Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sasniedzot cienījamo 75 gadu vecumu*, esmu jau pirms pašas dzimšanas dienas datuma saņēmusi daudz apsveikumu un laba vēlējumu. Par to visiem mīļš un sirsnīgs paldies! Saistībā ar apaļo jubileju ir bijušas arī vairākas intervijas. Paldies arī žurnālistiem, kas ar šo interviju starpniecību ir devuši man iespēju izteikties.

Viens no pamata principiem, kas iekļauts demokrātisku valstu žurnālistu ētikas kodeksos ir t.s. atbildes tiesības (angliski right of reply), kas pieprasa tiesības apstrīdēt tādus apgalvojumus, ko kāds uzskata, ka par viņu tie ir izteikti nepamatoti vai nepatiesi. Praksē šīs tiesības izmantot var būt pietiekami sarežģīti, kamdēļ iznāk tā, ka kādu pamatā nepatiesu apgalvojumu dažādi mediji tikai atkal un atkal atkārto, līdz jau plašākai publikai ir „iedēstīta” pārliecība, ka bieži atkārtotais caur šo atkārtošanu vien jau ir kļuvis par patiesību.

Par mani gadu gaitā ir publicēts plašs klāsts visdažādāko nepatiesību. Savā „ apaļajā” (turpmāk tekstā pamanīsiet, ka šim vārdam īpaša nozīme šī raksta kontekstā) dzimšanas dienā esmu izvēlējusies izmantot sociālos tīklus, lai apstrīdētu vienu no tām, un sniegtu par to savu repliku.

Nedēļas žurnāla „Sestdiena” 2012. gada 30. nov. – 6. dec. numurā ir publicēta Egīla Zirņa un Danas Sinkevičas intervija ar mani. Tur uzdoti dažādi jautājumi un man dota izdevība uz tiem brīvi atbildēt. Par to abiem žurnālistiem paldies.

Taču pirms pašas intervijas pilnā teksta žurnāla 12. lapaspusē publicēts tāds ievads, kādu intervijas laikā netiku dzirdējusi. Tur parādās šāda frāze: „... (viņa) tagad prom no mājām atrodas, šķiet, vēl biežāk nekā astoņos savas prezidentūras gados, lai gan arī tad viņa tika dēvēta par „Latvijas īsto ārlietu ministri”, spožu starptautiskajās attiecībās un, Jāņa Ikstena vārdiem runājot, „apaļu nulli” iekšpolitikā.” Pēc tik kategoriski iznīcinoša sprieduma par kāda cilvēka darbību astoņu gadu garumā šādi novērtētajai personai būtu pienākušās replikas tiesības. Intervijas situācijā to izdarīt būtu bijis vieglāk par vieglu. Man tiešām žēl, ka pretēji visiem žurnālistu ētikas principiem, „Sestdiena” manas replikas tiesības izvēlējās nerespektēt. Tamdēļ nu man atliek vien tās izmantot šādi.

Dažādu ekspertu un pseidoekspertu izvērtējumos par VVF kā prezidentes darbību negribīgi, bet tomēr pietiekoši dziļi, ir iesakņojies secinājums, ka šīs prezidentes veikumu Latvijas interešu aizstāvēšanā visos iespējamos starptautiskajos forumos citādi kā par spožu vērtēt būtu grūti. Taču rodas iespaids, ka to atzīt jau ir bijis tik sāpīgi, ka tūliņ, tajā pašā teikumā šo plusu ir jāiznīcina ar treknu mīnusu attiecībā uz Latvijas iekšpolitiku. Tas arī cītīgi, centīgi un sistemātiski ir ticis darīts dažādos vārdos. Tā, piemēram, portālā „Delfi” 30.11.2012. izskan frāze, ka prezidente jubilāre iekarojusi arī „kritiku par nepietiekamu pievēršanos valsts iekšējām problēmām.”

Ja jau kāds vēlas pretendēt uz eksperta statusu un ne tikai nodoties tukšai logorejai, tad varētu sagaidīt, ka tik kategoriskiem apgalvojumiem par pamatu tiks pasniegti fakti vai argumenti. Taču tieši tas nekad netiek darīts. „Es tā saku un viss”.

Sāksim tad mēs ar kādu loģisku argumentāciju. Vispirms – no kurienes cēlies kategoriskais pretstatījums, kas iekšpolitiku uzskata kā pilnīgi šķirtu no ārpolitikas? Kā iespējams iedomāties, ka spožu ārpolitiku būtu iespējams veidot uz katastrofāli neadekvātas iekšpolitikas bāzes? Kā iespējams kaut ko tādu apgalvot, runājot par vēstures periodu, kad Latvijas virzība uz ES un uz NATO tika soli pa solim un dienu no dienas ārpolitiski vērtēta pēc tās pēdējiem iekšpolitikas sasniegumiem? Sarunu gaitā ar ES Latvijai bija iekšpolitiski jāpanāk simtiem jaunu likumu pieņemšana, jāveic gara virkne fundamentālu reformu un jāpārkārto budžetu prioritātes. Tas prasīja ciešu sadarbību visu varas atzaru starpā. Ja prezidente dažas dienas pēc ievēlēšanas nebūtu Saeimai atgriezusi grozījumus Valsts valodas likumā kā neatbilstošus ES, EDSO un pat NATO prasībām, Latvija kā vienīgā no potenciālajām kandidātvalstīm 1999. gada decembrī ES Helsinku samitā nebūtu tikusi uzaicināta sākt iestāšanās sarunas ar ES. Virzībā uz NATO, jāatzīst, ka diplomātija un lobēšana spēlēja īpaši svarīgu lomu. Ja tā nebūtu bijusi spoža un veiksmīga, arī tur Latvija kā vienīgā būtu varējusi palikt „aiz svītras” (par ko enerģiski uzstāja gan Krievija, gan arī sākotnēji vairākas NATO tā laika dalībvalstis). Ar to vien tomēr nekad nebūtu pieticis. Arī NATO kontekstā bija jāatbild uz tikpat garu virkni iekšpolitisku prasību, pie tam attiecībā uz politiski visai jūtīgiem jautājumiem. No Latvijas tika prasīts pierādīt, ka ir kas darīts, lai mazinātu korupciju tiesu sistēmā un valsts pārvaldē, uzlabotu robežu kontroli un kaut cik mazinātu pastāvošos kontrabandas apjomus, uzlabotu nodokļu iekasēšanu, cīnītos ar cilvēku tirdzniecību, aizstāvētu minoritāšu tiesības, risinātu sāpīgus vēstures jautājumus par Otro pasaules karu, kara noziegumiem un holokaustu un tā tālāk un tā joprojām.

