Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nupat gads apkārt, kopš esmu Saeimā! Gribu dalīties ar to, ko esmu šajā laikā izdarījusi.

Pirmkārt, bija drusku jocīgi, jo lai Saeimā kaut ko izdarītu, jāstrādā kopā – ne tikai ar savu frakciju, bet ar citu politisko spēku pārstāvjiem, un Covid ierobežojumi to ļoti apgrūtināja, jo nav iespēju satikties ar kolēģiem kuluāros, kafejnīcā, pasākumos, un neformāli aprunāties par darba lietu virzīšanu. Anda Čakša, piemēram, man no droša attāluma uzsauca – Krista, nāc manā darba grupā, kas pret vardarbību ģimenē, un es viņai saucu pretī – labi! Tālāk tikāmies ekrānos. Cits kolēģis aicināja satikties uz kafiju, lai pārrunātu Satversmes tiesas tiesneša kandidātus. Gājām maskās uz tuvējo kafejnīcu, kur viņš man laipni uzsauca kapučīno, tad atgriezāmies tukšajos Saeimas kambaros, kur maskās runājām tālāk… tāda ir dzīve un tāds ir darbs.

Otrkārt, darbs bija ļoti intensīvs. Lai arī uzsāku vasarā – tieši pirms sesiju starplaika – jau jūlijā saņēmu ziņas no komisiju konsultantiem par sēdēm, kuru dēļ nācās atlikt brīvdienu plānus laukos un braukt atpakaļ uz Rīgu. Lielākoties parlamenta darbs norisa attālināti – piedalījos komisiju un Saeimas sēdēs caur Zoom, Webex un īpašo e-Saeimas platformu, budžeta debatēs, kas ievilkās dziļi vakaros, biju gan priecīga, gan bēdīga – priecīga, jo IRL nespētu šo darbu apvienot ar ģimenes pienākumiem, bēdīga, jo bija drusku grūti to paskaidrot meitiņai, kas pēc desmitiem vakarā ieradās manā mājas birojā pidžamā, un paziņoja, ka viņai laiks iet gulēt! Esmu balsojusi par budžetu, paralēli liekot bērnu vannā. Bet es zinu, ka tā daudzi cilvēki vadīja šo dīvaino gadu, un tas ir tikai normāli, ka Saeimas deputāti nav nekāds izņēmums.

Ārlietu komisijā pirmā lieta, ar ko strādāju, bija paziņojums pēc Baltkrievijas prezidenta viltotajām vēlēšanām. Izlasot paziņojuma projektu, man tas likās pārāk maigs/bezzobains, tāpēc ierosināju tur iekļaut vairākas spēcīgākas atziņas, tajā skaitā, ka ja atzīstam vēlēšanas par neleģitīmām, atbalstām jaunu vēlēšanu rīkošanu. Priecājos, ka kolēģi to atbalstīja. Turpinājumā gada garumā sekoja daudz satraucošu notikumu, tajā skaitā piketi pie Baltkrievijas vēstniecības, publiskais gājiens ar milzīgu brīvās Baltkrievijas karogu, komisijas tikšanās ar opozicionāriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lietas, par ko publiski izteikties nedrīkstu, Ryanair reisa Atēnas-Viļņa piespiedu nosēdināšana Minskā ar mērķi arestēt disidentu un vēl viens komisijas paziņojums šajā sakarā.

Sociālajos tīklos daži draugi man prasīja, kāda jēga no visiem šiem paziņojumiem vai rezolūcijām. Ir jēga. Jo tas ir veids, kādā demokrātiskas, civilizētas valstis pauž attieksmi, pirms pieņem ekonomiskas un politiskas sankcijas, kas konkrēto valsti daļēji izolē no starptautiskās aprites. Mērķis ir ekonomiski ietekmēt režīmu, kam jāfinansē sava armija ar valūtu, kas gūta starptautiskajā tirgū. Un visādos veidos palīdzēt cilvēkiem, kas no šī režīma bēg – piedāvājot gan patvērumu, gan veselības rehabilitācijas un darba iespējas, gan praktiskas sadzīves lietas. Ar šo visu esmu strādājusi.

Piedalījos arī ikgadējās ārlietu debatēs Saeimā janvārī, no mājām, būdama slima ar Covid (vēl viens pluss attālinātajam darbam!). Pieminēju mūsu dižās diplomātes – sievietes, nosaucot viņas vārdos, jo viņu darbs ir aizkulisēs un tāpēc parasti neredzams. Pieminēju arī Krievijas opozicionāru Navaļniju, ko kaimiņvalsts režīms mēģināja noindēt. Tas ir šausmīgi, ka tādas lietas mūsdienās notiek, un, ka tās var nejauši skart mūs visus – jebkuru Eiropas Savienība pilsoni, kas iegriezīsies savas valsts krodziņā izdzert glāzi alus vai tējas.

Ārlietu komisijā daudz laika pavadījām, virtuāli tiekoties ar mūsu vēstniekiem, citu valstu vēstniekiem un parlamentu ārlietu komisijām. Šādas tikšanās vienmēr ir ļoti interesantas un piedāvā detaļas, ko nekad neizlasīsi starptautiskajā presē vai ziņās. Ļoti novērtēju komisijas vadītāja Rihards Kols aktīvo rīcību tās organizējot un vadot, kā arī bijušā komisijas vadītāja un diplomāta Ojars Eriks Kalnins sirsnīgos ieteikumus un atbalstu.

