Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Viens atzinās, ka pusmiljonu iedeva, otrs atzinās, ka pusmiljonu paņēma. Bet korupciju pierādīt nevar." Tas ir, kā valsti redz mūsu pilsonis. Nav brīnums, ka tiesnesis tagad palūdzis četrus mēnešus, lai varētu uzrakstīt spriedumu.

Mūsu sistēma ir uzbūvēta tā, ka tieslietu ministra rīcībā nav instrumentu, lai jebkādā veidā iejauktos tiesas darbā. Tas ir pareizi. Šis ir izpildvaras un tiesu varas nodalījuma princips, kas nodrošina demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Demokrātiskas, bet ne automātiski – tiesiskas.

Kāpēc? Jo tiesu varas neatkarība pati par sevi automātiski negarantē tiesiskumu visās tiesu varas darbībās. Proti, ļoti nozīmīgu lomu tiesiskuma nodrošināšanā ieņem tiesu sistēmas pašpārvaldes institūcijas un tiesu priekšsēdētāji.

Uzticības krīze

Šā gada 28. janvārī tika publicēti "Transparency International" korupcijas uztveres indeksa 2020. gada rezultāti. Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis tikai par vienu punktu (57 no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku. Latvijas rādītāji jau gadiem ilgi atpaliek no daudzām citām ES un OECD valstīm.

Kā viens no galvenajiem iemesliem Latvijas reitinga stagnācijai tiek minēts – nepamatoti ilga kavēšanās tiesas procesos, kuros iesaistītas augsta līmeņa personas, kas savukārt kavē sabiedrības uzticību tiesām. Tā ir ne tikai valdības un KNAB atbildība, bet arī tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju atbildība.

Pagājušā gada vasarā veiktajā SKDS aptaujā tikai 34% respondentu pauda uzskatu, ka uzticas tiesām. Tikai trešā daļa! Turklāt neuzticēšanos tiesām biežāk pauda nevis tie respondenti, kuri personiski ar tiesu nav saskārušies, bet gan tie, kuri ar to ir saskārušies personiski, vai ir saskārušies šo cilvēku tuvinieki.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš publiski paudis viedokli, ka viņu ir nedaudz pārsteidzis tiesas lēmums Magones lietā. Jā, arī es biju pārsteigts. Tāpēc man, tāpat kā lielai daļai cilvēku Latvijā, rodas bažas par gadījumu, kad valsts amatpersona tiek aizturēta ar pusmiljonu eiro skaidrā naudā automašīnas bagāžniekā.

Šādos gadījumos dabiski rodas tādi jautājumi: "Vai tiešām apsūdzība ir bijusi tik slikta, ka nav iespējams pierādīt apsūdzētā vainu? Apsūdzētā, kurš ir pieķerts ar pusmiljonu eiro skaidrā naudā bagāžniekā?"

Man kā politiķim un tieslietu ministram ir uzdevums gādāt, lai tiesu sistēma darbotos efektīvi un sasniegtu tai noliktos mērķus. Tāpēc ir svarīgi atšķirt mērķus no līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Šajā gadījumā mērķis ir tiesiskums, bet instrumenti tā sasniegšanai ir tiesnešu neatkarība, kā arī tiesu varas un izpildvaras nodalījums, tāpat arī tiesnešu profesionālā kvalifikācija, disciplināratbildība un materiāli tehniskais nodrošinājums.

Mans uzdevums ir gādāt par tiesnešu instrumentiem, bet tiesnešu – par tiesiskumu. Tiesiskums nav tikai juridiski tehniski secinājumi, kas ietverti spriedumā, bet arī tiesiskās drošības un paļāvības sajūta, ko ar savu darbu radām sabiedrībā, kas mūsu sistēmu uztur ar saviem nodokļiem.

