Es atradu Pabrika "Mannerheima līniju" - 2021. gadā Sicīlijā par 720 000 eiro nopirktu māju, kura smirdēt smird pēc korupcijas
Pietiek lasītājs05.03.2025.
Komentāri (112)
Iesaki rakstu: 
Artis Pabriks vēlas uzzināt, kur ir nocietinājumi uz robežas ar Krieviju. Artis Pabriks ir muļķis. Viņš varēja mierīgi sēdēt, un viss būtu kārtībā. Bet Artis Pabriks nolēma spēlēt vieglā bruņinieka lomu. Tagad Artis Pabriks, visticamāk, vairs nebūs tik pārdrošs.
Sestdien bijušais aizsardzības ministrs savā X profilā ierakstīja: “Pirms 2 gadiem aicināju veidot Mannerheima tipa aizsardzības līniju uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Kas ir 2 gados izdarīts? Nostiprinājuma zonas, mīnu lauki, elektroniskās detekcijas sistēmas, ugunspunkti utt.?”
Esmu atradis atbildes, kurām vajadzētu apmierināt šīs personas ziņkārību. Bet vispirms es viņam uzdošu divus jautājumus: pirmkārt, Arti, kad jūs bijāt aizsardzības ministrs? Otrkārt, Arti, kad jūs izšķīrāties no savas sievas (es domāju Undīni)?
Kad jūs tik nekaunīgi melojat internetā, tas mani kaitina, un es sāku meklēt. Kas ir tavi bērni, tavi vecāki, mīļākās, ar kurām tu guli... Vai tu, Arti, mīlēji savu bijušo sievu Undīni? Kaut kas man saka, ka tu viņu ļoti mīlēji.
Jūs vēl atceraties pludmales māju Lapmežciemā, ko Artis pēc šķiršanās pārdeva par 370 000 eiro? Eiropā ir ļoti viegli atrast īpašumu, kas reģistrēts uz konkrētu personu. Viss, kas nepieciešams, ir potenciālā īpašnieka vārds un uzvārds un nauda.
Vecajam Artim ir ap piecdesmit, viņam vajadzīga jauna draudzene. Šķiršanās ar pirmo sievu, tad ar otro sievu, tagad viņš aizrāvies ar Neldu Otvaru. Undīne, Undīne... Jūs izrādījāties dārgs nieciņš.
Kā jau rakstīju, es sāku meklēt. Es sāku ar Latviju, bet tur nebija nekā aizdomīga. Es skatījos Dānijā, kur tu, Arti, studēji, bet arī tur nav nekā interesanta. Es meklēju kadastra aģentūrās Beļģijā un Vācijā, bet arī tur neko neatradu. Un beidzot es atradu tavu “Mannerheima tipa aizsardzības līniju”, Arti. atrodas Sicīlijā, Itālijā.
Lūk, ko var atrast Agenzia delle Entrate (agenziaentrate.gov.it). Kāda Undine Pabriks-Bollow ir iegādājusies mājīgu mājiņu Liparu salās. “Strada Provinciale di Vulcano Lentia Vulcano Porto Lipari Messina IT-ME Sicily IT-82 98050 Italy 38.39131019515341, 14.950731615789662”.
200 kvadrātmetru lielais brīnums atrodas uz 3000 kvadrātmetru zemes. Visa tā vērtība ir 720 000 eiro. Iegādes datums: 2021. gada oktobris. Atgādināšu, Arti, ja esi aizmirsis, ka neilgi pirms šī pirkuma tu biji šķīries un tobrīd vēl nebiji paspējis pārdot māju Lapmežciemā. Un Undīne Pabriks-Bollow tolaik strādāja Latvijas Bankā, tāpēc diez vai varēja atļauties tik milzīgus pirkumus...
Interesanti, kā Undīne jūtas... Tavai bijušajai sievai, Arti, ir jājūtas aizvainotai, ka tu tikko viņai samaksāji, lai varētu mierīgi izdr... Neldu Otvaru. Galu galā tavi kolēģi sāka teikt, ka šis mīlas romāns traucē tavam darbam...
Vai Undīne kļuva par mājas īpašnieci Sicīlijā pirms vai pēc sociālā tīkla X ieraksta, kurā tu rakstīji, ka “joprojām esat draugi”? Ko domā tava pirmā sieva, Arti? Vai Nelda gaida tādas pašas dāvanas, vai arī jūs vienkārši “iemīlējāties no pirmā acu uzmetiena”?
Tu jautāji, Arti, kur ir nocietinājumi uz robežas. Es ceru, ka esmu atbildējis pietiekami plaši. Viņi ir Sicīlijā, kur Undīne atpūšas. Varbūt viņa atpūšas tur kopā ar jūsu kopīgajiem bērniem? Ko tu uz to saki, zagli?
Redakcijas piezīme. Pats Artis Pabriks šodien sociālajā tīklā X (Twitter) nekādos garākos paskaidrojumos neielaidās, aprobežojoties ar paziņojumu, ka šie esot smirdīgi meli un pasūtījums un ka nekāds īpašums ne viņam, ne sievai, ne bērniem Sicīlijā nepiederot. Tiesa, par bijušo sievu A. Pabriks neko tādu nepaziņoja.
Seko mums 
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
