Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu vēstuli, kurā tika pavēstīts, ka asociācija ir uzsākusi sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) – lai sakārtotu ēdināšanas nozari. Kas pati par sevi ir lieliska ideja – visi ēdināšanas biznesā darbojošies uzņēmumi varētu apstiprināt, ka tas ir ļoti nepieciešams!

Šī sadarbība sākās ar to, ka visi ēdināšanas uzņēmumi tika aicināti izdrukāt plakātu “Prasi čeku!” un izvietot to restorānā (tajā pašā laikā VID daudzos restorānos sāka veikt pārbaudes). Šī galu galā izrādījās kārtējā situācija, kurā par nodokļu maksātāju naudu tiek izveidots bezgaumīgs plakāts, sadrukāti citi uzskates materiāli (būtu interesanti uzzināt, cik naudas patiesībā tiek iztērēts šādos pasākumos) – pasākumi, kuru “sausais atlikums” ir visnotaļ apšaubāms.

Turklāt kur tieši, pēc Jūsu, VID un LVRA uzskata, restorāniem šādus plakātus vajadzētu izvietot? Un, ja jau tiešām gatavojam un drukājam plakātus, vai tiešām gaidām, ka viena no nozīmīgākajām Latvijas restorānu mērķauditorijām – kas ir tūristi – sapratīs, kas ir domāts ar šo plakātu.

Daudziem restorāniem tika pieprasīts līdz šā gada 1.jūlijam uzstādīt jaunā tipa kases aparātus, kas daudzos uzņēmējos izraisīja dažādus tehniskas un praktiskas dabas jautājumus, bet diemžēl šajā sakarā nedz VID, nedz LVRA netika sarīkojuši izpalīdzīgu akciju “Palīdzēsim ieviest jaunos kases aparātus!”.

Valsts nodokļu maksātāju līdzekļi būtu jēgpilnāk iztērēti, ja šī procesa laikā VID darbinieki būtu apstaigājuši restorānus un atbildējuši uz uzņēmēju jautājumiem, un ieteikuši labākos praktiskos risinājumus, taču par šāda tipa aktivitātēm varas iestāžu interese ir maza. Un kā gan citādi – tādu pasākumu laikā taču nav iespējas izrakstīt soda kvītis! Un vai LVRA tiešām nebūtu varējuši akciju “Prasiet čeku!” atlikt līdz augusta sākumam, kad visi restorāni būtu paspējuši tikt galā ar kases aparātu maiņu un šī procesa izraisītajiem sarežģījumiem?

Jebkurā gadījumā – lai sadarbība izveidotos veiksmīga, VID inspektoriem būtu nepieciešama kaut neliela izpratne par jomu, kurā notiekošos procesus viņiem uzdots pārbaudīt. Šķiet, ka tas nebūtu grūti – ja jau VID ir sadarbība ar LVRA, tad LVRA būtu varējusi efektīvi konsultēt VID darbiniekus par to, kā noris restorānu darbība un it īpaši par to, kā izturēties pārbaudes laikā, lai netraucētu un nešokētu restorāna viesus, tādējādi radot uzņēmumiem zaudējumus... kas taču nebūtu vēlams, jo kurš gan tādā gadījumā maksātu nodokļus?

Vēlos uzsvērt – man nav iebildumu pret to, ka tiek veiktas pārbaudes, bet liela problēma ir tā, ka VID darbinieki šo procesu veic nekorekti, neētiski un neefektīvi – viesu klātbūtnē tiek “pratināti” uzņēmuma darbinieki, VID pārstāji stundām ilgi sēž restorānā, pārvēršot to par savu personīgo biroju, kas rada restorānam tiešus zaudējumus – katrai restorāna sēdvietai sevi ir jāatpelna, ja restorāns vēlas “izdzīvot”.

Arī VID veiktā procesa laikā viesiem radītais diskomforts nav mazsvarīgs – viesi nāk uz restorānu atpūsties un izbaudīt ēdienu, nevis, lai pēkšņi un bez brīdinājuma nonāktu tādā kā policijas iecirknī, kurā notiek pratināšana. Šādas izvaicāšanas taču iespējams veikt restorāna ofisā vai zālē, kurā tajā brīdī nav viesu. VID darbinieki turpretī ierodas restorānā un, labi redzot, ka restorāns ir pārpildīts, izjauc un apstādina šo rūpīgi izplānoto un organizēto darba procesu ar darbinieku pratināšanu.

VID nav iestāde, kura kļūdas piedod, bet VID darbinieki, šķiet, nesaprot, ka arī mūsu viesi kļūdas nepiedod... tie nepiedos ēdiena kavēšanos, pārceptu steiku vai laikā neielietu vīna glāzi – un mēs? Mēs ciešam zaudējumus, bet valsts, kura, nu jau šķiet, ne par ko citu vispār neuztraucas – zaudē nodokļus. Vai tiešām nav iespējams cilvēciski pagaidīt, līdz nedaudz norimst restorānam ierastā steiga vai nenākt gluži pusdienlaikā, kad esam visvairāk aizņemti? Kas mainīsies, ja būs nedaudz jāuzgaida?

Varbūt ko palaidu garām, bet, cik man zināms, LVRA, pirms vienoties ar VID, netika aicinājuši ēdināšanas biznesu pārstāvjus uz atklātu diskusiju – lai uzklausītu arī mūsu problēmas un idejas par to, kādas pārmaiņas industrijā nepieciešams ieviest, lai ēdināšanas bizness neatrastos “pelēkajā zonā”.

Ko nozīmīgu LVRA pēdējo gadu laikā izdarījuši restorānu labā? Mana atbilde diemžēl ir – pilnīgi neko. LVRA netika paudusi viedokli par kases aparātu maiņu, ar viedokli nepiedalījās notiekošajā nodokļu reformā, nerisināja, šķiet, nu jau mūžīgi eksistējošo jautājumu par Rīgas restorānu vasaras terasēm... kur īsti ir LVRA?

LVRA prezidents Jānis Pinnis sacījis: “Varam droši teikt, ka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai (LVRA) ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, risinot tūrisma un viesmīlības nozarei būtiskus jautājumus." Kuri tad ir šie, viņaprāt, būtiskie jautājumi? Kur iespējams iepazīties ar LVRA un VID sadarbības plānu?

Cienījamā I. Cīrules kundze, ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē uzņēmuma bankas kontu par 2000 € nodokļu parādu - neiedziļinoties, ignorējot to, ka restorāni gada pirmos mēnešus strādā ar zaudējumiem un naudas trūkst gan algām, gan īres maksai, gan produktiem... tas ir mirklis, kad mums jāsāk "shēmot", lai spētu norēķināties ar darbiniekiem, ar produktu piegādātājiem un lai nopelnītu naudu, un galu galā samaksātu šo nodokļu parādu!

Jūs sakāt: "Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā.” Ja vēlaties, lai tas tiktu darīts ilgtermiņā, tad, lūdzu, iedziļinieties esošajā situācijā un sāciet cienīt uzņēmējus, mūsu darba kārtību un organizāciju, mūsu darbiniekus un viesus, un tad, tikai tad var sākties reāla un auglīga sadarbība – pretējā gadījumā pēc akcijas “Prasiet čeku!” beigām viss atkal būs pa vecam...

P.S. Man nav iebildumu pret VID inspektoriem, kuri atsūtīti veikt pārbaudes restorānos – skaidri redzams, ka tie ir normāli, saprātīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā redzams ir arī zināšanu trūkums par restorānu nozari un tas, ka šiem inspektoriem nav sniegtas tik ļoti nepieciešamās vadlīnijas – par to, kā strādāt ar ēdināšanas nozari, neradot uzņēmumiem zaudējumus.

Pārpublicēts no travelnews.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...