Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa lielākais mīnuss ir veselības budžeta sasaistes trūkums ar valsts ekonomikas izaugsmi, inflāciju vai kādiem citiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Latvijā veselības budžeta apmēru pilnībā nosaka politiķi. Tam būtu jāmainās.

Vairāk nekā 90% no veselības apdrošināšanas fondu budžetu apmēra Lietuvā un Igaunijā aprēķina ar formulu palīdzību. Šīs formulas ir noteiktas speciālos likumos, tieši sasaistot veselības aprūpes finansējumu ar valsts ekonomikas izaugsmi un inflāciju. Tas padara kaimiņvalstu veselības aprūpes budžetus prognozējamus un stabili augošus. Latvijā pēc līdzīga principa veidojas mazāk nekā 9% no veselības aprūpes budžeta, savukārt par atlikušo un lielāko daļu lemj politiķi, ik gadu sastādot un pieņemot valsts budžetu.

Vai esi pamanījis ka atšķirībā no veselības aprūpes nozares, ap mūsu valsts labklājības budžetu politiskais tirgus gandrīz vai nepastāv, neskatoties uz to, ka labklājības budžets ir trīs reizes lielāks par veselības budžetu? Izņēmumi mēdz būt tikai fundamentālu reformu gadījumā, piemēram, pensionēšanās vecuma izmaiņas.

Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc pabalstu un pensiju jautājums ne tuvu nav tik politizēts salīdzinājumā ar veselības finansējumu, ir fakts, ka labklājības budžetā tikai neliela daļa ir relatīvi brīvi nosakāma ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros. Labklājības nozares gadījumā politiķi pamatā lemj par nodokļu likmēm vai pabalstu apmēriem, nevis "piešķir finansējumu", kā tas ir veselības budžeta gadījumā. Lietuvas un Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas modeļi darbojas pēc līdzīgiem principiem kā mūsu labklājības nozares piemērā.

Vēlos uzsvērt, ka, reformējot Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeli, ir lietderīgi mācīties arī pašiem no savas pieredzes, analizējot, kā pie mums darbojas citas, konkrētos aspektos veiksmīgākas, nozares. Taču, šādi rīkojoties, pats par sevi saprotams, ka vērtēti un pārņemti tiktu atsevišķi donora nozares elementi, pielāgojot tos uzlabojamai nozarei. Mums noteikti ir vērts iedvesmoties un mācīties no labākiem un veiksmīgākiem veselības aprūpes sistēmu modeļiem mūsu kaimiņvalstīs, taču mērķim nav jābūt pilnībā pāriet uz kādu no citas valsts modeļiem vai arī "obligātās apdrošināšanas" ieviešanai. Izkārtnes "apdrošināšana", kuru katrs saprot savā veidā, izslēgšana no šīs diskusijas palīdzētu mums fokusēties uz būtisko, piemēram, uz konkrētu faktoru ietekmi uz veselības aprūpes budžetu veidošanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Nav šaubu, ka Latvijā ir jāpalielina veselības aprūpes budžeta ieņēmumu prognozējamība un politiskā neatkarība. To ir iespējams panākt, sasaistot veselības budžetu ar kādu no makroekonomiskajiem rādītājiem. Amerikas Tirdzniecības palātas (AmCham) pērnā gada rosinājumā "Ilgtspējīgai, efektīvai un taisnīgai veselības aprūpes finansēšanai"1 mēs piedāvājām veselības budžetu sasaistīt ar vidējo atalgojumu tautsaimniecībā, kas tuvinātu mūs Lietuvas un Igaunijas modeļiem.

Kaimiņvalstīs veselības aprūpes budžetu bāzi sastāda noteikts procents no iekasētajām sociālajām iemaksām, kuru apjoms ir tieši proporcionāls vidējam atalgojumam tautsaimniecībā un aug līdz ar to. Papildus tam tiek piešķirta valsts budžeta dotācija, kuru arī aprēķina "mehāniski", ņemot vērā vidējās pensijas (Igaunija) vai minimālās algas (Lietuva) līmeni. Arī šiem rādītājiem ir raksturīga stabila tendence augt.

