Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz pat 30 miljoniem eiro – šādus neoficiālos datus par nacionālās aviokompānijas airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa operatīvajiem zaudējumiem Dienai min avoti Satiksmes ministrijā. Vai šī informācija atbilst patiesībai, pagaidām nav iespējams noskaidrot, - lielā vienprātībā gan par šīm, gan par citām satraucošām ziņām saistībā ar airBaltic darbību klusē ne tikai aviokompānijas vadība, bet arī tās padome un valsts kā akcionāra pārstāvis – Satiksmes ministrija.

Gada pārskats atklāj trauksmainus faktus

Nesen publiskotais airBaltic (pilnā nosaukumā – Air Baltic Corporation) pārskats par 2018. gadu dažu iepriekšējo pārskatu kontekstā norāda uz vairākām paviršam vērotājam grūti pamanāmām tendencēm nacionālās aviokompānijas darbībā. Proti, uzņēmuma ieņēmumi no viena pasažiera pērn ir mazāki nekā 2014.gadā - ņemot vērā inflāciju, tie ir kritušies par 12 procentiem. Likviditātes koeficients ir tāds pats kā 2015. gadā, taču jāatceras, ka tieši 2015. gadā airBaltic nācās rekapitalizēt.

airBaltic rentabilitāte pēdējos trīs gados ir tikai aptuveni 1%. Salīdzinājumam, piemēram, Ryanair tā ir divdesmit reižu augstāka. Turklāt airBaltic procentos kreditoriem piecreiz vairāk nekā tas pats Ryanair, kas norāda uz būtiski augstākām aizņēmumu vai līzinga likmēm.

Uzņēmuma gada pārskati norāda arī uz neveselīgu tendenci – finansistu valodā izsakoties, financing through debt jeb to, ka aviokompānija pati investīcijas nav spējīga segt un pirkumu finansēšanai aizvien vairāk tiek izmantoti aizņēmumi.

Klāt vēl jāpievieno nepieciešamība šogad atdot aizņēmumus 35 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka atdodamā summa ir piecreiz lielāka nekā gadu iepriekš: vai nu šie aizņēmumi ir jāpārfinansē, vai arī jāatrod līdzekļi no naudas plūsmas.

Uzņēmums izvairīgs

airBaltic valdes skaidrojums par uzņēmuma darbības datiem ir ļoti izvairīgs. Uz Dienas jautājumu, vai uzņēmumam 2019. gadā ir jāatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmērā un no kurienes tiks ņemti šādi līdzekļi, sākotnējā atbilde skan: “Minētos datus iespējams iegūt no uzņēmuma ikgadējiem gada pārskatiem, kas pieejami uzņēmuma mājaslapā.” Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas uzņēmums norāda tikai to, ka tam „nav nekādu grūtību izpildīt savas saistības nedz šobrīd, nedz nākotnē. airBaltic finanšu darbība ir rūpīgi plānota un nav pamata izdarīt secinājumus par kādu negaidītu saistību apmēru pieaugumu”.

Nozīmīgo ieņēmumu kritumu no viena pārvadātā pasažiera airBaltic skaidro ar to, ka Eiropas aviācijas nozarē biļešu cenas turpina kristies jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, padarot lidošanu pievilcīgāku klientu acīs. Savukārt par zemo rentabilitāti airBaltic atbild: “Dažādi biznesa darbības modeļi piedāvā dažādu rentabilitāti – tas ir aviācijas nozares fenomens.” airBaltic rentabilitāte šobrīd liecinot par uzņēmuma izaugsmi.

„Biznesa plāns Destination 2025 paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi ar tiesībām iegādāties vēl 30 tāda paša tipa lidmašīnas. Uzņēmums pašlaik ir uz pareizā kursa, lai sasniegtu plānā definētos rezultātus. Atbalsts Destination 2025 biznesa plānam ir daļa no Latvijas valdības deklarācijas,” sākotnēji tas ir viss, ko airBaltic vēlas paskaidrot uz jautājumu, vai uzņēmums būs spējīgs turpināt jaunu lidmašīnu iegādes programmu 2020. gadā, ja šogad uzņēmumam nepievienosies jauns finanšu investors.

Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas airBaltic paskaidro tikai to, ka „pašlaik lidsabiedrība meklē labāko veidu, kā finansēt tieši papildu lidaparātu pasūtījumu”. Varianti esot trīs – jaunais konsultants - investīciju banka Greenhill & Co - piesaista investoru, tiek izdotas obligācijas vai arī kredītu izsniedz akcionāri, „kas nav vēlama opcija, jo valsts ir akcionārs un tas radītu augstas procentu likmes”.

