas pārvadi Latvijas rietumu reģionā! Vai tikpat drošs ir austrumu reģions? Paskatoties kartē - nē. Ir austrumu “pirksti”, kas nerada drošības sajūtu. Būtu bijis vajadzīgs savienojums Rēzekne-Valmiera. Tāds projekts nav pat plānos.
Jau tagad bija vajadzīgs atklāt kabeļu līniju ar Zviedriju, bet izrādās, ka šāda veida projekts ir tikai 2029. gada plānos. Mēs paļaujamies, ka saikni ar Eiropas tīklu nodrošinās Igaunija un Lietuva. Cik tas ir droši, to mēs redzam Krievijas organizētajos sabotāžas aktos. Tā vietā, lai realizētu kabeļu savienojumu ar Zviedriju, AST veic izpēti vēl vienas līnijas būvei Kurzemes reģionā (Brocēni – Ventspils)!
Paskatoties uz jaudu sadalījumu šajā posmā, mēs neredzam nevienu patērētāju, kuram būtu vajadzīga šī līnija! Bet skaidri redzam daudzos plānotos vēja parkus, kuriem šī līnija ir vitāli nepieciešama, lai varētu realizēt savus biznesa projektus! Vai tiešām šīs līnijas celtniecība ir jāveic, izmantojot Eiropas fondus un iedzīvotāju maksājumus AST?
Šī uzņēmuma vadībā ir cilvēks, kurš strādājis gan SPRK, gan Valsts kontrolē! Vai tiešām šāda projekta realizācija atbilst saimnieciskas pārvaldes modelim? Vēl draudošāk izskan informācija, ka ir nepieciešams palielināt algu fondu, jo trūkst darbinieku, kuri varētu nodrošināt energosistēmas darbību vienotā Eiropas energotīklā!
VAI TIEŠĀM? Izrādās, ka uzņēmums nav gatavs šim pasākumam, jo nav darbinieku! Vai Klimata un enerģētikas ministrija nepārbauda uzņēmuma gatavību pārejai uz Eiropas tīklu? Kur ir skatījusies uzņēmuma padome? Rolands Irklis būs atbildīgs par sinhronizācijas procesu! Atcerieties šo uzvārdu 8., 9. februārī.
Kā šo laiku ir izmantojusi lielākā Baltijas valstu energokompānija Latvenergo? Vai ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai varētu nodrošināties ar elektrību, ja Krievija realizē savus draudus pārraut elektrības kabeļus? Varam droši apgalvot, ka nekas nav izdarīts!
Skatoties uzņēmuma vēsturiskos stratēģiskos mērķos, var redzēt, ka bija jāpabeidz visu HESu modernizācija (2022. gads) un jāuzbūvē pirmais vēja parks (2022. gads). Nav izpildīts neviens no šiem mērķiem!
Šajā laikā uzņēmuma vadība ir iemācījusies izmantot Nordpool tirgus vājās puses un nodrošināt uzņēmumam super lielu pelņu. Ja paskatās gadu rezultātus, tad var redzēt, ka saražotās elektroenerģijās daudzums nav īpaši mainījies jau vairākus gadus, bet ienākumi ir gandrīz dubultojušies.
Kas ir mainījies enerģijas tirgū no 2020 gada? Elektrības patēriņš ir samazinājies, enerģijas ģenerējošās jaudas nav pieaugušas (izņemot privātās saules stacijas)! Pieaugusi gāzes cena, bet elektrības cena ir inflācijas līderis! Ja ņem vērā, ka visas termoelektrostacijas rekonstrukcijas izmaksas ir seguši iedzīvotāji (slavenais OIK) , tad elektrības cenai tagad būtu jābūt maksimāli 10 eiro centi. Mūsu valdība ar ekonomikas ministru priekšgalā ir aizmirsusi, ka OIK tika maksāts, lai būtu pietiekoši elektrības un par sakarīgu cenu.
Latvenergo valde ar Mārtiņu Čaksti (attēlā) priekšgalā piekopj patērētāju izlaupīšanas politiku. Nopelnītā superpeļņa tiek nodota valsts kasē un izmantota apšaubāmu enerģētisku projektu uzpirkšanai. Latvenergo darbinieku kapacitāte atļauj uzņēmumam pašam realizēt saules un vēja parkus, bet esošā vadība izmanto palielo naudas plūsmu, lai atbalstītu privātpersonu uzsākto projektu pārpirkšanu. Vai tas ir mums izdevīgi? Vai Valsts kontrole ir pārbaudījusi Latvenergo pirkto energoprojektu ekonomisko lietderību? Vai tiešām enerģētikā ir sākusies zelta ēra?
Pēc visām šim pārdomām gribētos dzirdēt no Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvenergo padomes un valdes, AST padomes un valdes atbildes uz jautājumiem:
- Līnijas Brocēni -Ventspils celtniecības patiesie mērķi?
- Kad tiks realizēts elektrokabeļa starpsavienojums Latvija -Zviedrija?
- Kāda ir ekonomiskā lietderība Latvenergo iegādātiem saules un vēja parkiem?
- Kad tiks nodrošināta enerģētiskā neatkarība Baltijas valstīs?
- Kad Nordpool elektrības biržā tiks tirgota elektrība par iedzīvotājiem draudzīgu cenu?
Ceram, ka Ekonomikas ministrija dos patiesus skaidrojumus, nevis melos, kā to darīja Igaunijas - Somijas kabeļa pārrāvuma gadījumā, kad apgalvoja, ka visas Latvijas ģenerējošās jaudas ir darba kārtībā, lai gan TEC-2 viens bloks atradās remontā.
Novēlu mierīgu nedēļas nogali!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