Savas prezidentūras gados, esmu parakstījusi un izsludinājusi 1801 likumu, ierosinājusi 10 un nosūtījusi atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 36 likumus. Vienu reizi, attiecībā uz drošības likumiem, esmu izmantojusi Satversmes 72.pantā noteiktās tiesības apstādināt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Ņemot vērā, ka daudzi no šiem likumu projektiem izraisīja plašas diskusijas, par tiem notika arī plašas konsultācijas Valsts prezidentes kancelejā, kur iesaistītām un ieinteresētām pusēm bija iespējams argumentēt savu viedokli.

Par spīti tam, ka Satversme Valsts prezidentam sniedz tikai ierobežotas iespējas iespaidot izpildvaras un likumdevēja lēmumus, kā prezidente darīju visu, lai padziļināti izzinātu situāciju visdažādākajos jautājumos, uzrunāju amatpersonas un uzklausīju viņu ieteikumus, pieprasīju datus un skaitļus, konfrontēju ar ārvalstu ekspertu vērtējumiem, centos pārliecināt un mudināju veikt vajadzīgās reformas un uzlabojumus. (Tas, protams, ne vienmēr visiem patika, vismazāk jau tiem, kuru darbība spožus rezultātus nebija nesusi un kam būtu labāk paticis, lai tos liek mierā).

Var tikai nobrīnīties, kā tie paši, kas mēdz pārmest bijušai prezidentei „nepietiekamu pievēršanos valsts iekšējām problēmām” nekautrējas tajā pašā laikā pārmest, ka viņa savās aktivitātēs esot tālu pārkāpusi Satversmē Valsts prezidentam atvēlēto pilnvaru rāmjus, par daudz aktīvi esot iesaistījusies iekšpolitiskos procesos un neesot sekojusi to dižo priekšgājēju paraugam, kas labi ja bija gatavi izpildīt līdz minimumam reducētas Valsts reprezentācijas funkcijas. Iznāk, ka nekas it kā neesot padarīts, bet ar visu to tas esot bijis daudz par daudz!

Varbūt tukšu un nepamatotu vārdu vietā tomēr derētu aplūkot kaut viselementārākos faktus par bijušās prezidentes aktivitātēm. Te, lūk, daži skaitļi, kas atļaus tīri konkrēti un kvantitatīvi novērtēt dažādo aktivitāšu apjomus 8 prezidentūras gadu laikā.

Kopskaits Iekšlietu aktivitātes

637 Tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām

237 Tikšanās ar Latvijas drošības iestāžu vadību

74 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasākumi

243 Tikšanās ar Saeimas un pašvaldību deputātiem un pārstāvjiem

107 Apmeklētās pašvaldības un tikšanās ar to iedzīvotājiem

60 Nacionālas nozīmes pasākumi ārpus Rīgas vai Jūrmalas

389 Sabiedriskas nozīmes pasākumi

126 Ar vēsturi saistīti pasākumi

290 Kultūras pasākumi

148 Ar izglītību, bērniem saistīti pasākumi

94 Ar ekonomiku saistīti pasākumi

64 Ar sportu saistīti pasākumi

87 Ar tieslietām saistīti pasākumi

76 Valsts ordeņu kapitula sēdes, pasniegšanas un saistītas aktivitātes

362 Intervijas Latvijas raidstacijām

250 Intervijas Latvijas TV kanāliem

214 Intervijas Latvijas presei

Iekšlietu aktivitāšu kopskaits: 3458

Kopskaits Ārlietu aktivitātes

63 Ārvalstu prezidentu vai monarhu ienākošās vizītes Latvijā

38 Valsts un oficiālās vizītes ārvalstīs

157 Darba vizītes ārvalstīs, dalība konferencēs u.c.

1328 Dažādi pasākumi ārvalstu vizīšu laikā

308 Tikšanās Latvijā ar ārvalstu augstākajām amatpersonām

384 Ārvalstu vēstnieku akreditācijas, atvadu vizītes, tikšanās

197 Latvijas vēstnieku akreditācijas, tikšanās

65 Tikšanās ar dažādu rangu amatpersonām NATO jautājumos

187 Ar ārlietām saistīti pasākumi Latvijā

87 Intervijas ārvalstu radio

184 Intervijas ārvalstu TV

344 Intervijas ārvalstu presei

Ārlietu aktivitāšu kopskaits: 3342

Ja šie skaitļi par bijušās prezidentes aktivitātēm kādam šķiet nulles vērti, tad laipni lūdzu, parādīt man tos skaitļus, kas tos pārsniegtu, no jebkura perioda Latvijas vēsturē. Ar nepacietību gaidu tos ieraudzīt.

* Raksts publicēts Facebook pirms pieciem gadiem, 2012. gada 30. novembrī

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...