Atbildīgās personas klusē un izvairās

Šos līdz šim neīstenotos plānus var gan veicināt, gan pārsvītrot uzņēmuma darbības rezultāti šogad, kas sabiedrībai atklāti netiek, taču amatpersonu izvairība rada iespaidu, ka Satiksmes ministrijas kuluāros pieminētie ceturkšņa zaudējumi pat 30 miljonu eiro apmērā varētu būt realitātei atbilstošs rādītājs.

„Ceram uz jūsu izpratni, ka airBaltic nepublicē un nekad nav publicējis detalizētus uzņēmuma finanšu rādītājus,” atteikumu atklāt uzņēmuma pirmā ceturkšņa darbības datus, tostarp peļņas/zaudējumu un apgrozījuma rādītājus pamato airBaltic.

Taču tā nav gluži patiesība. Vēl pagājušā gada jūlija beigās airBaltic pārstāvji ar aģentūras LETA starpniecību oficiāli informēja, ka „šā gada pirmajā ceturksnī nacionālās aviosabiedrības airBaltic apgrozījums bija 180,8 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn”. Šogad arī apgrozījuma dati pēkšņi ir izrādījušies neatklājami.

airBaltic statūti skaidri nenorāda, par kādiem jautājumiem noteikti jāinteresējas uzņēmuma padomei, taču uzņēmums atzīst, ka „atbilstoši airBaltic korporatīvās pārvaldības principiem katru gadu notiek 12 tikšanās ar uzņēmuma padomi, kurās airBaltic valde informē par uzņēmuma darbības un finanšu rādītājiem”. Tādējādi uzņēmuma padome ir informēta gan par pirmā ceturkšņa satraucošajiem darbības rezultātiem, gan par datiem, ko atklāj airBaltic pagājušā gada darbības pārskats.

airBaltic ilggadējais padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis Dienai sākotnēji telefoniski nenoliedz ziņas par uzņēmuma dramatiskajiem ceturkšņa zaudējumiem, vien norāda, ka „arī Ziemassvētku eglītēm ir tādas sezonas, kad iet švaki”.

Taču jau drīz pēc tam N. Bulmanis ar uzņēmuma korporatīvās komunikācijas pārstāvju starpniecību norāda, ka „jebkurā gadījumā, uzraugot valdes darbību, Padome rūpīgi seko kompānijas finanšu situācijai”, taču uzņēmumam esot ļoti mazs skaits akcionāru, kurus iespējams informēt par uzņēmuma darbības rezultātiem citos veidos, nepubliskojot ceturkšņa pārskatus.

Jāpiebilst, ka N. Bulmanis kategoriski norobežojas no jebkādas atbildības saistībā ar datiem par airBaltic rentabilitāti, pašu kapitālu, atdodamajiem aizņēmumiem un ieņēmumiem no viena pasažiera. Visi šie jautājumi esot tikai un vienīgi uzņēmuma valdes kompetencē.

Ministrs gaidīs pavasari

airBaltic padomes priekšsēdētājs gan atzīst, ka par padomes darbu katru mēnesi informējot Satiksmes ministriju kā uzņēmuma akcionāra – valsts – pārstāvi. Arī SM nenoliedz, ka ir informēta par pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, taču šie dati tās ieskatā esot ierobežotas pieejamības informācija.

„Ziņas par AS Air Baltic Corporation 2019. gada pirmā ceturkšņa pārskatu Jums var sniegt pats airBaltic, jo Satiksmes ministrija ir tikai viens no kompānijas akcionāriem, kas liedz vienpusēji sniegt ierobežotas pieejamības informāciju par kompānijas darbības un finanšu rādītājiem,” paziņo SM Komunikācijas nodaļa.

Taču to, ka airBaltic pirmā ceturkšņa rezultāti ir satraucoši, netieši atzīst satiksmes ministra Tāļa Linkaita preses padomniece Aļona Zandere: „Ministrs norāda, ka gada pirmais ceturksnis (ziemas sezona) aviokompānijām finansiāli ir visgrūtākais periods. Lai izdarītu secinājumus, jāsagaida visa gada rezultāti.”

Vai tas nozīmē, ka satiksmes ministrs nekādus secinājumus saistībā ar airBaltic darbību neizdarīs un nekādas darbības neveiks līdz pat nākamā gada pavasarim, kad būs pieejami auditētie šā gada gada rezultāti? „Tieši tā!” ministra vārdā atbild T. Linkaita padomniece.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...