Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmkārt, atvainojos tiem, kurus ir aizskāris mans izteikums par prēmēšanas sistēmu. Daudz laika pavadu visu sportistu vidē, tiekos ar sportistiem no visām sociālajām grupām, un dabiski, ka esmu dzirdējis dažādus viedokļus no pašiem sportistiem, arī viņu treneriem, kur katrs vēlas gūt kādas sistēmiskas priekšrocības prēmēšanas sistēmā, no kā zināmā mērā biju ietekmējies - esmu emocionāls cilvēks.

Lielākā daļa redz sportistu un viņa medaļas, bet es redzu medaļas otru pusi, un tur viss nav tik rožaini - regulāri saņemu sūdzības par nevienlīdzīgo attieksmi. Pārrunājot jautājumu ar kolēģiem, uzskatu, ka ir svarīgi, lai visi sportisti visos sporta veidos, viena līmeņa sacensībās tiktu novērtēti vienādi no valsts puses.

Par "slēpšanos aiz sievietes brunčiem" - es pats vakar piedāvāju ministrei pamest amatu. Ministres atbildi visi zina un tāpēc arī piekritu būt viņas komandā, jo cienu par attieksmi pret visiem nešķirojot.

Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces oficiālais skaidrojums:

Man ir paveicies izaugt par fiziski veselu  cilvēku. Man ir paveicies, ka arī manā ģimenē visi esam bijuši spēcīgi un fiziski veseli, tomēr es zinu, ka tā nav visiem. Tāpat skaidrs, ka mūsu katra fiziskās vai garīgās spējas un dotumi nav vienīgās kvalitātes, pēc kurām drīkstam tikt vērtēti un novērtēti, jo ikkatra cilvēka unikalitāte ir vērtība. Un ar unikalitāti es saprotu ne tikai unikāli piemītošās “pozitīvās” īpašības vai kādus īpaši attīstītus talantus vai prasmes, bet unikalitāti tās visplašākajā izpratnē.

Skolās mēs bērniem mācām līdzcietību, iejūtību un vienam otra pieņemšanu, kā pamatvērtību cilvēku savstarpējās attiecībās. Tāpēc rodas jautājums – vai varam mācīt un sagaidīt no bērniem – nākamajiem pieaugušajiem – to, pie kā paši stingri nepieturamies? Un mana pārliecība ir, ka nevaram. Ikvienam no mums ir jāsāk ar to, ka savā ikdienā mēs nedalām cilvēkus “labajos vai sliktajos” vai “pareizajos un nepareizajos” tikai tāpēc, ka viņi jelkādā veidā atšķiras no mums. Ir tikai dabiski, ka mums katram ir savi viedokļi, uzskati un pārliecības, tomēr nekad un ne pie kādiem apstākļiem mēs nedrīkstam pazemināt, noniecināt vai sāpināt kādu, kurš ir citāds vai pārstāv citādi domājošu pusi.

Tieši tas pats princips ir attiecināms arī valsts līmenī, runājot par valsts sniegto atbalstu. Ja skolā mācās skolēns ar īpašām vajadzībām, ir tikai pašsaprotami, ja valsts par viņam nepieciešamo atbalstu izglītības iegūšanai “samaksā vairāk”. Tieši tāpat ir arī sportā. Jā, kādam ir pamats teikt, ka “uz papīra” olimpiskās spēles nav salīdzināmas ar Eiropas čempionātu vai Paralimpiskajām spēlēm, tomēr, aiz papīra ieraugot cilvēku, vismaz man ir skaidrs, ka mēs runājam par atšķirīgām iespējām, piemēram, kvalificēties dalībai, izmantot piemērotu infrastruktūru vai, piemēram, vispār nokļūt līdz treniņu procesam.

Jā, sporta sistēmā ir daudz nepilnību un netaisnību, kas jālabo, tomēr attiecībā uz paralimpiešu prēmēšanu ne vienmēr skaitlis “uz papīra” būs vienāds ar skaitli “realitātē”. Tātad, pat veicot jelkādu sportistu prēmēšanas sistēmas pārskatīšanu, šis princips jāpatur prātā.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa ierakstu sociālajos tīklos es, kā izglītības un zinātnes ministre atvainojos ikkatram un visiem tiem, kuriem šis ieraksts vai intervija LA.LV raisījusi priekšstatu par paralimpiešu pazemināšanu iepretim citiem sportistiem.

Mēs lepojamies ar ikviena sportista panākumiem un tiem jābūt atbilstoši novērtētiem no valsts puses. Mums, kā valstij, ne tikai jāspēj pateikt paldies saviem sportistiem brīdī, kad tie sasnieguši olimpisko spēļu virsotnes, bet jāspēj arī atbalstīt viņus ceļā uz šiem sasniegumiem. Šobrīd tas tā nav, un Izglītības un zinātnes ministrijā esam gatavi pārskatīt sporta nozares finansēšanas sistēmu kopumā. Pārrunājot ar Sandi radušos situāciju, ir skaidrs, ka izskanējušais vārds ir radījis pārpratumu, tomēr varu apliecināt, ka ne es, ne ministrija neplāno samazināt esošo prēmiju apmēru vai nevienlīdzīgi attiekties pret olimpisko un paralimpisko spēļu laureātiem.

Noslēgumā gan vēlos atgādināt, ka, lai arī cik nepatīkams pārpratums šobrīd ir radies saistībā ar konkrēto citātu, ja kādam ir jāuzņemas atbildība par to, tad tas ir izglītības un zinātnes ministrs, proti, es, kā cilvēks, kurš ir izveidojis sava biroja komandu. No sirds un ar patiesu nožēlu atvainojos ikkatram paralimpietim, viņa tuviniekiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ko šī komunikācijas kļūda aizskārusi un varu apliecināt, ka darīšu visu, lai šādas situācijas neatkārtotos.

* Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, krāpniecībā pieķerts uzņēmējs, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis.

Novērtē šo rakstu:

12
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi