Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.

Šorīt, kad pēc vakardienas Kultūršoka raidījuma ziņu virsrakstos lasu skaļos apgalvojumus, ka ministrs vai kāds cits mani ir “spiedis”, “pierunājis”, “sējis šaubas” vai tml., no vienas puses esmu nepatīkami pārsteigta no otras – vispār neesmu pārsteigta, jo ar prātu saprotu, ka tas ir tas, ar ko nodarbojas tāda formāta raidījumi kā Kultūršoks, tas ir viņu darbs.

Tieši tāpēc es savu komentāru par situāciju Kultūršokam šoreiz nesniedzu, bet gan pirms pāris dienām izvēlējos to sniegt Latvijas Radio Ziņu dienestam, kas ir mans iecienītais formāts. Tajā brīdī es cerēju, ka pie šī man nekas vairs nebūs jāpiebilst un jāskaidro.

Es kategoriski noraidu publiski izskanējušos pārmetumus par plaši apspriestā atklātā konkursa norisi Kultūras ministrijā. Konkursa kārtas noritēja, ievērojot vislabākos pārvaldības principus. Piedaloties konkursā, es pilnībā apzinājos, ka varu arī nebūt piemērotākā kandidāte un konkursa kārtībā ir jāatrod labākais Brīvdabas muzejam – kāda cita iemesla dēļ gan lai vēl rīkotu konkursus?

Saskaņā ar normatīvo regulējumu Brīvdabas muzeja direktoru amatā ieceļ kultūras ministrs. Līdz ar to muzeja direktors ir ministra komandas biedrs, un otrādi – ministrs ir muzeja komandas biedrs, tiešā un pārnestā nozīmē.

Gan ar savu nelielo pieredzi personāla atlasē, gan pavisam cilvēcīgi saprotu, ka ministram kā darba devējam ir visas tiesības šaubīties, personīgi pārliecināties, nostiprināt viedokli, konsultēties – respektīvi, darīt visu, lai nonāktu pie vislabākā lēmuma. Un tas nav ne spiediens, ne ietekmēšana, kā tiek traktēts publiskajā telpā.

Es absolūti respektēju un pieņemu ministra šaubas par manu atbilstību atbildīgajam amatam. Man nav un nevar būt pilna informācija par visiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem, kas ministra lēmumu ir noteikuši. Manu izšķiršanos izstāties no konkursa vadīja tikai un vienīgi pārliecība, ka tas ir mans vislabākais lēmums par labu Brīvdabas muzejam, kuram ir vajadzīgs pilns Kultūras ministrijas vadības atbalsts. Mana pieredze darbā kultūras nozarē rāda, ka šis atbalsts ilgtermiņā ir daudz svarīgāks nekā tīri aritmētiski iegūtais punktu skaits vienā vai otrā sacensībā.

Lūdzu nepārprast – ar šīm pārdomām es nekādā gadījumā nevēlos noniecināt atklātu konkursu nozīmi! Tieši otrādi – attiecībā uz muzeju direktoru izvēli būtu lietderīgi mums, visām atbildīgajām un ieinteresētajām pusēm kopā, pilnveidot šo konkursu procedūru, precīzāk definēt prasības. Viens pilnveidojums šobrīd jau iestrādāts Muzeju likuma grozījumos – terminētie līgumi ar muzeju direktoriem.

Noslēgumā uzskatu par vajadzīgu uzsvērt, ka polemikas karstumā nedrīkst pazaudēt vēl vismaz vienu citu jautājumu, kas, mācoties no šīs situācijas, ir daudz svarīgāks par uztraukumu par to vai citu kandidatūru, aizkulišu skandāliem, aizdomu ēnām, nesimpātiskām baumām utt.

Šim jautājumam Kultūršoka raidījumā nedaudz pieskārās arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Proti, kādi muzeju direktori mums šodien vispār ir nepieciešami?

Profesionāli mani ļoti uztrauc ideja par to, ka muzeja direktoram nav svarīga pieredze darbā muzejā, muzeju nozarē vai ar konkrētā muzeja nozari saistītā profilzinātnē.  Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko pēdējos divdesmit gados esmu iemācījusies un mācījusi citiem par ļoti mainīgo muzeju nozari.

Vienlaikus priecājos un prognozēju, ka šis gadījums stimulēs plašāku diskusiju par šiem jautājumiem. Jau vakar vakarā ar dažiem Latvijas Muzeju biedrības valdes locekļiem sākām sarunas par šāda apaļā galda rīkošanu drīzumā.

Šajās dienās ar lielu pateicību uzņemu kolēģu, draugu un arī pavisam nepazīstamu cilvēku uzticēšanos un atbalstu. Tomēr lūdzu akceptēt to, ka konkurss uz Brīvdabas muzeja direktora amatu ir noslēdzies ar konkrētu rezultātu. Es uz Brīvdabas muzeja tuvāko nākotni raugos bez fatālisma, bet pragmatiski un cerīgi, un aicinu vienkārši ļaut jaunajai direktorei uzsākt darbu. Domāju, ka tas muzejam patlaban ir visvairāk vajadzīgs.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

25
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...