No kaimiņiem tiešām ir ko pamācīties, ja gribam, lai veselības nozares finansējums augtu vismaz vienā ātrumā ar kopējo ekonomiku un būtu mazāk pakļauts norisēm politikā. Taču ir jāuzsver sekojošais: sasaiste ar vidējo atalgojumu tautsaimniecībā pati par sevi neparedz obligātu pāreju uz finansējumu tieši no sociālajām iemaksām un attiecīgi speciālā budžeta. Vairākas publikācijas norāda uz sociālajās iemaksās balstītu sistēmu grūtībām nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu veselībai.

Tas ir saistīts ar sabiedrību novecošanos, nepilna laika nodarbinātības formu izplatību un citiem faktoriem. Tiek novērots arī vispārējo (nesociālo) nodokļu īpatsvara pakāpenisks pieaugums veselības budžetā tajās valstīs, kuras vēsturiski veselību ir finansējušas no sociālajām iemaksām.2,3

Ja tomēr tiks pieņemts lēmums finansēt veselības aprūpi primāri no sociālajām iemaksām un to īpatsvars veselības budžetā pieaugs vairākkārt, teiksim, no šodienas 9% līdz 50%, būs nepieciešams arī atlikušo budžeta daļu, t.i. dotāciju no pamatbudžeta piesaistīt noteiktiem objektīviem rādītājiem, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Pretējā gadījumā mūsu veselības budžets prognozējamāks nekļūs, un sociālajās iemaksās balstīto sistēmu teorētiska priekšrocība – lielāka politiskā neatkarība – netiks realizēta.

Jebkurā scenārijā sociālā nodokļa nomaksas fakts nebūtu jānosaka kā nosacījums tiesībām saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Gan AmCham Latvijā, gan mūsu kolēģi Centrālajā un Austrumeiropā, gan arī faktiski visas starptautiskās organizācijas un vietējie eksperti iestājas par virzību uz universālu (visiem pieejamu) veselības aprūpi kā vispamatotāko no sabiedrības veselības un ekonomiskās attīstības viedokļa.

Katra atsevišķa indivīda veselība ir visas sabiedrības ieguvums, jo infekcijas ir daudz efektīvāk apkarojamas, ja nevienam netiek liegta piekļuve vakcīnām, diagnostikai un ārstēšanai. Jo daudz lētāk par akūtu insultu un infarktu pacientu aprūpi ir kompensēt asinsspiedienu un holesterīnu pazeminošus medikamentiem visiem, kam tie ir nepieciešami. Tāpat ir grūti iedomāties kopējo ieguvumu sabiedrības veselībai vai ekonomikai gadījumā, ja daļu sabiedrības izslēdz no valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem. Šāda pieeja neatbrīvos resursus, nepalielinās finansējumu veselībai, nedz arī uzlabos pakalpojumu pieejamību apdrošinātajiem.

Ir leģitīmi domāt par veselības sistēmas izmantošanu kā instrumentu cīņā ar "aplokšņu algām" un ēnu ekonomiku kopumā, taču starp visām Austrumeiropas valstīm, kuras savulaik ir sasaistījušas tiesības uz valsts apmaksāto veselības aprūpi ar sociālā nodokļa nomaksu un kur 5-15% no iedzīvotājiem ilgstoši paliek bez veselības apdrošināšanas, grūti atrast valsti, kur ēnu ekonomikas īpatsvars būtu mazāks par Latvijas rādītāju4. Arī bezdarbs kā viens no ēnu ekonomikas noteicošiem faktoriem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā ir vēsturiski zemākajā līmenī, kas norāda uz ierobežotu potenciālu "aplokšņu algu" saņēmēju legalizācijai caur veselības aprūpes finansēšanas reformu. [Eurostat]

Veselības aprūpes budžeta sasaiste ar vidējo atalgojumu nav vienīgais iespējamais ceļš. Ir apspriežami un atbalstāmi arī citi mehānismi. Piemēram, veselības finansējuma izteikšana procentos no IKP (jau šobrīd noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, taču neadekvāti zemā 4% līmenī) vai procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem (norādīts 12% līmenis valdības deklarācijā, bet šobrīd ir 11%)10. Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma, mērķis ir atteikties no absolūtos ciparos fiksētas budžeta bāzes, kuru politisku diskusiju ceļā katru gadu papildina, atbalstot vai neatbalstot konkrētus Veselības ministrijas piedāvātos prioritāros pasākumus.

