Esmu viena no nedaudzajiem KPV LV biedriem, kuri nenodeva savu vēlētāju, saglabājot stingru mugurkaulu un tos ideālus, ar kuriem es devos politikā.
Jā, es biju ideāliste un naiva. Nav netīrākās vietas par politiku. Arī man ir jāuzņemas daļa atbildības par saviem bijušajiem KPV LV biedriem, kuri nodeva vēlētāju un kuri no uzvaras vēlēšanās ātri vien nokļuva mēslainē.
Es atgriežos un aicinu ikvienu Latvijas pilsoni aktīvi iesaistīties politiskajos procesos. Es aicinu uzņēmējus un cilvēkus ar pieredzi, kuri savā dzīvē kaut ko ir sasnieguši praktiski, nopietni apsvērt iespēju kandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.
Kādēļ?
Tādēļ, lai tur nesēdētātu tādi juraši, kura vieta, manuprāt, ir cietumā, ņemot vērā viņa sasniegumus naudas izspiešanā un kontrabandas piesegšanā.
Tādēļ, lai tur nesēdētu tādi nodevēji un manipulatori kā kaimiņš un zakatistovs. Šos divus nodevējus ar vienvirziena biļeti vajadzētu izsūtīt uz Lielbritāniju, kur ar viņiem tiktu galā tie mūsu tautieši, kuri mēroja simtiem kilometru, lai par šiem abiem nodevējiem nobalsotu.
Tādēļ, lai pilsētu nevadītu tāds staķis, kurš, nokļūstot Saeimā, balsoja pret ēdināšanas industriju, no kuras pats nācis un kura arī par viņu balsoja.
Tādēļ, lai Saeimu nevadītu tāda mūrniece, kura ir neobjektīva un ar nicību izturas pret opozīcijas deputātiem.
Tādēļ, lai “nacionāļus” kopā ar saskaņu nosēdinātu opozīcijā. Lai valsi, kuru viņi savā starpā dejojuši 30 gadus, tagad padejo ārpus borta.
Tādēļ, lai mūsu Latvijas valsti nevadītu divi dubultpilsoņi, kuriem nav absolūti nekādas sajēgas par to, kā dzīvo Latvijas cilvēki.
Ne tādiem pavļutiem, ne pūcēm, ne viņķelām, ne judiniem, ne ašeradeniem tur nav, ko darīt.
Es nedibināšu jaunu partiju, jo es neticu partiju sistēmai.
Es izdarīšu savu un tikai savu izvēli, ar kuru komandu kopā doties šajā savdabīgajā ceļojumā uz 14.Saeimu. Un šī būs tā reize, kad es ticēšu tikai un vienīgi sev un paļaušos tikai un vienīgi uz sevi.
Es turpināšu darboties uzņēmējdarbībā, jo uzskatu, ka tas politiķiem pat ir ļoti nepieciešams, lai nedzīvotu burbulī un nepazaudētu saikni ar reālo dzīvi.
Deviņus mēnešus es diendienā staigāju gar jūru. Man bija mūžā garākais un smagākais dialogs pašai ar sevi.
Paldies jūrai un Dievam, ka man bija lemts atgriezties pašai pie sevis.
Paldies visiem, kas mani atbalstīja un saprata pēc 13.Saeimas deputātes mandāta nolikšanas.
Lai akmeņus met tie, kuri savas dzīves laikā Latvijas labā ir izdarījuši kaut ko.
Paldies par sapratni! Turpinājums sekos…