Iesaki rakstu: 
Esmu viena no nedaudzajiem KPV LV biedriem, kuri nenodeva savu vēlētāju, saglabājot stingru mugurkaulu un tos ideālus, ar kuriem es devos politikā.
Jā, es biju ideāliste un naiva. Nav netīrākās vietas par politiku. Arī man ir jāuzņemas daļa atbildības par saviem bijušajiem KPV LV biedriem, kuri nodeva vēlētāju un kuri no uzvaras vēlēšanās ātri vien nokļuva mēslainē.
Es atgriežos un aicinu ikvienu Latvijas pilsoni aktīvi iesaistīties politiskajos procesos. Es aicinu uzņēmējus un cilvēkus ar pieredzi, kuri savā dzīvē kaut ko ir sasnieguši praktiski, nopietni apsvērt iespēju kandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.
Kādēļ?
Tādēļ, lai tur nesēdētātu tādi juraši, kura vieta, manuprāt, ir cietumā, ņemot vērā viņa sasniegumus naudas izspiešanā un kontrabandas piesegšanā.
Tādēļ, lai tur nesēdētu tādi nodevēji un manipulatori kā kaimiņš un zakatistovs. Šos divus nodevējus ar vienvirziena biļeti vajadzētu izsūtīt uz Lielbritāniju, kur ar viņiem tiktu galā tie mūsu tautieši, kuri mēroja simtiem kilometru, lai par šiem abiem nodevējiem nobalsotu.
Tādēļ, lai pilsētu nevadītu tāds staķis, kurš, nokļūstot Saeimā, balsoja pret ēdināšanas industriju, no kuras pats nācis un kura arī par viņu balsoja.
Tādēļ, lai Saeimu nevadītu tāda mūrniece, kura ir neobjektīva un ar nicību izturas pret opozīcijas deputātiem.
Tādēļ, lai “nacionāļus” kopā ar saskaņu nosēdinātu opozīcijā. Lai valsi, kuru viņi savā starpā dejojuši 30 gadus, tagad padejo ārpus borta.
Tādēļ, lai mūsu Latvijas valsti nevadītu divi dubultpilsoņi, kuriem nav absolūti nekādas sajēgas par to, kā dzīvo Latvijas cilvēki.
Ne tādiem pavļutiem, ne pūcēm, ne viņķelām, ne judiniem, ne ašeradeniem tur nav, ko darīt.
Es nedibināšu jaunu partiju, jo es neticu partiju sistēmai.
Es izdarīšu savu un tikai savu izvēli, ar kuru komandu kopā doties šajā savdabīgajā ceļojumā uz 14.Saeimu. Un šī būs tā reize, kad es ticēšu tikai un vienīgi sev un paļaušos tikai un vienīgi uz sevi.
Es turpināšu darboties uzņēmējdarbībā, jo uzskatu, ka tas politiķiem pat ir ļoti nepieciešams, lai nedzīvotu burbulī un nepazaudētu saikni ar reālo dzīvi.
Deviņus mēnešus es diendienā staigāju gar jūru. Man bija mūžā garākais un smagākais dialogs pašai ar sevi.
Paldies jūrai un Dievam, ka man bija lemts atgriezties pašai pie sevis.
Paldies visiem, kas mani atbalstīja un saprata pēc 13.Saeimas deputātes mandāta nolikšanas.
Lai akmeņus met tie, kuri savas dzīves laikā Latvijas labā ir izdarījuši kaut ko.
Paldies par sapratni! Turpinājums sekos…
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