Tieši šis budžeta veidošanas princips nozarei liek primāri fokusēties uz finansēm, respektīvi, budžetu un līgumu izpildi. Tas ir iemesls bieži vien haotiskai pakalpojumu kvotu pārdalīšanai gada beigās. Sabiedrības veselības mērķi tālu pārsniedz viena budžeta cikla garumu, līdz ar to paliekot ārpus nozares vadītāju atbildības un kontroles. Nespēja plānot pat dažus mēnešus uz priekšu apgrūtina un palēnina jaunu veselības aprūpes programmu ieviešanu vai mērogošanu brīdī, kad beidzot tiek piešķirts tām nepieciešamais finansējums.

Visbeidzot, varbūt pats svarīgākais – pirms tiek uzsāktas būtiskas veselības finansēšanas reformas un veiktas tehniskās pārbīdes starp budžeta programmām, aicinām iniciatorus izveidot un prezentēt sabiedrībai veselības budžeta prognozes modeli dažiem gadiem uz priekšu – skaidru ceļu ne tikai uz stabilāku un politiski neatkarīgāku, bet arī uz ievērojami lielāku veselības budžetu!

AmCham aicina virzīties uz veselības finansējumu, kurš atbilstu ES vidējam līmenim – 8% no IKP. Šobrīd Latvijā tas nesasniedz pat 4%.5 Iepriekšējās valdības pieņemtās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 2027. gadā paredz attiecīgo rādītāju kāpināt līdz 6% – līmenim, kuru Lietuva un Igaunija ir sasniegušas jau šobrīd. Tas ir kritiskais minimums, uz kuru Latvijai jātiecas, bet pie kura nedrīkst apstāties. Arī mums Latvijā, ņemot piemēru no mūsu kaimiņiem un citām attīstītajām valstīm, pret ieguldījumiem veselības aprūpē jāsāk attiekties kā pret investīcijām, nevis izdevumiem.

Aicinu visus interesentus iepazīties ar AmCham pērn publicēto rosinājumu "Ilgtspējīgai, efektīvai un taisnīgai veselības aprūpes finansēšanai Latvijā", kuru prezentējām 13. Saeimas deputātiem un veselības nozares vadībai. Rakstā, ko tikko izlasījāt, akcentēju dažus priekšlikumus nozares finansējuma piesaistes un nodokļu reformas kontekstā, taču publikācija satur arī rekomendācijas efektīvākai līdzekļu izlietošanai veselības nozarē.

1 AmCham viedokļa ziņojums "Ilgtspējīgai, efektīvai un taisnīgai veselības aprūpes finansēšanai", 2022. https://www.amcham.lv/data/Advocacy/viedokla-zinojums-2022.pdf

2 Prognožu centrs "Veselības aprūpes nākotne Igaunijā. Attīstības scenāriji līdz 2035. gadam", 2020. gads (The Future of Healthcare in Estonia. Scenarios up to 2035", 2020): https://arenguseire.ee/wp-content/uploads/2021/06/2020_the_ future_healthcare_in_estonia_summary.pdf

3 Economist Impact un AmCham EU "At a turning point: Healthcare systems in Central and Eastern Europe", 2022: http://www.amchameu.eu/sites/default/files/publications/files/at_a_turning_point_healthcare_systems_in_central_and_eastern_europe_0.pdf

4 Friedrich Schneider, Taxation of the Informal Economy in the EU, 2022: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/734007/IPOL_STU(2022)734007_EN.pdf

5 Finanšu ministrijas Izdevumu politikas virzienu un izdevumu atbilstoši funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām kopsavilkums, 2023) https://www.fm.gov.lv/lv/media/13948/download?attachment

* Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā veselības darba grupas līdzvadītājs, „Progresīvo” partijas pārstāvis

Novērtē šo rakstu:

5
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...