Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.

Šorīt, kad pēc vakardienas Kultūršoka raidījuma ziņu virsrakstos lasu skaļos apgalvojumus, ka ministrs vai kāds cits mani ir “spiedis”, “pierunājis”, “sējis šaubas” vai tml., no vienas puses esmu nepatīkami pārsteigta no otras – vispār neesmu pārsteigta, jo ar prātu saprotu, ka tas ir tas, ar ko nodarbojas tāda formāta raidījumi kā Kultūršoks, tas ir viņu darbs.

Tieši tāpēc es savu komentāru par situāciju Kultūršokam šoreiz nesniedzu, bet gan pirms pāris dienām izvēlējos to sniegt Latvijas Radio Ziņu dienestam, kas ir mans iecienītais formāts. Tajā brīdī es cerēju, ka pie šī man nekas vairs nebūs jāpiebilst un jāskaidro.

Es kategoriski noraidu publiski izskanējušos pārmetumus par plaši apspriestā atklātā konkursa norisi Kultūras ministrijā. Konkursa kārtas noritēja, ievērojot vislabākos pārvaldības principus. Piedaloties konkursā, es pilnībā apzinājos, ka varu arī nebūt piemērotākā kandidāte un konkursa kārtībā ir jāatrod labākais Brīvdabas muzejam – kāda cita iemesla dēļ gan lai vēl rīkotu konkursus?

Saskaņā ar normatīvo regulējumu Brīvdabas muzeja direktoru amatā ieceļ kultūras ministrs. Līdz ar to muzeja direktors ir ministra komandas biedrs, un otrādi – ministrs ir muzeja komandas biedrs, tiešā un pārnestā nozīmē.

Gan ar savu nelielo pieredzi personāla atlasē, gan pavisam cilvēcīgi saprotu, ka ministram kā darba devējam ir visas tiesības šaubīties, personīgi pārliecināties, nostiprināt viedokli, konsultēties – respektīvi, darīt visu, lai nonāktu pie vislabākā lēmuma. Un tas nav ne spiediens, ne ietekmēšana, kā tiek traktēts publiskajā telpā.

Es absolūti respektēju un pieņemu ministra šaubas par manu atbilstību atbildīgajam amatam. Man nav un nevar būt pilna informācija par visiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem, kas ministra lēmumu ir noteikuši. Manu izšķiršanos izstāties no konkursa vadīja tikai un vienīgi pārliecība, ka tas ir mans vislabākais lēmums par labu Brīvdabas muzejam, kuram ir vajadzīgs pilns Kultūras ministrijas vadības atbalsts. Mana pieredze darbā kultūras nozarē rāda, ka šis atbalsts ilgtermiņā ir daudz svarīgāks nekā tīri aritmētiski iegūtais punktu skaits vienā vai otrā sacensībā.

Lūdzu nepārprast – ar šīm pārdomām es nekādā gadījumā nevēlos noniecināt atklātu konkursu nozīmi! Tieši otrādi – attiecībā uz muzeju direktoru izvēli būtu lietderīgi mums, visām atbildīgajām un ieinteresētajām pusēm kopā, pilnveidot šo konkursu procedūru, precīzāk definēt prasības. Viens pilnveidojums šobrīd jau iestrādāts Muzeju likuma grozījumos – terminētie līgumi ar muzeju direktoriem.

Noslēgumā uzskatu par vajadzīgu uzsvērt, ka polemikas karstumā nedrīkst pazaudēt vēl vismaz vienu citu jautājumu, kas, mācoties no šīs situācijas, ir daudz svarīgāks par uztraukumu par to vai citu kandidatūru, aizkulišu skandāliem, aizdomu ēnām, nesimpātiskām baumām utt.

Šim jautājumam Kultūršoka raidījumā nedaudz pieskārās arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Proti, kādi muzeju direktori mums šodien vispār ir nepieciešami?

Profesionāli mani ļoti uztrauc ideja par to, ka muzeja direktoram nav svarīga pieredze darbā muzejā, muzeju nozarē vai ar konkrētā muzeja nozari saistītā profilzinātnē.  Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko pēdējos divdesmit gados esmu iemācījusies un mācījusi citiem par ļoti mainīgo muzeju nozari.

Vienlaikus priecājos un prognozēju, ka šis gadījums stimulēs plašāku diskusiju par šiem jautājumiem. Jau vakar vakarā ar dažiem Latvijas Muzeju biedrības valdes locekļiem sākām sarunas par šāda apaļā galda rīkošanu drīzumā.

Šajās dienās ar lielu pateicību uzņemu kolēģu, draugu un arī pavisam nepazīstamu cilvēku uzticēšanos un atbalstu. Tomēr lūdzu akceptēt to, ka konkurss uz Brīvdabas muzeja direktora amatu ir noslēdzies ar konkrētu rezultātu. Es uz Brīvdabas muzeja tuvāko nākotni raugos bez fatālisma, bet pragmatiski un cerīgi, un aicinu vienkārši ļaut jaunajai direktorei uzsākt darbu. Domāju, ka tas muzejam patlaban ir visvairāk vajadzīgs.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

25
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi