Es, šeihs, paģēru, ka jums visiem būs mani klausīt un roku bučot!
Jolanta Tā Kura Kalniņa06.01.2025.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Ne velti Pēteris Apinis par Hosamu Abu Meri savā rakstā par ģimenes ārstiem bija rakstījis šādus vārdus: "Es, šeihs, paģēru, ka jums visiem būs mani klausīt un roku bučot!"
Robertam katru mēnesi tiek izrakstīti vismaz 10 recepšu medikamenti, un daļu no tiem valsts nekompensē, un vēl ir medikaments kurš nav valsts zāļu sarakstā, - tā nu mēnesī aptiekā atstāju ap 300 eiro.
Mūsu gādīgais Veselības ministrijas "šeihs" stāstīja ka no 1.janvāra recepšu medikamenti, kuri maksā vairāk par 5 eiro, kļūs lētāki pat par 20%! Tikai aizmirsa piebilst ka jebkurai receptei turpmāk būs farmaceita pakalpojuma maksa 1,50 eiro, pat ja pašas zāles maksā 3 eiro.
No šīs maksas ir atbrīvoti ukraiņi, trūcīgie un bērni. Diemžēl cilvēkiem ar invaliditāti šādas ekstras nav paredzētas. Līdz šim vienas, nebūt ne dārgākās, zāles tika 100% kompensētas, tad tagad par recepti ar šeiha labvēlību drīkstu samaksāt ar 50% atlaidi. Bet ņemot vērā ka recepšu ir daudz, tad par katru ir jāmaksā nodeva.
Visas zāles nenopirku, jo man tagad jāpadomā, kā lai turpmāk lūdzu ārstam izrakstīt medikamentus. 10 receptes - 7,50 eiro. Tieši tik maksā piens, maize un biezpiens, jo mēs nepārtiekam tikai no medikamentiem.
Var jau būt ka kādam tie padsmit eiro mēnesī šķiet tāds nieks vien, jo cilvēki ar smagu invaliditāti ir viens no turīgākajiem sabiedrības slāņiem!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
