Es gribētu zināt, kāds ir plāns. Ne jau armijas, es gribētu zināt, ko darīsim mēs, civilie
Dita Lūse22.02.2025.
Komentāri (166)
Iesaki rakstu: 
Molotova-Ribentropa pakts zvana ausīs un dun galvā, kad kārtējie sociopātiskie pasaules valdnieki – šoreiz Putins un Tramps – gatavojas dalīt pasauli. Mūsu kolektīvās mantotās atmiņas liek atcerēties lopu vagonus uz Sibīriju un laivas uz Zviedriju. Mēs esam gatavi bēgt.
Savā posttraumatiskajā sindromā mēs bieži aizmirstam, ka toreiz, 1939.gadā, Staļins un Hitlers sadalīja vairāk nekā trīs Baltijas valstis. Krievija šajā darījumā sev ieguva vēl divu valstu daļas, un vienu veselu valsti – Somiju.
Mēs reizēm piemirstam, ka Somiju krievi nespēja paņemt ne 1939., ne 1940., ne 1945.gadā. Somi starpkaru periodā bija pamanījušies saglabāt parlamentāru demokrātiju, viņiem nebija autoritāra vadoņa, nebija cenzūras, kas aizliegtu kritizēt Krieviju. Pats galvenais, kad Krievijas armija jau stāvēja pie Somijas robežas, viņiem nebija neviena braša vadoņa, kas pateiktu: “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās,” kā tas notika mūsmājās, kur šādi uz ilgiem gadiem tika sagrauta tautas ticība saviem spēkiem.
Tāpēc tagad, kad jūtam, ka pasaule atkal tiek dalīta, un kad Tramps vieglu roku mūsu maznozīmīgo reģionu bez derīgiem izrakteņiem gatavojas atmest Putleram, mēs saviem spēkiem joprojām īsti neticam. Mēs arī zinām, ka toreiz, 1939.gadā, Poliju Anglija un Francija uzmeta, kaut arī starp šīm valstīm bija noslēgts tā laika 5.pants. Mūsu atmiņa strādā, un mēs neticam piektajiem pantiem.
Es ļoti negribētu nekur bēgt, esmu kādu laiku dzīvojusi prom no Latvijas un zinu, ka neiedzīvotos ne Zviedrijā, ne Sibīrijā, ne Spānijā. Tikai gribētu, lai mēs būtu tikpat droši kā somi par savu zemi, ka mums tā ir vajadzīga pašiem. Es gribētu būt droša, ka neviens pie varas esošais mūsējais X stundā nepateiks “Es palikšu savā vietā…”
Man liekas, ka daudz kas ir citādi nekā toreiz un varbūt tikai tā posttraumatiskā dunoņa ausīs liedz uztvert atšķirības. Mēs esam kopā ar citām Ziemeļvalstīm un Poliju, un šajā kompānijā visi pazīst Krievijas “īpatnības” un nelolo ilūzijas. Kallasa, kura ir mūsējā, stāv kājās un runā skaidru valodu par mums visiem. Mums ir armija, mums ir mediji bez cenzūras, kuri runā atklāti par Krieviju (mazāk par ASV – laikam vēl esam ilūzijās, ka tas ir mūsu sabiedrotais un ka pie varas esošais varētu būt gudrs cilvēks).
Bet vēl es gribētu zināt, kāds ir plāns. Ne jau armijas – tam vajadzētu būt slepenam. Un zemessardzei ir plāns, cerams. Bet es gribētu zināt, ko darīsim mēs, civilie, ja gadījumā nonāktu tajā Somijas lomā 1939.gadā. Labi, 72 stundu soma. Un tālāk? Vai būs kādi informācijas punkti pagastos, vai no mums gaida kādu organizēšanos, vai mēs vienkārši individuāli varam trenēties mest pa droniem ar gurķu burkām? Man liekas, ka par šo būtu jārunā, nevis jāizliekas, ka apdraudējuma nav. Jo izlikšanās, ka nekas nedraud, izklausās pēc “…jūs palieciet savās”.
Neziņa rada bezpalīdzības sajūtu. Tramps jau otro reizi pamanās iesviest visu pasauli neziņā un apjukumā, bet mēs esam pietiekami mazi un sīksti, lai savāktos un dzīvotu pēc saviem iekšējiem likumiem.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