Jūnija vidū Marijas Golubevas vietā tiku nominēta kā pastāvīgā pārstāve Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā – tieši laikā, lai paspētu uz sesiju jūnija beigās (vakcinēta un Covid-19 testēta). Nevaru vārdos izteikt prieku un gandarījumu, ko man sagādāja klātienes tikšanās un sarunas četru dienu garumā ar ietekmīgiem Eiropas politiķiem par dažādām cilvēktiesību tēmām. Īpaša sesija tika veltīta Stambulas konvencijai, jo kopš tās atvēršanas parakstīšanai apritējušo 10 gadi. Ironiski, ka tieši Turcija tieši tagad no šīs konvencijas izstājās... Politika nav vienkārša un viennozīmīga, un to apspriest, par to diskutēt ir daļa no šīs nodarbes pievilcības!

Kopš pērnā gada rudens darbojos arī Vides un klimata apakškomisijā, ko sākumā vadīja Artūrs Toms Plešs, vēlāk – kad viņš kļuva par VARAM ministru – mana frakcijas biedre Dace Rukšāne-Ščipčinska. Kopā mēs nepieļāvām, ka Zemkopības ministrija samazina pesticīdu ierobežošanu ES Zaļā kursa stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros (jo mums viss labi, ja!), samazina piejūras aizsargjoslas un tajās esošo biotopu aizsardzību, kā arī pieņēmām galīgajā lasījumā likumu par vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu aizliegumu, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Apakškomisijā skatījām arī Manabalss.lv iniciatīvu par radikālu pesticīdu ierobežošanu, un kopīgiem spēkiem to novirzījām tālākam darbam VARAM, ne Zemkopības ministrijas paspārnē. Par pesticīdiem runājot, es ierosināju Saeimas analītiskajam dienestam veikt salīdzinošu pētījumu par pesticīdu nodokļa ieviešanu Dānijā un citās ES dalībvalstīs, un priecājos, ka izdevās iegūt citu frakciju (tajā skaitā opozīcijas) un neatkarīgo deputātu atbalstu šim darbam. Esmu par pierādījumos balstītu politiku, un gribu rūpīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un no tās mācīties, pirms nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Visu šo laiku esmu bijusi pastāvīgā saziņā ar vides aizsardzības organizācijām, ekspertiem, bioloģiskajiem lauksaimniekiem un citiem aktīviem cilvēkiem, kas vēlas virzīt jaunas politiskas idejas vides aizsardzības un ilgtspējas jomā.

Pērn rudenī Saeimas dienaskārtībā atkal nonāca Manabalss.lv pilsoņu iniciatīva par viendzimuma partnerattiecību regulējumu. Saeimas vairākums to atkal noraidīja, bet sabiedrības atbalsts šai iniciatīvai pieņemas spēkā, un es lepojos, ka esmu partijā un apvienībā, kas atklāti un konkrēti pauž atbalstu šādam regulējumam. Gan pie Saeimas piketā, gan no tribīnes lasīju jauniešu – savu nākotnes vēlētāju – aicinājumus, ko viņi man uz lapiņām sarakstīja vasaras nometnes laikā, kad tur viesojos un stāstīju par Saeimas darbu. “Es gribu, lai tad, kad izaugšu liels, laulāties var arī viendzimuma pāri!”, bija rakstīts vienā no šīm kartītēm. Apsolu, ka darīšu visu, kas manos spēkos, lai to īstenotu, bet diemžēl šajā Saeimā mums pietrūkst balsis – ceru, ka nākošo ievēlēsiet tādu, kas to tiešām tiešām izdarīs! Arī es no sirds ceru par to balsot, īpaši pēc Satversmes tiesas lēmuma!

Runājot par Satversmes tiesu, Saeimas deputātu darbs ir ievēlēt tajā – un citos svarīgos amatos – amatpersonas, kas ar cieņu tos pildītu. Lepojos, ka varēju balsot par Anitu Rodiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā, Rolandu Irkli Valsts kontroliera amatā, Mārtiņu Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatā un Andri Vilku Latvijas Bankas vadībā. Nebalsoju par Juri Jansonu Tiesībsarga amatā, jo uzskatu, ka šim amatam bija piemērotāki kandidāti.

Citas lietas, ko esmu darījusi kā Saeimas deputāte: ar panākumiem iesūdzēju Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Jūliju Stepaņenko un Aldi Gobzemu. Viņu izteikumi Saeimas un komisiju sēdēs tik bieži robežojas ar deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, ka pieredzējušākie kolēģi pie tā jau bija pieraduši. Neviens ar to negribēja krāmēties. Man, kā jaunai deputātei, tas gan likās šokējoši, ka kolēģi var no tribīnes saviem kolēģiem teikt “jums nav un nevar būt bērni”, “vai jūs esiet ebrejiete?”, “jūs esiet gejs!”. Tu pieradīsi, man teica. Nevajag dot viņiem tribīni. Bet es negribu pie tā pierast! Gobzema gājiens ar dzelteno zvaigzni vispār bija ārpus jebkādām robežām – paldies, ka šādu viedokli stingri atbalstīja pārējo frakciju kolēģi un komisijas vadītāja. Vēl, es panācu, ka Saeimā sieviešu tualetēs ievieš miskastes ar vākiem (iepriekš bija vaļējas).

Par nākotnes plāniem drusku vēlāk, kad norims neparastais Latvijas vasaras karsonis un būs bijusi iespēja apdomāties, sarunāties un plānot tālākos darbus! Paldies visiem, kas izlasīja līdz galam.

Novērtē šo rakstu:

8
155

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...