Šo divu gadu laikā man tiesneši ir stāstījuši, ka bieži vien ir bijuši spiesti lietu izskatīšanas gaitā palīdzēt prokuratūrai ar ieteikumiem kvalitatīvas apsūdzības sagatavošanai.

Te rodas jautājumi.

Vai tiešām Magones tiesvedības gadījumā prokuratūra ir bijusi tik nespējīga, ka nav sapratusi pierādījumu nepietiekamību pirms lietas iesniegšanas tiesā? Godīgi sakot, šaubos, ka tā.

Vai tiešām, lai uzrakstītu šajā lietā pilno spriedumu, ir nepieciešami vismaz četri mēneši? Piemēram, daudzas reizes sarežģītākajā Zolitūdes lietā vajadzēja sešus, šeit tikai nedaudz mazāk.

Neatkarība – tas ir, kad nav saimnieku. Kad tiesnesim ir saimnieki, tad ir korupcija.

Ja tiesneši savu neatkarību padara par aizliegumu citiem izteikt par tiem viedokli, tie neatkarību padara par pseidovērtību. Tāda pseidoneatkarība arī ir korupcijas paveids, kas noved pie degradācijas. Tas kļūst par kolektīvu stāvokli, kurā cilvēks pierod dzīvot.

2019. gadā Latvijas tiesnešu vidū tika veikta "Justice Scoreboard" aptauja, kurā piedalījās 183 tiesneši. 18% no tiem pilnībā piekrita, ka Latvijā pēdējo divu gadu laikā viņu kolēģi – citi tiesneši – ir ņēmuši kukuļus, bet kopumā gandrīz 70% tiesnešu šaubījās par savu kolēģu godaprātu! Atgādināšu, ka šī aptauja tika veikta tikai starp Latvijas tiesnešiem. Vai sabiedrībai var būt tiesiskās paļāvības sajūta, ja tie, no kuriem tā tiek gaidīta, netic paši sev?

Lai arī pēdējā gada laikā saskaņā ar nesen veiktu SKDS aptauju sabiedrības uzticības līmenis tiesām ir piedzīvojis kāpumu, tas joprojām ir zems. Un nevar neviens cits celt uzticību tiesām, kā vien pati tiesa.

Man ir patiess prieks, ka kopš jaunā Augstākās tiesas priekšsēdētaja ievēlēšanas pagājušajā vasarā tiesu pašpārvaldes jautājumos ir jūtama pozitīva kustība. Arvien vairāk tiek uzsvērta tiesu priekšsēdētāju, pašpārvaldes institūciju un izglītības loma. Tie patiešām ir ļoti nozīmīgi jautājumi.

Minēšu tikai dažus piemērus. Pēdējo divu gadu laikā Tiesnešu disciplinārkolēģija ir skatījusi 28 lietas, no kurām esmu rosinājis astoņas. Tikai vienā gadījumā kolēģija rosinājusi atcelt tiesnesi no amata. Daudz vai maz, bet sabiedrības uzticība tiesām runā pati par sevi.

Atgādināšu, ka viena no šīm manis rosinātajām lietām bija arī attiecībā uz tiesnesi Meliņu, kuras lēmums valstij kā būvdarbu pasūtītājai draudēja nodarīt zaudējumus tuvu desmit miljonu eiro apmērā. To, ka lēmums nav bijis pareizs, ir konstatējusi gan apelācijas, gan kasācijas instance, taču kolēģija tāpat kā Tiesnešu ētikas komisija nesaskatīja nekādus pārkāpumus tiesneses Meliņas rīcībā.

Personīgi piedalījos Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē par sūdzību, ko rakstīju, pamatojoties uz Augstākās tiesas Goda tiesneša profesora Kalvja Torgāna iesniegumu par skandalozi neprofesionālu līguma iztulkošanu. Vēršanās man nedeva neko – tiesnese tiek uzlūkota kā labs tiesneša paraugs. Godīgi, tik neieinteresētu kolēģijas sēdi par tik skandalozu lietu nebiju gaidījis un pieredzējis. Pati tiesnese pat neuzskatīja par vajadzīgu atnākt, nevienam nebija iebildumu. Neviena jautājuma, nekādu komentāru, paldies – atbilde negatīva, viss kārtībā.

Man ir jautājums – kas notiek? Tā tiek nostiprināta pārliecība, ka viss darbojas lieliski, šie cilvēki jūtas kā uzvarētāji, un viņi nostiprinās savā pārliecībā un iet aizvien tālāk savos kļūdainajos pieņēmumos.

Nepieciešamība pēc restarta

Tiesnešu ētikas komisijas kopējo izskatīto lietu skaits pēdējo divu gadu laikā ir virs 80, taču varu teikt, ka Tieslietu ministrija Ētikas komisijā vērsusies 11 reižu. Tiesnešu Ētikas komisija, kurai būtu jāseko tiesnešu darbības atbilstībai augstākajiem ētikas standartiem, tikai vienā no šiem gadījumiem saskatīja pārkāpumu un ierosināja disciplinārlietu. Un tas bija šis pats Limbažu tiesas tiesnesis Jansons. Citos gadījumos komisija lielākoties secināja, ka nav saskatāmi Ētikas kodeksa pārkāpumi.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kura izvērtē tiesnešu darba kvalitāti, trīs gadu laikā ir veikusi 471 novērtējumu, un tikai 6 no tiem ir bijuši negatīvi. Nebūs lieki piebilst, ka viens no tiem ir sniegts Limbažu tiesnesim Jansonam. Tikai vienā gadījumā tiesnesis atbrīvots no darba. Taču kopumā tiesu sistēma faktiski pasaka, ka tiesneši Latvijā strādā labi. Nebūs lieki piebilst, ka arī iepriekš minētā tiesnese Meliņa ir novērtēta pavisam nesen, 2019. gada jūlijā un nākamā novērtēšana paredzēta pēc pieciem gadiem.

Runājot par izglītību un vienotas izpratnes veicināšanu – jāsaka paldies Strupiša kungam un Osipovas kundzei, ar kuriem man nesen bija ļoti vērtīga saruna par izglītības jautājumiem. Mēs turpinām intensīvi strādāt pie tiesnešu tālākizglītības sistēmas ietvara izveides un ceram, ka jau nākamgad tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem būs iespēja celt savu kvalifikāciju pilnīgi citā līmenī. Vienlaikus darbs pie izglītības jautājumiem nedrīkst aprobežoties tikai ar tālākizglītību. Tas ir jautājums, par kuru rūpes būtu jāuzņemas arī visai tiesu sistēmai kopumā.

Šī gada 2. februārī tiek plānota Tiesnešu neklātienes konference, kuras laikā vairāk nekā 400 Latvijas tiesnešiem būs iespēja gan apstiprināt jauno Ētikas kodeksu, gan izvēlēties savus pārstāvjus pašpārvaldes institūcijās, kā arī Tieslietu padomē. Aicinu visus Latvijas tiesnešus – izmantojiet šo iespēju un piedalieties konferencē, lai paustu savu redzējumu!

Vienu jums varu te apsolīt – patīk jums vai nepatīk mans viedoklis, to paudīšu arī turpmāk. Tik ilgi, cik vajadzēs. Un vajadzēs tik ilgi, kamēr korupcija Latvijā būs uzvarēta. Un, pat ja vairākums pieņems, ka šie manis minētie fakti no sabiedrības ir jāslēpj, un palikšu viens ar šo pārliecību – es turpināšu.

Noslēgumā vēlos paust gandarījumu, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs apzinās izaicinājumus un ir gatavs pie tiem strādāt. Ticu, ka viņa vadībā sliktas lietas neturpināsies. Varu tikai apliecināt, ka esmu gatavs sniegt visu nepieciešamo atbalstu!

Novērtē šo rakstu:

42
66

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...