Es izlikšos, ka atbalstu Pabriku, bet iešu kopā ar Pūci, Voiku, Golubevu, Plešu un Pavļutu!
Vents Armands Krauklis15.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laika notikumi (pandēmija, karš Ukrainā, sarežģītā situācija enerģētikā) ļoti skaidri parāda, cik liela nozīme ir personībām, līderiem, viņu spējai (vai nespējai) saprast kopsakarības, ātri pieņemt izsvērtus lēmumus, uzņemties atbildību, vadīt, saliedēt dažādu uzskatu cilvēkus.
Diemžēl Latvijas politiskajā elitē šādu cilvēku ir ļoti maz. Viens no viņiem – Artis Pabriks. Arti personīgi pazīstu vairākas desmitgades. Viņam ir zināšanu, īpašību, pieredzes kopums, lai grūtos laikos sekmīgi vadītu valsti. Vadītu, nevis imitētu.
Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu būt Arta Pabrika atbalsta komandā. Kandidēšu Saeimas vēlēšanās “Attīstībai/Par!” Vidzemes sarakstā ar pēdējo – 29.kārtas numuru. Vēlos, lai šo sarakstu un līdz ar to – Arti Pabriku (kā Ministru prezidenta kandidātu) atbalstītu pēc iespējas vairāk cilvēku.
No vienas puses – labprāt turpinātu pildīt Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus, jo pēdējos gados ir izdevies panākt attīstību gan novada pagastos, gan pašā Valkā. No otras puses – esmu politikā tikai tāpēc, ka vēlos, lai Latvija un Valka kā tās sastāvdaļa ir plaukstoša vieta, kur droši var dzīvot mūsu bērni un bērnubērni, kur tiek kopta latviešu valoda, kultūra, tradīcijas.
Esmu guvis labu pieredzi un zināšanas, strādājot dažādās jomās, zinu, ko Latvijā vajag darīt un mainīt, lai augšminētie mērķi piepildītos.
Mūs visus gaida grūts periods, kas prasīs maksimālu koncentrāciju, spēju ieguldīšanu un viedus lēmumus.
Valkā nekad nav bijuši viegli laiki, šādos apstākļos esmu pieradis strādāt, tāpēc, ja vēlētāji ar saviem plusiņiem mani padarīs par Saeimas deputātu, – kalpošu Latvijai no visas sirds. Protams, turpinot palīdzēt un sniedzot padomus man tik nozīmīgajai Valkas novada pašvaldībai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
