Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris
Aldis Gobzems28.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir mans visu laiku grūtākais brauciens. Emocionāli grūtākais. Mana ģimene paliek Spānijā. Uz palikšanu paliek. Ar skolu, ar patstāvīgas dzīvesvietas iekārtošanu. Viņiem drošāk ir šeit, man savukārt lētāk nekā apsargāt Baltezera māju no psiholoģiskā terora.
Es atgriežos Latvijā. Es dodos uz valsti, kur mani nīst, apsaukā, vēl ļaunu. Valsti, kur man pārmet pat to, ka esmu bijis vīrietis, kurš spējis nevis dalīt virtuves servīzi, bet rūpēties par savu bērnu mammu arī pēc šķiršanās. Tika pat ieviests juridisks termins - fiktīva šķiršanās. Fūrmanis, tas idiots par to bļaustījās, it kā tā būtu viņa daļa.
Es došos uz valsti, kur pilns ar skauģiem. Valsti, kura 30 gadus gaida Laimes lāci un kur pietiek ar meliem par patriotismu, lai būtu pie varas. Piespraud karodziņu, apsoli pielikt pie pensijas divus latus un runā puslīķa tonalitātē. Un būsi labs pragmatisks politiķis. Tas nekas, ka negodīgs, apzadzies Latvijas izpostītājs. Galvenais ir fasāde.
Godīgums manā valstī neder. Manā valstī der meli, izrādīšanās un ciešanas. Vai vismaz izliecies, ka ciet. Visi PR speciālisti vienmēr teikuši, ka politiķis nedrīkst braukt ar normālu auto, normāli ģērbties, ceļot drīkst pa kluso. Jo skaudīs, nīdīs.
Es braucu uz Latviju izdarīt divas lietas. Saraut saites, nokārtot visus īpašuma jautājumus. Un otra - uzvarēt vēlēšanas. Jā, nepārklausījāties. Uzvarēt vēlēšanas. Bet nevis solot nabadziņiem pabalstu, bet skaidri pasakot, ka izmaiņas Latvijā būs tikai vienā gadījumā. Kad vara būs Gobzemam.
Gobzems apcietinās visus, kuri jāapcietina. Nebaidoties. Pa skarbo. Vēl skarbāk, nekā izturējās un izturas pret Gobzemu. Ar to visu var sākt. Bet, ja negribas neko mainīt un gribas turpināt melot sev, ka Latvija iet pareizo kursu, tad neko nevajag mainīt.
Bet kaut kā sajūta saka, ka cenas mūsdienu baznīcā veikalā varbūt kādam atvērs acis. Valsts bagāta nekļūst, vicinoties ar karodziņiem. Valsts bagāta kļūst, ja to bagātu padara. Ja no mazotnes māca mīlēt turību. Ja vēl labu savējiem. Ja atbalsta uzņēmējus. Visus. Arī ļoti bagātos. Bet savējos. Tas ir ar Latvijas pasi.
Vēl par bērniem. Prioritāte numur viens ir bērni. Bērnu dēļ visu. Brīvpusdienas, grāmatas, skolas, autobusu, jebko. Visu. Bērni ir prioritāte numur viens.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
