ES deputātu sašutums par Orbana "briesmīgo" migrācijas aptauju
Nikomeda ziņu aģentūra09.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jebkura sevi cienoša valsts, uz kuras robežām pulcējas svešinieku ordas, lai tur ielauztos un iemājotu, var prasīt saviem iedzīvotājiem izteikt atbalstu aizstāvības pasākumiem. To sauc par Demokrātiju.
Latvijā neviens varasvīrs pie tautas nevēršas. "Latvijai, iespējams, nāksies uzņemt bēgļus," ar rezignētu nopūtu paziņo premjere. "Mums Latvijā teritorija ir ļoti liela, mēs varētu uzreiz uzņemt pusmiljonu patvēruma meklētāju vai vismaz 100 000," saka viens no prezidenta kandidātiem, vienīgi cerot, ka tik daudz nenāksies. http://goo.gl/Ois25f
Ungārija turpretī met izaicinājumu lielajam pretspēkam. Ja 1956.gadā Austrumu lielvarai izdevās zem tanku kāpurķēdēm samalt brīvības centienus un iecelt marionešu valdību, tad mūsdienu Rietumu lielvarai, ungāru neatkarības gribai neko padarīt nespējot, atliek tikai šausmināties un smagi vaidēt par ksenofobiju, to izdevumā EUobserver pastāsta publicists Adam Halász:
"Liberālie Eiropas Parlamenta deputāti 28. aprīlī aicināja pārbaudīt, vai sabiedriskā apspriešana par migrāciju, kas uzsākta Ungārijā, atbilst ES vērtībām un likumiem.
Anketās, kuras saņēma 8 miljoni ungāri, tiek lūgts atbildēt uz 12 jautājumiem par to, vai "nepareizai imigrācijas jautājumu risināšanai Briselē ir kāda saistība ar terorisma pieaugumu".
Tiek arī jautāts, vai viņi atbalstītu valdības rīcību, aizturot nelegālos imigrantus un liekot tiem pašiem segt uzturēšanās izmaksas Ungārijā.
Aptaujai pievienotajā vēstulē premjerministrs Viktors Orbans raksta: "Ekonomiskie migranti šķērso mūsu robežu nelegāli un uzdodas par patvēruma meklētājiem, patiesībā tie nāk izmantot mūsu valsts piedāvātās nodarbinātības iespējas un baudīt mūsu labklājības sistēmas sniegtos labumus".
Orbans piebilst: "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ekonomiskie migranti apdraudētu ungāru darba vietas un iztikas līdzekļus."
"Šie jautājumi ir manipulatīvi," pauž EP deputāte no Nīderlandes Sophie Veld savā paziņojumā, nodēvējot visu aptauju par "briesmīgu". ALDE prezidents Gajs Verkofštadts pārmet gan Merkelei gan ES par nepietiekamu vēršanos pret Orbanu. https://goo.gl/bwh3h0
Cecilia Wikström no zviedru liberāļu grupas teica, ka Orbans ir distancējis valsti no Eiropas un "pārveidojis Ungāriju par mini-Krieviju".
Ungārijas valdība vēlas aizturēt visus, kas šķērso robežu nelegāli, kaut arī tas, saskaņā ar ES tiesību aktiem, atļauts tikai izņēmuma gadījumos. Tā arī vēlas, lai migranti segtu izdevumus par izmitināšanu vai aizturēšanu Ungārijā.
Orbana FIDESZ valdība ir ieinteresēta nekavējoties deportēt tos imigrantus, kuri ļaunprātīgi izmanto Eiropas noteikumus, kas pieļauj nelegālo imigrāciju, valdības pārstāvis Zoltans Kovāčs paziņoja presei.
Budapeštā uzskata, ka sabiedriskā apspriešana ir nepieciešama, lai Orbans varētu pretstāvēt Eiropas Komisijai ar ungāru vairākuma atbalstu.
Pēc pagājušās nedēļas ārkārtas ES samita par migrāciju Orbans nosauca ES pastāvošos imigrācijas noteikumus par "stulbiem" un teica, ka "imigrācija ir jāaptur".
Saskaņā ar oficiālajiem datiem liels skaits patvēruma meklētāju pēdējo mēnešu laikā ieradies Ungārijā - Eiropas bezvīzu Šengenas zonā - pieaugot no dažiem tūkstošiem 2012.gadā līdz 43 000 2014.gadā.
Gandrīz visi migranti ceļo tālāk uz Austriju un Vāciju. Ungārijas stingrākas migrācijas politikas dēļ tikai daži simti gadā var saņemt patvērumu.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem 1,4% no 10 miljoniem Ungārijas iedzīvotāju ir ārzemnieki. ES vidējais rādītājs ir 4%.
Pastāv arī uzskats, ka FIDESZ, rīkojot šo aptauju, cenšas aptvert problēmas, kurām pievērsusies galēji labējā Jobbik partija, kas ir lielākais opozīcijas spēks Ungārijā.
Vēl viens jautājums, kurā Orbans sabalsojas ar Jobbik, ir nāvessoda, kas ir aizliegts 28 ES dalībvalstīs, atkalieviešana.
Viņš izvirzīja šo jautājumu pēc tam, kad bija sacelts liels troksnis presē par pārāk maigu sodu par kādu smagu noziegumu dienvidu pilsētā Pečā. "Nāvessods jautājums Ungārijā jāliek darba kārtībā," viņš teica.
Centieni atjaunot nāvessodu, ar kuriem līdz šim uzstājās tikai Jobbik, nostādītu Budapeštu nopietnā konflikta situācijā ar Briseli."
Aptaujas jautājumi: http://www.bbj.hu/politics/government-to-question-public-on-immigrants_96548
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
