Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkura sevi cienoša valsts, uz kuras robežām pulcējas svešinieku ordas, lai tur ielauztos un iemājotu, var prasīt saviem iedzīvotājiem izteikt atbalstu aizstāvības pasākumiem. To sauc par Demokrātiju.

Latvijā neviens varasvīrs pie tautas nevēršas. "Latvijai, iespējams, nāksies uzņemt bēgļus," ar rezignētu nopūtu paziņo premjere. "Mums Latvijā teritorija ir ļoti liela, mēs varētu uzreiz uzņemt pusmiljonu patvēruma meklētāju vai vismaz 100 000," saka viens no prezidenta kandidātiem, vienīgi cerot, ka tik daudz nenāksies. http://goo.gl/Ois25f

Ungārija turpretī met izaicinājumu lielajam pretspēkam. Ja 1956.gadā Austrumu lielvarai izdevās zem tanku kāpurķēdēm samalt brīvības centienus un iecelt marionešu valdību, tad mūsdienu Rietumu lielvarai, ungāru neatkarības gribai neko padarīt nespējot, atliek tikai šausmināties un smagi vaidēt par ksenofobiju, to izdevumā EUobserver pastāsta publicists Adam Halász:

"Liberālie Eiropas Parlamenta deputāti 28. aprīlī aicināja pārbaudīt, vai sabiedriskā apspriešana par migrāciju, kas uzsākta Ungārijā, atbilst ES vērtībām un likumiem.

Anketās, kuras saņēma 8 miljoni ungāri, tiek lūgts atbildēt uz 12 jautājumiem par to, vai "nepareizai imigrācijas jautājumu risināšanai Briselē ir kāda saistība ar terorisma pieaugumu".

Tiek arī jautāts, vai viņi atbalstītu valdības rīcību, aizturot nelegālos imigrantus un liekot tiem pašiem segt uzturēšanās izmaksas Ungārijā.

Aptaujai pievienotajā vēstulē premjerministrs Viktors Orbans raksta: "Ekonomiskie migranti šķērso mūsu robežu nelegāli un uzdodas par patvēruma meklētājiem, patiesībā tie nāk izmantot mūsu valsts piedāvātās nodarbinātības iespējas un baudīt mūsu labklājības sistēmas sniegtos labumus".

Orbans piebilst: "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ekonomiskie migranti apdraudētu ungāru darba vietas un iztikas līdzekļus."

"Šie jautājumi ir manipulatīvi," pauž EP deputāte no Nīderlandes Sophie Veld savā paziņojumā, nodēvējot visu aptauju par "briesmīgu". ALDE prezidents Gajs Verkofštadts pārmet gan Merkelei gan ES par nepietiekamu vēršanos pret Orbanu.  https://goo.gl/bwh3h0

Cecilia Wikström no zviedru liberāļu grupas teica, ka Orbans ir distancējis valsti no Eiropas un "pārveidojis Ungāriju par mini-Krieviju".

Ungārijas valdība vēlas aizturēt visus, kas šķērso robežu nelegāli, kaut arī tas, saskaņā ar ES tiesību aktiem, atļauts tikai izņēmuma gadījumos. Tā arī vēlas, lai migranti segtu izdevumus par izmitināšanu vai aizturēšanu Ungārijā.

Orbana FIDESZ valdība ir ieinteresēta nekavējoties deportēt tos imigrantus, kuri ļaunprātīgi izmanto Eiropas noteikumus, kas pieļauj nelegālo imigrāciju, valdības pārstāvis Zoltans Kovāčs paziņoja presei.

Budapeštā uzskata, ka sabiedriskā apspriešana ir nepieciešama, lai Orbans varētu pretstāvēt Eiropas Komisijai ar ungāru vairākuma atbalstu. 

Pēc pagājušās nedēļas ārkārtas ES samita par migrāciju Orbans nosauca ES pastāvošos imigrācijas noteikumus par "stulbiem" un teica, ka "imigrācija ir jāaptur".

Saskaņā ar oficiālajiem datiem liels skaits patvēruma meklētāju pēdējo mēnešu laikā ieradies Ungārijā - Eiropas bezvīzu Šengenas zonā - pieaugot no dažiem tūkstošiem 2012.gadā līdz 43 000 2014.gadā.

Gandrīz visi migranti ceļo tālāk uz Austriju un Vāciju. Ungārijas stingrākas migrācijas politikas dēļ tikai daži simti gadā var saņemt patvērumu.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 1,4% no 10 miljoniem Ungārijas iedzīvotāju ir ārzemnieki. ES vidējais rādītājs ir 4%.

Pastāv arī uzskats, ka FIDESZ, rīkojot šo aptauju, cenšas aptvert problēmas, kurām pievērsusies galēji labējā Jobbik partija, kas ir lielākais opozīcijas spēks Ungārijā.

Vēl viens jautājums, kurā Orbans sabalsojas ar Jobbik, ir nāvessoda, kas ir aizliegts 28 ES dalībvalstīs, atkalieviešana.

Viņš izvirzīja šo jautājumu pēc tam, kad bija sacelts liels troksnis presē par pārāk maigu sodu par kādu smagu noziegumu dienvidu pilsētā Pečā. "Nāvessods jautājums Ungārijā jāliek darba kārtībā," viņš teica.

Centieni atjaunot nāvessodu, ar kuriem līdz šim uzstājās tikai Jobbik, nostādītu Budapeštu nopietnā konflikta situācijā ar Briseli."

Aptaujas jautājumi: http://www.bbj.hu/politics/government-to-question-public-on-immigrants_96548

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft