Es jūs aicināšu paskatīties uz karogiem, kas plīvoja virs tā saukto protestētāju galvām
Jānis Zalāns26.10.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Partijas “Austošā Saule Latvijai” pārstāvis Jānis Zalāns piedalījās Ārlietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Publicējam viņa runu.
Politiskā partija “Austošā Saule Latvijai” nepārprotami un stingri iestājas par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu. Par to nolēma partijas dibinātāji, šī gada 23. augustā dibinot partiju un ierakstot šādu sasniedzamu mērķi mūsu programmā. Līdz ar to mums ir neizsakāms prieks, ka mūsu programma sāk izpildīties vēl pat bez pārstāvības parlamentā.
Neskatoties uz to, ka daļa sabiedrības šo konvenciju uzskata par vienīgo sieviešu glābšanas instrumentu likumdevēja rokās, pati Stambulas konvencija nerisina vardarbības cēloņus – alkoholismu, bezdarbu, nepietiekamu izglītības līmeni – visu to, ko kopumā varam nodēvēt par vērtību trūkumu. Savukārt šī konvencija paver durvis ideoloģijai, kas grauj visas līdz šim zināmās tradicionālās vērtības, kuras gadu tūkstošiem ir nodrošinājušas cilvēku sugas turpināšanos.
Šobrīd latviešu tauta ir ļoti izaicinošā demogrāfiskā situācijā. Līdz ar to, šai konvencijai graujot esošās vērtības, nākotnē var ne tikai potenciāli pastiprināties vardarbības iespējas, bet arī tikt apdraudēta latviešu tautas pastāvēšana.
Ja kāds no klātesošajiem man iebildīs, minot, ka “konvencijai nav nekādas saistības ar vienu vai otru ideoloģiju”, tad es jūs aicināšu paskatīties uz karogiem, kas plīvoja virs tā saukto protestētāju galvām. Tie ir karogi, kas zem sevis pulcē gan tādu seksuālo orientāciju pārstāvjus, kuri dabiskā ceļā nevar radīt pēcnācējus, gan arī cilvēkus, kuriem, iespējams, ir diagnosticējami dzimumidentitātes traucējumi. Līdz ar to arguments, ka konvencija nav par ideoloģiju, neiztur kritiku.
Denonsējot šo konvenciju, netiks atcelti visi līdz šim pieņemtie grozījumi mūsu normatīvajos aktos. Mūsu tiesību akti jau aizliedz vardarbību ne tikai pret sievietēm un bērniem, bet pret visiem. Visus šos grozījumus parlaments varēja pieņemt arī bez konvencijas ratificēšanas, un šīs nozares attīstību varēs turpināt arī pēc šīs konvencijas denonsēšanas.
Latvijas valsts jau reiz ir bijusi spiesta dzīvot, izpildot svešas ideoloģijas manifestā pausto, līdz ar to mums nav nepieciešama Stambulas konvencija kā manifests un GREVIO kā “čeka”, kas uzraudzīs, kā mēs izpildām manifestā paredzēto.
Paldies par iespēju izteikties un veltīto uzmanību!
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
