Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.

Šorīt, kad pēc vakardienas Kultūršoka raidījuma ziņu virsrakstos lasu skaļos apgalvojumus, ka ministrs vai kāds cits mani ir “spiedis”, “pierunājis”, “sējis šaubas” vai tml., no vienas puses esmu nepatīkami pārsteigta no otras – vispār neesmu pārsteigta, jo ar prātu saprotu, ka tas ir tas, ar ko nodarbojas tāda formāta raidījumi kā Kultūršoks, tas ir viņu darbs.

Tieši tāpēc es savu komentāru par situāciju Kultūršokam šoreiz nesniedzu, bet gan pirms pāris dienām izvēlējos to sniegt Latvijas Radio Ziņu dienestam, kas ir mans iecienītais formāts. Tajā brīdī es cerēju, ka pie šī man nekas vairs nebūs jāpiebilst un jāskaidro.

Es kategoriski noraidu publiski izskanējušos pārmetumus par plaši apspriestā atklātā konkursa norisi Kultūras ministrijā. Konkursa kārtas noritēja, ievērojot vislabākos pārvaldības principus. Piedaloties konkursā, es pilnībā apzinājos, ka varu arī nebūt piemērotākā kandidāte un konkursa kārtībā ir jāatrod labākais Brīvdabas muzejam – kāda cita iemesla dēļ gan lai vēl rīkotu konkursus?

Saskaņā ar normatīvo regulējumu Brīvdabas muzeja direktoru amatā ieceļ kultūras ministrs. Līdz ar to muzeja direktors ir ministra komandas biedrs, un otrādi – ministrs ir muzeja komandas biedrs, tiešā un pārnestā nozīmē.

Gan ar savu nelielo pieredzi personāla atlasē, gan pavisam cilvēcīgi saprotu, ka ministram kā darba devējam ir visas tiesības šaubīties, personīgi pārliecināties, nostiprināt viedokli, konsultēties – respektīvi, darīt visu, lai nonāktu pie vislabākā lēmuma. Un tas nav ne spiediens, ne ietekmēšana, kā tiek traktēts publiskajā telpā.

Es absolūti respektēju un pieņemu ministra šaubas par manu atbilstību atbildīgajam amatam. Man nav un nevar būt pilna informācija par visiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem, kas ministra lēmumu ir noteikuši. Manu izšķiršanos izstāties no konkursa vadīja tikai un vienīgi pārliecība, ka tas ir mans vislabākais lēmums par labu Brīvdabas muzejam, kuram ir vajadzīgs pilns Kultūras ministrijas vadības atbalsts. Mana pieredze darbā kultūras nozarē rāda, ka šis atbalsts ilgtermiņā ir daudz svarīgāks nekā tīri aritmētiski iegūtais punktu skaits vienā vai otrā sacensībā.

Lūdzu nepārprast – ar šīm pārdomām es nekādā gadījumā nevēlos noniecināt atklātu konkursu nozīmi! Tieši otrādi – attiecībā uz muzeju direktoru izvēli būtu lietderīgi mums, visām atbildīgajām un ieinteresētajām pusēm kopā, pilnveidot šo konkursu procedūru, precīzāk definēt prasības. Viens pilnveidojums šobrīd jau iestrādāts Muzeju likuma grozījumos – terminētie līgumi ar muzeju direktoriem.

Noslēgumā uzskatu par vajadzīgu uzsvērt, ka polemikas karstumā nedrīkst pazaudēt vēl vismaz vienu citu jautājumu, kas, mācoties no šīs situācijas, ir daudz svarīgāks par uztraukumu par to vai citu kandidatūru, aizkulišu skandāliem, aizdomu ēnām, nesimpātiskām baumām utt.

Šim jautājumam Kultūršoka raidījumā nedaudz pieskārās arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Proti, kādi muzeju direktori mums šodien vispār ir nepieciešami?

Profesionāli mani ļoti uztrauc ideja par to, ka muzeja direktoram nav svarīga pieredze darbā muzejā, muzeju nozarē vai ar konkrētā muzeja nozari saistītā profilzinātnē.  Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko pēdējos divdesmit gados esmu iemācījusies un mācījusi citiem par ļoti mainīgo muzeju nozari.

Vienlaikus priecājos un prognozēju, ka šis gadījums stimulēs plašāku diskusiju par šiem jautājumiem. Jau vakar vakarā ar dažiem Latvijas Muzeju biedrības valdes locekļiem sākām sarunas par šāda apaļā galda rīkošanu drīzumā.

Šajās dienās ar lielu pateicību uzņemu kolēģu, draugu un arī pavisam nepazīstamu cilvēku uzticēšanos un atbalstu. Tomēr lūdzu akceptēt to, ka konkurss uz Brīvdabas muzeja direktora amatu ir noslēdzies ar konkrētu rezultātu. Es uz Brīvdabas muzeja tuvāko nākotni raugos bez fatālisma, bet pragmatiski un cerīgi, un aicinu vienkārši ļaut jaunajai direktorei uzsākt darbu. Domāju, ka tas muzejam patlaban ir visvairāk vajadzīgs.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

25
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...