Es nesteigtos ticēt Kriminālpolicijas priekšnieka sarunātajām blēņām par advokāta slepkavību
Indriķis Latvietis, romāna „Nauda” autors23.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins, kurš kameru priekšā aizvieto Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kad tam ir „resnais periods”, vakar medijiem centīgi stāstīja, ka saistībā ar sestdienas vakarā notikušo advokāta slepkavību policija „patlaban neizskatot versiju”, ka kādreizējais tiesnesis nogalināts savas profesionālās darbības dēļ.
Mēs labi zinām, kādas muļķības Valsts policijas vadība ir gatava runāt gadījumos, kad tai pēc būtības nav, ko teikt.
Tas bija nekompetentais parazīts Ints Ķuzis, kurš pagājušā gada 4. decembrī publiski nāca klajā – un tagad citēsim precīzi – ar šādu apgalvojumu saistībā ar Mārtiņa Bunkus lietas izmeklēšanu:
„Iznākums tuvojas, jo ir pietiekami daudz fakti un pierādījumi, lai pateiktu, kas un kā minēto noziegumu ir pastrādājis.”
Šis apgalvojums tika izteikts pirms vairāk nekā septiņarpus mēnešiem, un vēl joprojām „iznākums tuvojas”. Ja izteikties precīzāk un tiešāk, Valsts policijas priekšnieks ir izrādījies melis un muldoņa. Vēl tiešāk – tukšpirdis.
Tagad viņa vietnieks mums stāsta jaunas pasaciņas. Romāna „Nauda” („Bailes –
1. No Kriminālpolicijas priekšnieka stāstītā izriet, ka mūsu policija domā: uz privātmājas apzagšanu – nu, labi, kaut vai aplaupīšanu – noziedznieki Latvijā dodoties maskās un bruņoti.
2. Tāpat no Kriminālpolicijas priekšnieka stāstītā izriet, ka mūsu policija uzskata: privātmājas šādi bruņoti noziedznieki aptīrīt dodoties sestdienas vakarā, kad jau gados esošie saimnieki, kuri nez vai ir gatavi ballēties visu nakti, pārrodas mājās vai vēl ir nomodā.
3. Vēl no Kriminālpolicijas priekšnieka stāstītā izriet, ka mūsu policija nešaubās: nopietni, bruņoti noziedznieki privātmājā ierodas, pat nemēģinot veikt kādu iepriekšēju izlūkošanu, un vispār uzvedas tik stulbi, ka viņus nozieguma vietā pārsteidz mājas saimnieki.
4. Vēl no Kriminālpolicijas priekšnieka stāstītā izriet, ka mūsu policija tiešām domā: tā vietā, lai mājas saimniekiem (saprātīgiem cilvēkiem gados, nevis glupiem tīņiem) piedraudētu ar ieroci, noziedznieki – kaut arī bruņoti! – vienkārši bēg prom, pa ceļam vēl sacaurumojot mājas saimnieku. Noziedznieki, kuri it kā ieradušies, lai vienkārši apzagtu māju.
Ar vārdu sakot, tas daudz vairāk izskatās pēc jau kārtējā advokāta kārtējās pasūtījuma slepkavības, kura gan ir noformēta citādāk nekā Bunkus nogalināšana.
Bet, kas attiecas uz Ķužiem un Grišiniem… Ja Valsts policijas vadība runā blēņas, labi apzinoties, ka runā blēņas, tad tas vēl ir kaut cik pieņemami. Bet Inta Ķuža publiskās muldēšanas gadījums pirms septiņiem mēnešiem liecina – visticamākais, jau atkal policijas vadība runā pilnā nopietnībā.
Vārdu sakot, publikai var ieteikt tikai vienu – ja gribat zināt, kas patiesībā notiek jūsu valstī, daudz vairāk patiesības jūs atradīsiet nevis apresnējušas policijas vadības melos, bet „Baiļu” triloģijā. Jā, arī par to, kā patiesībā notiek advokātu noslepkavošanas un kas tās organizē…
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
