Es Jūs lūdzu, Ilze Viņķele, turpmāk turieties pa gabalu no veselības aprūpes: Jums tajā nav vietas, Jūs esat mūs mānījusi
Roberts Fūrmanis*14.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īsumā par atalgojuma pieaugumu 2021.gadā. Ilze Viņķele solīja atalgojuma pieaugumu 25% apmērā. Par to arī dižojās savā pēdējā darba dienā. Bet kāda tad ir realitāte?
Atalgojuma pieagums 2021.gadā attiecībā pret 2020.gadu - apmēram 21,5%. Precīzi man nesanāk aprēķināt.
Stundas likme ārsta-speciālista brigādes ārstam 2020.gadā bija 9,74 €/h. Stundas likme 2021.gadā ir 11,83 €/h. Atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Bet kas ir izdarīts paralēli?!
2020.gadā darbinieki saņem riska piemaksas 25% no pamatalgas. Tātad par katru no strādāto stundu piemaksa ir 1/4 no stundas likmes. Piemaksa par nakts darbu 22:00-6:00 75%, kas ir noteikta likumā. Riska piemaksai maģiskā frāze “līdz”, kas automātiski paredz tās samazināšanu.
2021.gadā riska piemaksa samazināta no 25% uz 17%, tātad mīnus 8%. Summāri atalgojuma palielinājums – apmēram 13%.
Tātad, Ilze Viņķele, jūsu apgalvojums par atalgojuma palielinājumu faktiski neatbilst patiesībai. Jūs neesat paredzējusi finansējumu, lai saglabātu riska piemaksu esošajā apmērā.
Vai risks ir samazinājies? Domāju, ka ne. Covid-19 piemaksas ir kas cits, un tas nav definēts normatīvajos aktos, un neesmu drošs, ka šis būs ilglaicīgs pasākums.
Es Jūs lūdzu, Ilze Viņķele, turpmāk turieties pa gabalu no veselības aprūpes. Jums tajā nav vietas. Jūs esat mūs mānījusi.
Paldies par darbu un laimīgu taciņu tur, kur Jūs plānojat darboties turpmāk. Bet no sirds ceru, ka tā vairs nebūs veselības aprūpe.
Es esmu pateicīgs arī par to, kas ir piešķirts. Bet kaitinoši ir politiķu meli un dižošanās par sasniegumiem, kas patiesībā neatbilst patiesībai.
Sveiciens Krišjānim Kariņam. Jūsu lēmums par ministres demisiju ir pamatots.
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts
Pārpublicēts no Twitter.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
